Kāpēc mums tā patīk finanšu burbuļi

Treideri.lv | 23. septembris 2019 19:30
Kāpēc mums tā patīk finanšu burbuļi

Ne vienmēr ir viegli saprast iemeslu, kāpēc kādi tirgus aktīvi sāk sadārdzināties, taču tas nenozīmē, ka jebkurš riska burbulis tirgū ātri vien plīsīs.

Kompānijas GAM hedžfondu pārvaldnieks Pols Maknamara nolēmis izveidot hipotētisku “uzpūstu” portfeli, kurā iekļautas Netflix, Tencent Holdings, Tesla, Kanādas kompānija REIT, nekustamo īpašumu firma Londonā, Grayscale Bitcoin Trust, Argentīnas simtgadīgās obligācijas, Japānas obligācijas, ASV valsts kases ilgtermiņa obligācijas – tādas lietas, ko cilvēki daudzus gadus uzskata par pārcenotām. Dažās pozīcijās burbulis ir plīsis (paldies, Argentīna), taču kopumā dinamika izrādījusies stabila.

Taču, tiešām, pēc finanšu krīzes cilvēki bezkaislīgi apgalvo, ka radies viens vai otrs burbulis. 2019. gadā parādījās brīdinājumi par to, ka veidojas jauns dot.com burbulis vai, ka burbulis izveidojies Kanādas nekustamo īpašumu tirgū. 2011. gadā tika veikta Bitcoin burbuļa analīze – diez vai tas būs pēdējais. Runas par burbuļiem ir populārs sporta veids pat, ja uzvarēt tajā ir grūtāk nekā varētu šķist.

Cilvēki vienmēr ir gatavi ļaunākajam

Taču kāpēc šīs runas ir tik populāras? Pirmkārt, tas ļauj justies gudram un pieredzējušam. Var saraukt uzacis, dziļdomīgi pašūpot galvu, parunāt par to, ka “vēsture vienmēr atkārtojas”, bet pēc tam citēt to, kas kādreiz lasīts Čārlza Makkeja grāmatā “Populārākie maldi un pūļa neprāti”.

Un kā norādījis treideris Marks Dovs: “Jūs nevarat pierādīt, ka kaut kas nav burbulis, jo rīt “var pienākt tā īstā diena”. Un rītdiena pienāk vienmēr”.

Turklāt pēc Dova teiktā, pasaule cieš no “katastrofu tuvredzības”. Par cik darījumu cikls arvien vairāk ir atkarīgs no finanšu tirgiem. Savukārt 2008. gada krīze atstājusi dziļas pēdas cilvēku atmiņās. Burbulis ir visvienkāršākā un spilgtākā metafora.

Fondu tirgus apskatniece Helēna Meislere, kura jau četrdesmit gadus aktīvi darbojas tirgū, piedāvā analoģisku skaidrojumu mūsdienu apsēstībai ar burbuļiem: “Es bieži domāju, ka mūsu viedoklis ir atkarīgs no tā, kad mēs esam saskārušies ar tirgiem. Tā, piemēram, cilvēki no 70-tajiem vienmēr meklē inflāciju, savukārt no 80-tajiem – vienmēr gatavi jaunai katastrofai”.

Uz jautājumu, kas lika pajokot ar “uzpūsto” pozīciju portfeli, Maknamara atbildējis: “Kā cilvēks, kurš strādā tirgos, es uz savas paša ādas uzzināju, ka ļoti bieži, kad tirgus novērtē kaut ko, dīvainā veidā šķiet, ka vai nu tirgum ir taisnība, vai, pat ja tirgus kļūdās, ir ļoti grūti izdevīgi ieņemt pretēju pozīciju”.

Morālais aspekts

Tas tiek saistīts arī ar morālajiem aspektiem – nav pārāk patīkami skatīties, kā grēcinieki pie sevis tīksminās  Finanšu krīzei aizejot pagātnē, drūmais koris kļūst arvien skaļāks. Un tam ir iemesls. Maknamara norāda, ka runas par burbuļiem visbiežāk izplatās ļaužu grupās, kas pareizi uztvēruši 2008. gadu, taču kļūdījušies 2009. gadā, jo gaidīja masveida defoltus, depresijas un hiperinflāciju. Pēc šo cilvēku domām, šodien augsta aktīvu vērtība saglabājas tikai tāpēc, ka ar tirgu manipulē FRS un citas centrālās bankas.

Maknamaras komentārs par vilinājumu kaut ko nodēvēt par burbuli tikai tāpēc, ka tirgus to novērtē dīvainā veidā, pilnībā atbilst šodienai ar negatīvajām procentu likmēm un obligāciju ienesīgumu.

Dot naudu, bet pēc tam saņemt atpakaļ mazāk ir kļūdaina koncepcija. Galvu reibinoša. Par cik obligāciju ienesīgums krītas, kad cenas pieaug, negatīvas likmes nozīmē, ka cilvēki par obligācijām maksā pārāk daudz. Tad šoreiz burbulis ir īsts? Pēc Dova teiktā problēma ir tā, ka pēc obligāciju rallija reti kurš tās pērk lai kļūtu bagāts (kā tas bija ar akcijām, mājām un Bitkoin). Garām palaisto iespēju sindroms obligāciju tirdzniecībā nav tik izplatīts.

Negribētos lai, bezgalīgo brīdinājumu par burbuļiem dēļ, nākošajā dienā notiktu sprādziens, kā gadījumā ar ekonomistu Invingu Fišeru, kurš 1929. gada oktobra vidū pasludināja, ka akciju cena vienmēr būs augsta. Lielā katastrofa sākās aptuveni nedēļu pēc šī paziņojuma.

Riski ir, bet burbuļa nav

Tātad tas nenozīmē, ka risku nav. Viljams Koens nesen rakstā The New York Times apgalvoja, ka pastāv milzīgs parādu burbulis, un FRS steidzami jāpaaugstina likmes, lai to iznīcinātu, pirms tiek zaudēta kontrole pār to. Viņš šī brīža situāciju salīdzināja ar hipotēku pirms finanšu krīzes.

Neskatoties uz to, nemaz nav obligāti izmantot vārdu “burbulis”. Jerome Levy Forecasting Center stratēģis Šrinivas Tiruvadantai norāda, ka riski ir reāli, taču situācija tiek raksturota nekorekti:  “Vai notiek nestabils aizņemto līdzekļu pieaugums? Jā! Kāpēc tieši tā arī nepateikt?” Tā ir ļoti vienkārša burbuļa definīcija. Tas rodas, kad cilvēki “pērk aktīvu, prognozējot cenu pieaugumu, un cenu pieauguma potenciāls ir daudzas reizes augstāks”.

Tā kā obligācijām ir fiksēts galapunkts un vairāk vai mazāk paredzams ienesīgums, tad turot tās līdz dzēšanas termiņam, tās spēs nodrošināt tādu pašu burbuļa dinamiku, kā gadījumā ar Bitcoin vai interneta kompāniju akcijām.

Visdrīzāk tā ir bezcerīga lieta – piespiest cilvēkus pārtraukt izmantot vārdu “burbulis” pie katra cenu pieauguma. Protams, burbuļi apbur. Viens no pašiem slavenākajiem ir zemes iegādes bums 1920-tajos gados Floridā, kurš izraisīja tik lielu haosu, ka dzelzceļi nespēja tikt galā ar kravu plūsmu.

Iespējams, ka problēma daļēji saistīta ar to, ka cilvēkiem ir savi mīļākie burbuļi. Viņi mēdz teikt: “Tas, kurš nemācās vēsturi, ir nolemts to atkārtot”. Taču ir vēl viena svarīga patiesība: “Tas, kurš mācās vēsturi, nolemts uzskatīt, ka tā atkārtojas”.


Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv