JPMorgan brīdina: negatīvās likmes saglabāsies vēl savus piecus gadus

Treideri.lv | 8. septembris 2016 07:29
JPMorgan brīdina: negatīvās likmes saglabāsies vēl savus piecus gadus

Negatīvo procentu likmju politika turpināsies ilgu laiku, tā paziņojusi JPMorgan komanda.

JPMorgan analītiķis Kians Abuhuseins norāda, ka QE noved kredītu likmes negatīvajā zonā, kur tās var saglabāties līdz pat 2021. gada. 60% ienākumi ir tīrie procentu ienākumi un, kamēr saglabājas šāda situācija, peļņa nepieaugs. Tādā veidā akciju rentabilitāte saglabāsies ārkārtīgi zema.

Eiropas bankas drīzāk iet Japānas, nekā ASV, kolēģu pēdās, brīdina JPMorgan, sīki skaidrojot kā negatīvo likmju politika novedusi pie ilgstoša spiediena uz ienākumiem un peļņu. Eiropa pēc 2008. gada krīzes saskārusies ar ekonomikas kreditēšanas samazināšanos un neskatoties uz rezervju pieaugumu tās bankās par 10.9%, ekonomikas kreditēšanas apjomus kopumā paaugstināt nav izdevies.

QE sākotnēji veicināja aktīvu cenu stabilizāciju, kā arī kreditēšanas izmaksu samazināšanos bankām. Neskatoties uz to, QE pakārtotie ilgstošie efekti sevi parāda kā spiedienu uz Eiropas banku ienākumiem, ņemot vērā, ka klientu ienākumi Eirozonā no 2.5% 2011. gadā kritušies līdz 1.8% 2015. gadā.

Eiropas Centrālā Banka, Dānijas Nacionālā Banka, Zviedrijas banka un Šveices Nacionālā Banka īstermiņa procentu likmes pārcēlušas negatīvajā zonā. Negatīvo procentu likmju politikai, pēc būtības, vajadzētu piespiest bankas izņemt savus līdzekļus no centrālo banku kontiem un sākt kreditēt reālo ekonomikas sektoru. Daudzi gaida, ka bankas tā arī darīs, lai, pazeminot likmes, saglabātu savus klientus, vai sāks palielināt aizdevumu izdevumus. Šāda politika arvien biežāk tiek uzskatīta par dzīvotspējīgu variantu centrālajām bankām pēc tam, kad Japāna šī gada sākumā ieviesa negatīvas procentu likmes.

Negatīvās likmes, stimulējot izaugsmi, tajā pat laikā rada spiedienu uz citiem ekonomikas sektoriem. Virkne vadošo analītiķu aicina sabalansēt monetāro politiku un nodokļu sistēmu, lai pamazām izvestu ekonomiku no “bezgalīgās stimulēšanas” un paradokss – zemās procentu likmes un bezgalīgās obligāciju iegādes programmas veicina lētos aizņēmumus.

Algebris hedžfondu menedžeris Alberto Gallo paziņojis, ka šobrīd vienkārši nepieciešama valdības rīcība un uz produktivitātes palielināšanu vērstas reformas, lai pasaules ekonomika izrautos no bezgalīgās QE lamatām. Daudzas valdības nevēlas atzīt šo pasākumu nepieciešamību, tā vietā piekopjot uz reitingu paaugstināšanu iedzīvotāju acīs vērstu politiku: ievieš hipotekārās subsīdijas, realizē pieejama mājokļa programmas. Tomēr tā nav vienīgā problēma, ar kuru šobrīd saskaras Eiropas bankas.

Paliek divi faktori. Tēriņu samazināšana un slikto kredītu aprēķināšana. Pēdējie jānoraksta no bilancēm. Uz doto brīdi sliktie kredīti veido 700 miljardus eiro: puse no tiem Eiropas dienvidos, 30% Itālijā, no kuriem jātiek vaļā”,

– uzskata Abuhuseins.

Itālijas politiķi un ES ierēdņi prāto, kā nostiprināt trauslo Itālijas banku sistēmu, kura iestigusi sliktajos kredītos, kopumā sasniedzot 360 miljardus eiro.

, , , , , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv