Kā Merkele un Makrons glābj eiro

Treideri.lv | 20. maijs 2020 19:40
Kā Merkele un Makrons glābj eiro

Tajā pašā laikā, kad šķita, ka ekonomiskais bezdibenis Eiropas galveno lielvaru starpā kļūst nepārvarams, Vācija un Francija noslēgušas Aleksandra Hamiltona cienīgu vienošanos.

Leģendārais ASV finanšu ministrs pēc Amerikas revolūcijas izveidoja finanšu savienību, kas palīdzēja novērst Savienoto Valstu bankrotu kara parādu dēļ. Pirmdienas videokonferencē kanclere Angela Merkele un prezidents Emanuels Makrons spēruši izšķirošo soli attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta integrāciju cīņai ar pandēmiju.

Hertija pārvaldes skolas Berlīnē prezidents Henriks Enderlains Tviterī norādījis, ka šo lēmumu, iespējams, motivējusi Hamiltona rīcība.

Merkele piekritusi, ka palīdzība no Vācijas nodokļu maksātāju puses būs 135 miljardi eiro, kas ļaus palīdzēt lielākajām valstīm atjaunot savu ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas. Turklāt viņa likusi saprast, ka, ja nepieciešams, lielākā ES ekonomika ir gatava dalīt finansiālo nastu ar 26 citām bloka valstīm.

“Politiskais vēstījums ir tāds, ka ES ir vairāk nekā nacionālu valstu grupa, tai ir sava federālā identitāte”, – norāda Enderlains.

Kā tas bieži gadījies ES vēsturē, izrāviens notika, rodoties reālām briesmām. Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmums par to, ka Eiropas Centrālās bankas obligāciju pirkšanas programma, iespējams, nespēs bezgalīgi nogludināt pretrunas, varēja kļūt par pēdējo impulsu.

Berlīnē likumdevēji no valdošā Merkeles bloka privātā kārtībā jau brīdinājuši, ka ekonomisko sakaru pārtraukums starp Franciju un Vāciju galu galā var apdraudēt Eirozonas eksistenci.

Turklāt pašizolācijas režīms nemainīja Makrona ekonomisko stratēģiju. Viņa komanda sāka izstrādāt iniciatīvu, lai atteikšanos no defolta Vācijā nomainītu kopīga parādsaistību emisija. Tajā pašā laikā vāciešus jāpārliecina, ka var tikt nodrošinātas pietiekamas garantijas.

ES federālisma arhitekti pie šāda risinājuma strādājuši daudzus gadus.

Darījums Hamiltona gaumē

Viņi atsaucas uz vēsturisku precedentu – tas ir Hamiltona lēmums 1790. gadā nodot Federālajai valdībai Savienoto Valstu revolūcijas laikā uzkrāto parādus. Hamiltons izveidoja ASV Federālās sistēmas pamatus, ļaujot prezidentam Džordžam Vašingtonam iekasēt nodokļus šo saistību dzēšanai un emitēt valsts kases vērtspapīrus.

Pateicoties 500 miljardu eiro vērta fonda izveidošanai, ko finansē no kopīgi emitētajām parādsaistībām — un ko daļēji nodrošina Vācijas finanšu autoritāte — Merkele no pandēmijas sekām pasargās neaizsargātos ES locekļus un stiprinās kopējo valūtu.

Francija un Vācijas apzinās, cik svarīga ir viņu partnerība ES, jo, ja tās ļaus šim projektam izjukt, stipri cietīs arī pati Vācija, kas ir spēcīga bloka eksportētājvalsts.

Kamēr Vācija, pateicoties pietiekamam guļvietu skaitam intensīvās terapijas nodaļās, lai ārstētu pacientus, un finanšu rezervēm ekonomikas aizsardzībai, pārdzīvojusi koronavīrusu bez īpašiem zaudējumiem, Francija augstākas mirstības un nopietnu zaudējumu ekonomiskajai izaugsmei dēļ, cieta vairāk. Kad Eiropa iznāks no izolācijas, augstais bezdarbs, zemie ienākumi un valsts finanšu samazinājums liks Francijai iet Itālijas, nevis Vācijas ceļu.

Tomēr vācu ierēdņi bija pārsteigti, uzzinot, ka Makrons ir pievienojies vājākajai ES dienvidu nometnei, aicinot valstis uz kopīgu obligāciju emisiju – šī ir otrā reize, kad Francija ar rakstisku prasību vērsusies ES bez Vācijas līdzdalības.

Nākošais – Makrona gājiens

Pēc Makronam pietuvināta ierēdņa teiktā, franči brīdinājuši Vāciju par domu nosūtīt vēstuli. Turklāt formulējums bijis rūpīgi pārdomāts. Ierēdnis arī norāda, ka tajā nebija nekādas norādes par “koronabondiem” vai “Māršala plānu”, un to parakstīja dažas valstis, kas neietilpst Dienvidu blokā, lai nodrošinātu vienprātību.

Vācieši bija pārsteigti par nākamo Makrona soli, kad viņš intervijā “Financial Times” brīdināja par dažu ES locekļu “upurēšanas” draudiem. Berlīnē to uztvēra kā tiešu Vācijas pozīcijas kritiku.

Taču visā šajā laikā abi līderi saglabāja ciešu kontaktu.

Kad vietējie ierēdņi Vācijas dienvidos ierīkoja robežkontroli ar Franciju, lai cīnītos pret infekcijām, Merkele zvanīja Makronam, lai viņu brīdinātu. Abi līderi gandrīz katru dienu sarunājas pa telefonu. Eiropā visvienkāršāk koordinēt darbības uz robežas bija ar Vāciju. 200 ar Covid inficēto pacientu pārvešana no Francijas uz Vāciju, kad Francijas slimnīcas bija pārpildītas, arī ir viens no ievērojamākajiem Francijas–Vācijas attiecību panākumiem.

Taču tad radās neparedzēts apstāklis no Vācijas Konstitucionālās tiesas puses.

5. maija lēmumā tiesa aktualizēja jautājumu par ECB obligāciju iegādi, kas ļāva kontrolēt aizdevumu izdevumus Francijā un jo īpaši Itālijā, neskatoties uz triecienu to šo valstu finanšu sistēmām.

Šis lēmums paaugstināja iespējamību, ka Vācijas Bundesbanka nepiedalīsies turpmākajos obligāciju pirkumos, kā arī liek apšaubīt ECB programmas pagarināšanu pēc šī gada.

Tajā pašā dienā finanšu ministrs Olafs Šolcs paziņoja, ka Vācija atradīs veidu, kā izdarīt visu Eiropai nepieciešamo, un ka tā apzinās “turpmākas paplašināšanās un pastiprināšanās” nepieciešamību. Iespējams, ka Vācija tādā veidā ir atzinusi, ka tā pati gūst labumu no vienotās valūtas un var smagi ciest bloka sabrukuma gadījumā.

Sadarbības rezultāts

Pēc divām nedēļām sāk kļūt redzami šī risinājuma augļi. Ja Merkele un Makrons spēs gūt uzvarās pār savas koncepcijas pretiniekiem pārējā ES daļā, tās izveidos pamatu nākamajam ES būvniecības posmam, kas ilgst vairākas desmitgades, un varēs salīdzināt sevi ar citiem valstiskuma veidotājiem, kas strādāja vairāk nekā pirms 200 gadiem.

UBS Wealth Management galvenais ekonomists Pols Donavans uzskata, ka piesaistītās summas, salīdzinot ar Eiropas ekonomikas vajadzībām, ir nelielas: “Taču tirgi, šķiet, koncentrējas uz priekšmetu, nevis mērogu”. “Tas ir solis ceļā uz finanšu konfederāciju”, – piebilst Donavans.

, , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv