HSBC un trīs Brexit scenāriji

Treideri.lv | 11. marts 2016 23:02
HSBC un trīs Brexit scenāriji

Šajā vasarā Lielbritānija lems – izstāties no Eiropas Savienības vai palikt. HSBC analītiķi veikuši apjomīgu pētījumu, lai saprastu, kā šī notikuma sekas var ietekmēt ekonomiku, bankas, celtniecības sektoru un dažādus finanšu aktīvus. Vispārīgie secinājumi nav iepriecinoši:

  • Mārciņa pret dolāru kritīs par 15-20%, atgriežoties pie 1980-to gadu līmeņiem, un sasniegs paritāti attiecībā pret eiro.
  • Valūtas devalvācija izprovocēs inflācijas pieaugumu par 5% un izraisīs importa cenu kāpumu.
  • Ekonomikas izaugsmes tempi kritīsies par 1-1.5%, kas ir aptuveni divas reizes zemāk par bankas 2.7% prognozi 2017. gadam.

Mārciņas krituma rezultātā, pēc HSBC domām, Anglijas Banka nonāks ārkārtīgi sarežģītā stāvoklī, par cik, kā jau iepriekš tika minēts, valūtas krituma dēļ uz ekonomiskās nenoteiktības fona strauji pieaugs inflācija un tā paša iemesla dēļ saruks izaugsmes tempi.

Šajā gadījumā britu regulators nonāks sarežģītas izvēles priekšā. No vienas puses, Brexit izprovocētie mārciņas krituma apjomi veicinās inflācijas kāpumu virs mērķa līmeņa. Taču no otras puses, šādos brīžos nepieciešamā politikas normalizēšana novedīs pie jau tā vājās ekonomikas atdzišanas”,

– teikts HSBC atskaitē. Atgādināsim, ka pēc mārciņas krituma 2008./09. gados inflācija augstāko atzīmi 5.2% sasniedza 2011. gada septembrī. Ņemot vērā to, ka inflācijas prognozes nav augušas, savukārt izaugsmes atjaunošanās process ir ļoti lēns, tajā laikā Anglijas Banka varēja atļauties stimulējošas ekonomikas izšķērdību, neskatoties uz inflācijas seku radīto valūtas kritumu. Visdrīzāk arī šoreiz regulators dos priekšroku neieciklēties uz īstermiņa efektiem. Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnī lielākā mērā nekā savā laikā Mervins Kings nobažījies par līdzsvara meklēšanu starp izaugsmes stimulēšanu un finansiālās stabilitātes nodrošināšanu.

Taču ir vismaz divi iemesli, kas var piespiest CB uz stingrākiem pasākumiem. Pirmkārt, augstā nenoteiktība un spiediens uz valūtu saglabāsies vairākus mēnešus, inflācija turpinās augt. Otrkārt, CB var paaugstināt likmes, lai apturētu negaidīto kapitāla aizplūšanu. Pēc HSBC Lielbritānijas vecākā ekonomista Saimona Velsa teiktā, regulatoram nenāksies tam pielikt daudz pūļu, ņemot vērā kopējo likmju samazināšanas tendenci līdz pat negatīviem līmeņiem. Vēl viens svarīgs faktors ir imigrācijas problēma. Apjomīgais tīrais migrantu pieplūdums veicinājis nominālā IKP pieaugumu un kāpumu virknē sektoru, piemēram, celtniecībā un pārtikas rūpniecībā. Izstāšanās no ES Lielbritānijas ļaus “izvēlēties” imigrantus, kuri labāk atbilst darba tirgus pieprasījumam, taču tas novedīs pie kopējo rādītāju krituma, kas var neitralizēt visu pozitīvo efektu.

Nenoteiktība – lūk atslēgvārds un noteicošais faktors Lielbritānijai Brexit kontekstā. Neviens nezin, kā attīstīsies notikumi, taču HSBC neko labu negaida un piedāvā trīs notikumu attīstības scenārijus – vienu par otru sliktākus.

1. Viss ir slikti, taču ne nāvējoši: nenoteiktība strauji pieaugs

Šis ir HSBC ekonomistu pamata scenārijs, kurš paredz strauju, taču īslaicīgu nenoteiktības pieaugumu par divām ar pusi novirzēm virs vidējā rādītāja. Pēc kopējā nenoteiktības ietekmes vērtējuma uz IKP, ko izstrādājusi Anglijas Banka un SVF, nenoteiktības indeksa kāpums par vienu standarta novirzi atņem IKP 0.3-0.5%, tajā pat laikā negatīvās sekas maksimumu sasniedz aptuveni gadu pēc satricinājuma. Pēc Velsa aprēķiniem, Brexit rezultātā kāpums par 2.5 standarta novirzēm atbilst 2009./10. gadu “baiļu līmenim” un nozīmē IKP kritumu par aptuveni 1-1.5% (HSBC nenoteiktības aprēķiniem izmanto septiņus faktorus, ieskaitot FTSE 100 un mārciņas/dolāra kursa volatilitāti, kā arī “rakstu skaitu, kas veltīti ekonomiskajai nenoteiktībai desmit Eiropas populārākajos izdevumos”).

2. Apokalipse: Nenoteiktība saglabāsies ilgi, izraisot kapitāla aizplūšanu

Šīs scenārija ietvaros nenoteiktība būs ilglaicīga. Ieilgušās pārrunas par “šķiršanos” bojās noskaņojumu investoriem un pastiprinās spiedienu uz IKP. Šajos apstākļos vispirms saruks kapitāla pieplūdums, kas izraisīs tekošās bilances deficītu un valūtas kursa kritumu. Lai apturētu inflācijas kāpumu un kapitāla aizplūšanu, Anglijas Banka būs spiesta pacelt likmi. Rezultāts: recesija uz straujā cenu kāpuma fona.

3. Notiks brīnums: Tirgi un kompānijas balsošanas rezultātus uztvers kā nepieciešamību

Iespējams nekāds nenoteiktības pieaugums nenotiks, pat ja Lielbritānija nobalsos par izstāšanos no ES. Investori un biznes nolems, ka puses jebkurā gadījumā pratīs vienoties par brīvu tirdzniecību, savukārt sākotnējā investīciju samazināšanās tiks kompensēta ar patērētāju pārliecības pieaugumu – galu galā, vairumam cilvēku vajadzētu būt apmierinātiem ar to, ka tie saņems to, ko centās panākt. Tāpat šeit var pievienot kompāniju prieku, kuras atbrīvojušās no ES regulām. Citiem vārdiem, makroekonomiskajā plaknē nekas nemainīsies, savukārt investīciju sekas skars vien noteiktus sektorus.

Taču optimistiskais scenārijs ir vismazāk ticamais. HSBC norāda, ka tuvākajos mēnešos var noskaidroties virkne jautājumu par to, kas ar Lielbritāniju notiks Brexit gadījumā. Šeit nepieciešams ņemt vērā virkni politisko motīvu. Esošie valsts līderi aicina britus balsot par to, lai tā paliktu ES, tāpēc Brexit politiskās sekas var būt ne vien nelabvēlīgas, bet gan briesmīgas.

Tas pats attiecas arī uz pārējo Eiropu. Pēc Saimona Velsa teiktā, nav izslēgts, ka Džordžam Osbornam, Lielbritānijas finanšu ministram, nāksies demisionēt, savukārt Deivida Kamerona statuss nonāks zem liela jautājuma.

Eiropai ir grūti vienoties pat labos laikos, bet tagad, kad fiskālā un monetārā politika jau ir uz savu spēju robežas (dažādu iemeslu dēļ), strīds ap Lielbritāniju ir pēdējais, kas šobrīd vajadzīgs.

 

Treideri.lv

, , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv