Ingus Grasis: Kad nav īstas degsmes ne pirkt, ne pārdot

Treideri.lv | 22. maijs 2014 14:05
Ingus Grasis: Kad nav īstas degsmes ne pirkt, ne pārdot

Finanšu tirgi šogad ir mierīgi. Nav strauju akciju cenu kāpumu, nav asu un negaidītu kritienu. Vairāku finanšu tirgus segmentu cenu izmaiņu līknes atrodas sānvirziena kustībā. Vēsturiski skatoties, kopējais akciju tirgus cenu svārstību līmenis ir zems. VIX indeksa, kas atspoguļo gaidas par īstermiņa ASV akciju tirgus svārstībām, vērtība 12.2 apmērā saskaņā ar Thomson Reuters datiem 12/05/2014 atrodas krietni zem savas iepriekšējo 10 gadu vidējās vērtības 20.0 apmērā (skatīt 1.attēlu).

 

1.attēls. VIX indeksa izmaiņas kopš 2004. gada maija

20140520_1attels

 

Avots: Thomson Reuters Datastream

Runas par iespējamo korekciju akciju tirgos, kurš pagājušā gadā sasniedza iespaidīgu kāpumu, ir pieklusušas. Līdzšinējās negatīvās ziņas kā, piemēram, Krievijas un Ukrainas domstarpības vai Ķīnas sliktie makroekonomikas dati, nav bijušas pietiekoši ietekmīgas, lai kalpotu par katalizatoru jaunai korekcijai akciju tirgos. Šķiet, ka vairums investoru ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju. No vienas puses, ar nepacietību gaidītie pirmā ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītāji, jo īpaši Eiropā, nebija tik spīdoši, kā tika iepriekš prognozēti. Tas, sekojoši, uzliek ierobežojumu tālākai akciju tirgus cenu izaugsmei. No otras puses, makroekonomikas dati gan Eiropā, gan ASV rāda ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un izaugsmes nostiprināšanos. Bezdarba samazinājumam, patēriņa pieaugumam un jaunu investīciju apjoma kāpumam agri vai vēlu būtu jāatspoguļojas uzņēmumu peļņas rādītājos. Tātad, nav pamats arī akciju pārdošanai. Turklāt, raugoties uz potenciālo ienesīgumu citās aktīvu klasēs, akcijas joprojām ir pievilcīgākā alternatīva.

Obligāciju tirgū šogad arī ir labi rezultāti. Par spīti daudzu tirgus dalībnieku pārliecībai un viņu mēģinājumiem obligāciju cenās iecenot to, ka lielākās centrālās bankas varētu ierobežot stimulējošu monetāro politiku un pakāpeniski sākt celt procentu likmes, centrālo banku vadītāji šogad turpina nenogurstoši uzsvērt, ka monetārās politikas atbalsts turpināsies un tie nesteigsies to izbeigt. Centrālo baņķieru atbalstošie vārdi, zema inflācija, augsts bezdarbs, zems algu pieaugums – šie ir tie galvenie faktori, kas šogad ir likuši obligāciju ienesīgumiem (YTM) nevis augt, bet samazināties (un obligāciju tirgus cenām kāpt). Tomēr, ir jāatzīst, ka absolūtais procentu likmju līmenis ir ļoti zems (skatīt 2.attēlu), īpaši drošiem parāda vērtspapīriem.

Augstāka ienesīguma meklējumos, investori šogad ir aktīvi pirkuši Dienvideiropas valstu parāda vērtspapīrus, cerot, ka eiro krīzes smagākais posms ir jau aiz muguras, un spekulējot uz to, ka ECB būs beigās spiesta veikt papildus stimulējošus pasākumus, lai cīnītos ar eirozonas zemo inflāciju. Grieķijas valsts, kas vēl tikai 2012. gada februārī restrukturizēja savu parādu (vairāk par pusi norakstot), emitēja jaunas piecu gadu obligācijas ar 4.95% ienesīgumu. Spānijas un Itālijas valdību desmitgadīgo obligāciju ienesīgums ir pietuvojies 3%, sasniedzot savu zemāko līmeni pēdējo 10 gadu laikā. Arī vairāk par pieciem gadiem ilgušais buļļu tirgus spekulatīvā kredītreitinga obligāciju segmentā tuvojas savai izskaņai. Ienesīguma un riska attiecība lielākai daļai obligāciju vairs nav pievilcīga ilgtermiņa investīcijām.

 

2.attēls. Eiropas spekulatīvā kredītreitinga obligāciju, Eiropas uzņēmumu obligāciju un eiro zonas valdību obligāciju ienesīguma līdz termiņa beigām (YTM) izmaiņas kopš 2004. gada maija.

20140520_2attels

Avots: Thomson Reuters Datastream

Šobrīd investori ir diezgan neapskaužamā situācijā – ieguldīt obligācijās, kuru ienesīgumi atrodas vēsturiski zemākā līmenī, vai akcijās, kuru cenas atrodas (ASV gadījumā) vēsturiski augstākā punktā? Jebkurā no gadījumiem, investors pirks cenu grafika augstāko punktu. Un tas, protams, investoru degsmi slāpē.

Taču ir viena investīciju alternatīva, ko šādu salīdzinoši zemu tirgus svārstību, bet augstu vērtspapīru cenu, laikā ir vērts apsvērt, ir strukturētie produkti. Tie sniedz garantiju sākotnēji ieguldītai pamatsummai un arī piedāvā papildus peļņas iespēju, kura ir atkarīga no kāda šim strukturētajām produktam piesaistīta finanšu instrumenta izaugsmes apmēra. Pamatsummas garantija pasargā no pēkšņas korekcijas riska, bet maksa par papildus peļņas iespēju šobrīd ir salīdzinoši pievilcīga, ņemot vērā zemo svārstību līmeni finanšu tirgos (iespēju līgumu jeb opciju cenu nosaka tirgus svārstību līmenis). Interesantas investīciju iespējas ir vienmēr.

Avots: SEB.lv


Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv