Japāna nonāks Ķīnas un ASV tirdzniecības karu krustugunīs

Treideri.lv | 13. aprīlis 2018 14:16
Japāna nonāks Ķīnas un ASV tirdzniecības karu krustugunīs

Haruhiko Kurodas pirmo termiņu Japānas Bankas priekšsēdētāja amatā var aprakstīt vien divos vārdos: deflācijas noskaņojums.

2013. gadā centrālās bankas vadītājs sev par uzdevumu noteica tikt galā ar desmitiem gadu ilgstošo deflāciju ieviešot bezprecedenta monetārās politikas pasākumus tādos apjomos, ar kādiem iepriekš nekad nav nācies saskarties.

Taču viņa otrais termiņš, kas sākas šonedēļ, var tikt raksturots ar pavisam citiem diviem vārdiem: Donalds Tramps.

Pēdējās nedēļās Kuroda pārstājis dot mājienus par iziešanas no vēsturē agresīvākās QE programmas perspektīvām. Runas par tās apturēšanu nomainījušas prognozes, ka regulatora vadītājs var iet citu ceļu un spert soli jēnas kursa noturēšanas un eksportētāju aizsardzības virzienā. Vispār jau tirgi pārāk ātri sākuši runāt par kursa maiņu, ņemot vērā Trampa šī brīža uzvedību, kas rada draudus pasaules ekonomikai. Viņa vājā dolāra politika, tirdzniecības kara eskalācija un neprognozējamais lēmumu pieņemšanas veids stipri apgrūtina Tokijas “reflācijas uzdevumu”.

Baltā Nama politika iedragā Japānas ekonomiku

Pēdējie Tankan pētījumi rāda, ka noskaņojums lielāko Japānas rūpniecības uzņēmumu aprindās pirmo reizi divu gadu laikā pasliktinājies. Tā nav sakritība, ka 1. ceturksnī Baltais Nams izbeidzis 23. gadus ilgušo spēcīgā dolāra politiku (kopš gada sākuma jēna sadārdzinājusies par 5%). Savukārt tagad Tramps atcerējies par Smūta-Houlija 1930-to gadu tarifu un sācis draudēt ar nodokļiem importam.

Sākotnēji viņš runāja par importa tarifiem tēraudam un alumīnijam (attiecīgi 25% un 10%). Pēc tam prezidents izziņoja plānu ieviest nodevas no Ķīnas importējamām precēm par $50 miljardiem, šajā sarakstā iekļaujot mašīnbūves aprīkojumu, akumulatorus, pusvadītājus, motociklus u. c. Taču ar šo Trampam nepietika, un viņš nolēma izdomāt nodevas vēl par $100 miljardiem. Pagaidām Ķīna reaģē ātri un pārliecinoši, šos ierobežojumus atspoguļojot uz ASV precēm par 50 miljardiem ASV dolāru. Šīs spēles ar nosaukumu “zobs pret zobu” ietvaros ĶTR līderis Sī Cziņpins izteicis gatavību noteiktiem zaudējumiem īstermiņā, lai dotu prettriecienu prezidentam ar viņa lozungu “Amerika pāri visam!”.

Vašingtonas tirdzniecības konflikti iedragā akciju tirgus

Spriedzes eskalācija starp diviem Tokijas tirdzniecības partneriem nostāda Japānas Banku sarežģītā stāvoklī. Kuroda 2018. gadu sāka ar noskaņojumu atteikties no stimuliem. Japāna piedzīvo otru ilglaicīgāko ekonomiskās izaugsmes periodu, arī korporatīvā peļņa vieš optimismu. CB vadītājs cer, ka viņa otrais termiņš iezīmēsies ar monetārās politikas normalizāciju. Reuters pētījumi pagājušajā mēnesī atklāja, ka 74% aptaujāto kompāniju uzskata, ka regulatoram būtu laiks aizdomāties par stimulu apturēšanu un sākt samazināt ikgadējās obligāciju iegādes, kas šobrīd veido 80 triljonus jēnu ($747 miljardus).

Taču kopš janvāra parādījušies vairāki jauni apstākļi, un gandrīz visi tie ir Trama darbs. Acīmredzamākais trauksmes signāls ir Nikkei Stock Average indeksa kritums. Pēc izrāviena par 19% 2017. gadā, Nikkei seko amerikāņu akcijām, kopš gada sākuma zaudējot %%. Trampa agresīvā tirdzniecības retorika un viņa impulsīvās publikācijas Twitter neitralizē visu optimismu attiecībā uz decembrī apstiprināto nodokļu reformu. Šis haoss drūmākas padara arī darba algu pieauguma perspektīvas.

Tramps dzen Kurodu stūrī

3. aprīlī Kuroda centās likt tirgiem saprast, ka stimulu samazināšanu pagaidām nevajadzētu norakstīt. Uzstājoties parlamentā viņš norādīja, ka “centrālajā bankā tiek apspriesti dažādi stratēģiski varianti”. Taču akciju tirgi ir norūpējušies. Nesenie dati skaidri signalizē par to, ka bez regulatora rekordlielajām iegādēm stāvoklis tirgos būtu daudz sliktāks.

Martā CB iegādājās ETF par 7.8 miljardiem dolāru – tas ir lielākais apjoms kopš 200. gada beigām. Kopš “Abenomikas” parādīšanās 2012. gadā Japānas Banka ir lielāks akciju pircējs nekā ārvalstu investori. Un šobrīd, kad tie pamet tirgu, Japānas Bankas aizbildņa loma kļūst vēl būtiskāka, kas nevar neraisīt vēl lielāku nemieru.

Uz pagājušā gada beigām Japānas CB piederēja aptuveni 75% ETF. Regulators nevar pasaulē trešās lielākās ekonomikas akciju tirgu uzturēt bezgalīgi. Bankas līdzdalība obligāciju tirgū, kur tās īpašumā ir 44% vērtspapīru, veicinās to, ka kādā jaukā dienā vienkārši vairs nebūs ko tirgot. Piemēram, 13. martā netika veikta neviena operācija ar 10-gadīgajām obligācijām.

Kuroda sevi iedzinis strupceļā. Jebkurš mājiens par parādu vērtspapīru iegādes apjomu samazināšanu izprovocēs strauju jēnas kursa un obligāciju ienesīguma pieaugumu. Valūtas vērtības pieaugums kaitēs eksportētājiem un vājinās darba algu pieauguma perspektīvas. Ienesīguma pieaugums apgrūtinās valsts parāda apkalpošanu, kurš vairāk kā divas ar pusi reizes pārsniedz ekonomikas apmērus. Savukārt turpmāks parādu sloga pieaugums vēl vairāk iedragās otrreizējo tirgu un sarežģīs stimulu samazināšanu, kad CB izlems spert šo soli.

Tas pats ir ar ETF. Īpašumā esošās daļas samazināšana izraisīs Nikkei un Topix indeksu kritumu, kurš aizraus sev līdzi ekonomiskās uzticības rādītājus. Savukārt, ja regulators turpinās iepirkt ETF, tad sāks līdzināties Ķīnas Bankai, kura iepērk akcijas, lai stabilizētu cenas, kā tas notika 2015. gadā. No šādas situācijas izeja nebūtu vienkārša pat labos laikos. Bet tagad, ņemot vērā Vašingtonas izlēcienus, vispār šķiet nereāla. No vienas puses, jaunai FRS vadītājs Džeroms Pauels apsolījis šogad trīs likmes paaugstinājumus. No otras – finanšu ministrijas vadītājs Sīvens Mnučins iestājas par dolāra vājināšanu. Savukārt Tramps tajā pat laikā savā Twitter kontā rīko spēli, kuras rezultātā var notikt viss iespējamais.

Ķīna visu var sarežģīt

Jāņem vērā arī veidi, ar kādiem  ASV prezidents cenšas atgriezt 1930-tos gadus, jo tas var tiešā veidā kaitēt Japānai.

Tajā laikā likumdevēji pieņēma likumu par Smūta-Houlija tarifu, kurš recesiju pārvērta par Lielo depresiju. Protams, neviens nopietns ekonomists mūsdienās neprognozē šāda scenārija atkārtošanos, taču spēcīgs prettrieciens no Ķīnas puses var izprovocēt Trampu uz papildus rīcību. Un šādi iemesli ir pilnībā iespējami. Piemēram, Ķīnas vēstnieks ASV Cui Tiankai norāda, ka Pekina var samazināt ASV valsts obligāciju iegādi.

Ja Ķīna spers šo soli, dolārs strauji kritīs, kas tikai sarežģīs Kurodas uzdevumu, jo Tokijai pieder ASV parādu vērtspapīri par gandrīz 1.1 triljonu ASV dolāru. Turpmākais jēnas kursa kāpums pastiprinās deflācijas noskaņojumu, ko regulators tik ļoti cenšas apkarot. Taču visā vainot Trampu arī nevajadzētu. Līdz viņa inaugurācijai 2017. gada janvārī Abes kungam bija 49 mēneši laika lai samazinātu birokrātiju, valdības iejaukšanos rūpniecībā, darba tirgus modernizācijai, inovāciju stimulēšanai un sieviešu tiesību paplašināšanai. Jebkuras šādas reformas lielā uzvara varēja labāk sagatavot valsti draudiem, kuri šobrīd apdraud Japānas Banku.

, , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv