Jaunattīstības tirgus nelaimēs vainīgs dolārs

Treideri.lv | 15. marts 2015 10:34
Jaunattīstības tirgus nelaimēs vainīgs dolārs

Pagājušā gada beigās vecākā starptautiskā finanšu organizācija publicēja drūmu, neko priecīgu nevēstošu, prognozi: ja dolāra kurss turpinās augt, jaunattīstības tirgus vājās vietas liks par sevi manīt un izvērtīsies par nopietnām problēmām, uzskata Starptautisko norēķinu bankā. Jaunattīstības valstīm nav vajadzīgs spēcīgs dolārs, taču tas turpina pieņemties spēkā un, spriežot pēc visa, tuvākajā laikā apstāties nedomā.

Daudzu jaunattīstības segmenta valstu valūtas – sākot ar Dienvidāfrikas randu un beidzot ar Indonēzijas rūpiju – strauji zaudē vērtību. Dolāra indekss, kas aprēķina ASV valūtas spēku pret pārējo lielāko valūtu grozu, kopš gada sākuma pieaudzis par 11%. Spēcīgs dolārs ir nelaime vairumam jaunattīstības valstu, kuras piesaistījusi ASV kredītu zemā likme un kuras uzkrājušas lielus pasaules rezerves valūtā denominētus parādus. Protams, ne visas tās cieta no dolāra kāpuma, piemēram, Indija joprojām tiek uzskatīta par uzlecošu zvaigzni un pamatā ir atkarīga no Ķīnas ekonomikas stāvokļa.

Daži analītiķi uzskata, ka Āzija var izrādīties iesaistīta negaisā jaunattīstības tirgos, jo īpaši, ja Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempi sāks strauji sarukt, savukārt Pekina pacentīsies vājināt juaņu. Turpmāks dolāra kāpums mums joprojām sola nepatikšanas, uzskata Eastspring Investments investīciju direktors Niks Ferress, pēc viņa teiktā, centieni devalvēt juaņu izprovocēs masveida intervences visā Āzijā. Investori jau sāk bažīties par to, kādas sekas draud jaunattīstības ekonomikām. Personīgā kapitāla fondi šonedēļ pirmo reizi pēc četru nedēļu pieplūduma fiksēja tīru kapitāla aizplūšanu no šiem tirgiem.

Dažu valūtu un tirgu kritums pēdējo divu nedēļu laikā bija reti straujš”,

– norāda  Capital Economic valūtu stratēģijas nodaļas vadītājs jaunattīstības tirgos Vins Tīns. Taču dažiem šī tirgus segmentiem dolāra kurss nav vienīgais vājuma iemesls. Pagaidām visvairāk cietusi Latīņamerika, kurai nākas tikt galā ar energonesēju cenu kritumu izaugsmes tempu krituma un politiskās nestabilitātes apstākļos – šo faktoru salikums novedis valūtu kursus un lokālos fondu tirgus līdz vairāku gadu minimumiem.

Brazīlijā izvērties skandāls, kurā izrādījās iesaistīti valsts ierēdņi un valsts naftas kompānija Petrobras, tas vel vairāk sarežģīja jau tā grūto ekonomisko stāvokli; 10-gadīgo valsts obligāciju ienesīgums uzlēca līdz rekorda 13.5%, savukārt reāls pret dolāru kopš gada sākuma nokrities par 15%, papildinot atkritēju valūtu rindas.

Ceļavējš nomainījies uz pretvēju, drīz kļūs skaidrs, kuras valstis spējušas izmantot situāciju un veikt strukturālas, uz izaugsmi vērstas, reformas. Deutsche Bank analītiķi īpaši izcēluši Poliju, Ķīnu un Indonēziju, kā valstis, kuras būtiski uzlabojušas savus strukturālos rādītājus. Vēl daudz darāmā ir Argentīnai, Ukrainai un Venecuēlai. Taču vairumam aktīvus pārvaldošo jaunattīstības pasaules spožākā zvaigzne ir un paliek Indija. Didjē Sent-Džordžess no Carmignac norāda, ka starp jaunattīstības valstīm Indija ir vienīgā valsts ar pievilcīgām perspektīvām, kurai reformās izdevies sasniegt zināmu progresu.

Virkne faktoru palīdzēja Āzijai iemantot stabilitāti un zināmu imunitāti pret dolāra kāpumu, ko nevar teikt par citām pasaules valstīm. Ekonomikas reģionā aug, kaut arī ne tik ātri kā iepriekš, savukārt centrālajām bankām vēl ir vietas manevriem un iespēja pazemināt likmes.

Nesen Koreja pazemināja likmi, kļūstot par ceturto Āzijas valsti, kas izlēmusi spert šādu soli pēdējās divās nedēļās. To pašu iepriekš izdarīja Indija, Ķīna un Taizeme. Pat Malaizija ar vājāku fondu tirgu zaudējusi vien 4% dolāru izteiksmē, kas ir daudz mazāk kā Austrumeiropas valstīs vai Latīņamerikā.

Taču arī Āzijā ir problēmas. Virknē ekonomiku pēdējos piecos gados būtiski pieauguši parāda līmeņi – pirmkārt tas attiecas uz Ķīnu. Daudzi investori uzskata, ka nenoteiktība, kas saistīta ar jaunattīstības tirgus dinamiku, drīzumā tiem pilnībā atņems pievilcību.

Šobrīd jaunattīstības valstīs nav tie labākie dolāru kredītu nosacījumi”,

– norāda Lombard Odier fondu pārvaldnieks Roupers Straips. “Mūsu portfelī ir daudz, daudz mazāk jaunattīstības tirgus aktīvu, nekā tas bija pirms sešiem-deviņiem mēnešiem”. Kaut gan daži varētu arī atlabt. “Ķert krītošu nazi ir bīstama nepateicīga nodarbe, taču šim tirgus segmentam tiešām uzticīgie investori, iespējams, sagaidīs pagriezienu… …Kā likums, tas, kurš strauji un dziļi krīt, parasti tikpat strauji atgūstas”.

 

Avots: ProFinance.ru

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv