Kā tirdzniecības kari var nosmacēt pasaules ekonomiku

Treideri.lv | 18. oktobris 2019 17:38
Kā tirdzniecības kari var nosmacēt pasaules ekonomiku

Protekcionisma vilnis liek centrālajām bankām mīkstināt monetāro politiku, kas savukārt piespiež investorus uzņemties liekus riskus.

Sākot ar ASV un Ķīnas tirdzniecības karu pirmo posmu, ekonomisti savā starpā sacenšoties brīdināja par pieaugošā protekcionisma radītajiem draudiem pasaules ekonomikai. Līdz šim visiem jau ir izdevies pārliecināties, ka ekonomikas izaugsmes tempi patiešām palēninās.

Šonedēļ SVF pazemināja prognozi pasaules IKP pieaugumam līdz 3%, kas ir zemākais līmenis kopš finanšu krīzes, atsaucoties uz tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, kas kaitē uzticībai un investīcijām.

Bet pastāv vēl viens drauds, ko ekonomisti joprojām ignorē: šī izaugsmes palēnināšanās apvienojumā ar ilgu īpaši maigu monetāro politiku var izraisīt saistību neizpildes vilni korporatīvajā sektorā. Savukārt šis “duets” var iedragāt globālās finanšu sistēmas stabilitāti.

Nesenā pasaules ekonomikas palēnināšanās jau daudzām centrālajām bankām ir likusi pārtraukt politikas pielāgošanu pirmskrīzes normām. Regulatori no FRS līdz ECB ir atgriezušies pie zemākām procentu likmēm un aktīvu pirkšanas un tagad saka, ka kreditēšanas izmaksas ilgstoši saglabāsies zemas (dažos gadījumos negatīvas). Šajā kontekstā investori meklē augstāku atdevi, uzņemoties lielāku risku.

Problēma ir tā, ka monetārā politika var nedaudz mīkstināt triecienu ekonomikai, bet nespēj atrisināt problēmu kopumā. Pēc SVF aplēsēm, tirdzniecības kari pasaules ekonomikas izaugsmes tempiem “nozaga” 0,8%, bet centrālo banku darbības pievienoja tikai 0,5.

Monetārā politika var izlīdzināt tirdzniecības konfliktu ietekmi uz pieprasījumu, taču attiecībā uz piedāvājumu tās iespējas ir ļoti ierobežotas. Savā ziņojumā par globālo finanšu stabilitāti SVF uzsvēra, ka gadījumā, , ja globālais IKP pēkšņi sabremzēsies, uzņēmumi un bankas varētu sasniegt savu iespēju robežas.

Ko centrālajām bankām darīt?

Atbildot, centrālās bankas var pāriet uz augstākām likmēm un samazināt aktīvu iepirkšanas apjomus. Bet tik pēkšņa politikas normalizēšana tikai pasliktinās ekonomikas veselības stāvokli un izraisīs paniku tirgos. Tāpēc regulatoriem nav izvēles – viņiem būs jāturpina iepludināt naudu ekonomikā, saglabājot vismīkstākos finanšu nosacījumus patērētājiem un uzņēmumiem.

Bet centrālajām bankām nevajadzētu aizmirst par riskiem, kas uzkrājas finanšu sistēmā. SVF uzskata, ka, ja pasaules ekonomika saskaras ar lejupslīdi, kas ir divreiz lēnāka nekā finanšu krīzes laikā, riskants korporatīvais parāds (parāds, kas pieder uzņēmumiem, kuri ar peļņu nespēj segt savus procentu maksājumus) lielākajās ekonomikās pieaugs par gandrīz 40%, un šis līmenis ir augstāks nekā finanšu krīzes laikā.

Centrālās bankas uz šiem draudiem var reaģēt, uzlabojot fiskālās politikas piemērošanu, īpaši valstīs, kuras to var atļauties. Tomēr regulatoriem arī aktīvāk jāpielieto savs makrouzraudzības instrumentu klāsts, lai izvairītos no tā, ka bankas uzņemas pārmērīgu risku. Piemēram, šim mērķim var iestatīt augstāku hipotēkas ķīlas koeficientu. Arī centrālajām bankām jāpievērš īpaša uzmanība tā dēvētajai banku sistēmai, kurā koncentrējas vairums risku.

Protams, labākais risinājums būtu parakstīt pilna mēroga tirdzniecības vienošanos starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu. Tas palīdzētu investoru aprindām atjaunot uzticību un ļautu centrālajām bankām atgriezties pie augstākām likmēm. Diemžēl šāds scenārijs ir maz ticams: kļūst arvien acīmredzamāks, ka arī demokrāti skeptiski vērtē darījumu ar Ķīnu, kas varētu atgriezt pasauli iepriekšējā stāvoklī.

Ņemot to vērā, pasaules regulatoriem būtu prātīgi sagatavoties protekcionisma finansiālajām sekām un atcerēties, ka tarifu maiņas cena var izrādīties augstāka nekā tikai ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās.

, , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv