Kāpēc pirkt dolāru, ja ekonomikā viss iet uz labo pusi

Treideri.lv | 4. jūnijs 2020 14:52
Kāpēc pirkt dolāru, ja ekonomikā viss iet uz labo pusi

Spiediens uz ASV dolāru pastiprinās, pateicoties pārdošanām uz citu valūtu, preču un akciju vērienīgas atgūšanās fona ārpus Volstrītas. 

Jūnijs sākas ar to pašu, ar ko beidzās maijs, kad dolārs kļuva par vissliktāko no galvenajiem aktīviem, savukārt izaugsmes līderos tika iekļauti tādi produkti kā Brent jēlnafta, jaunattīstības valstu dolāros denominētās valsts obligācijas un augsta ienesīguma ASV obligācijas. 

Dolāra vērtības samazinājumam ir dažādi iemesli, bet tas galvenokārt ir saistīts ar faktu, ka vīrusa skarto ekonomiku atjaunošana paver iespējas palielināt riska apetīti. Apjomus palielina nozares, kas atkarīgas no plašākas ekonomiskās izaugsmes, piemēram, rūpniecība un materiāli. Šīs nozares ir daudz svarīgākas akciju tirgiem nekā S&P 500, kur ir liela daļa tehnoloģiju un medicīnas uzņēmumu. 

Samazinoties dolāram, kas norāda uz pieaugošo riska apetīti, globālās akcijas ārpus ASV cenšas panākt S&P 500 indeksu: TD Securities pārstāvis Mazens Issa uzskata, ka ASV vadīs akciju tirgus “galvenokārt vidējā termiņā”, un tas notiks pateicoties “savu akciju dažādībai un drošībai”, taču šobrīd pasaulē pieaug riska apetīte:

Attiecīgi šīs lielās izmaiņas riska attiecībā turpināsies, jo pieaugums izplatījies citās reģionālajās biržās”. 

Globālā atveseļošanās un dolāra vērtības samazināšanās ir arī labas ziņas ASV uzņēmumiem, kas darbojas visā pasaulē un saņem ienākumus no ārvalstīm. Bet, vispirms vadot šo procesu, amerikāņu tehnoloģijas un veselības aprūpe galu galā zaudē pozīcijas apjomīgāka pieauguma dēļ. 

Noskaņojuma maiņa 

Giljems Savrī no Unigestion apgalvo, ka straujo riskanto aktīvu pieaugumu nosaka uzlaboti makro rādītāji, piesardzīgi ieguldījumi un aktīvu pieaugums, ko atbalsta zems obligāciju ienesīgums. 

Tas izraisīs noskaņojuma maiņu, kad priekšroka galvenokārt tiks dota “cikliskiem, piemēram, jaunattīstības valstu aktīviem (valūtas, aizdevumi un akcijas), cikliskām precēm un atpaliekošām akcijām, piemēram, finanšu sektoram, mazu uzņēmumu akcijām vai Eiropas akcijām”. 

Jautājums ir, vai dolārs kritīsies vēl vairāk. Ir vērts piebilst, ka nesenā retorikas toņa maiņa uz agresīvāku starp Vašingtonu un Pekinu nav apturējusi ASV dolāra krišanos, atbalstot ideju, ka tirgus noskaņojums ir vērsts uz tirdzniecības atjaunošanu vismaz uz vasaras periodu. 

Dolāra indekss, kurā eiro ir liels īpatsvars, gandrīz sasniedzot USD 1,12, ir nokrities līdz zemākajam līmenim kopš marta vidus, un daži treideri prognozē, ka tas drīz zaudēs visu koronavīrusa laikā iegūto. 

Lielbritānijas mārciņa atdzīvojās sarunu laikā par iespējamo kompromisu attiecībā uz Brexit – atkal pārkāpjot 1,25 dolāru atzīmi. Tajā pašā laikā arī dažu jaunattīstības valstu valūtas atjaunojas jau pāris nedēļas. 

Par to liecina arī Austrālijas un Kanādas dolāru kāpums, turklāt šīs valūtas smagi skāra pandēmija. Vēl viens faktors, kas atbalsta vairāku valūtu kursa kāpumu attiecībā pret dolāru, ir naftas cenas, kas pirms OPEC sanāksmes tuvojas 40 USD par barelu. OPEC sanāksmē paredzēts paziņot par ražošanas samazināšanas pagarināšanu kopā ar sabiedrotajiem, ir vēl viens faktors, kas atbalsta vairāku valūtu kursa kāpumu attiecībā pret dolāru. 

Spiediena faktori 

Džordžs Saraveloss no Deutsche Bank uzskata, ka dolāra vērtības samazināšanās veicina zemāku riska prēmiju, kas lielā mērā atbalsta rezervju valūtu. Pēc tam dolārs turpinās kristies, Džordžs atzīmē: 

“Dolāram jābūt par aptuveni 10% zemākam, ņemot vērā stingros tirdzniecības nosacījumus, lai pilnībā noņemtu riska prēmiju; pagaidām gan tas zaudējis tikai 3%. Mēs domājam, ka EUR/USD pāris varētu pieaugt līdz USD 1,15”. 

Tas šķiet saprātīgāks dolāra krišanas skaidrojums nekā citi faktori, piemēram, nemieri, kas plosās Amerikas pilsētās, nemaz nerunājot par bažām par pieaugošo federālā budžeta deficītu Vašingtonā. 

Turklāt, pēc Brown Brothers Harriman analītiķu domām, spiedienu uz dolāru rada arī monetārās politikas mīkstināšana. Šādam secinājumam vajadzētu iepriecināt Federālo rezervju sistēmu. Kopš februāra beigām FRS bilance ir strauji pieaugusi – par 70% – salīdzinājumā ar Eiropas Centrālās bankas (18%) un Japānas Bankas (8%) bilancēm. 

“Vienkāršāk sakot, FRS rīkojusies daudz izlēmīgāk nekā tās kolēģi. Kā mēs redzējām finanšu krīzes laikā, FRS rīkojās tikpat skarbi, un QE sākuma posmā dolārs izjuta spiedienu. Tiklīdz citas centrālās bankas sāka veikt līdzīgus pasākumus, dolārs atguvās”, – piebilst BBH analītiķi. 

Paredzams, ka ECB palielinās obligāciju pirkumus, savukārt eiro reakcija, visticamāk, parādīs, vai globālā interese par risku pieaugs vai samazināsies. 

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv