Admiral Markets

HSBC par sterliņu mārciņu: Lēnām, bet mērķtiecīgi uz leju

Treideri.lv | 16. jūnijs 2014 09:33
HSBC par sterliņu mārciņu: Lēnām, bet mērķtiecīgi uz leju

Trīs galvenie aspekti

HSBC ekonomisti joprojām uzskata, mārciņa/dolārs kritīsies līdz 1.50 atzīmei, taču, nevis līdz 2014. – bet gan līdz 2015. gada beigām, tādā veidā pieturoties pie lāču noskaņojuma prognozes, taču mainot mērķu sasniegšanas termiņus, pamatojoties uz trīs noteicošiem faktoriem.

Cikliskie faktori – likmes sāks augt daudz vēlāk kā paredzējuši tirgi. Pirmā paaugstināšana varētu notikt 2015. gada 3. ceturksnī, kamēr tirgus to sāks iecenot jau 2015. gada 1. ceturksnī. Makrouzraudzības pasākumi, bez šaubām, iespaidos likmju prognozes, par cik Lielbritānija, visdrīzāk, izmantos Norvēģijas pieredzi, lai atdzesētu savu nekustamā īpašuma tirgu.

Politiskie faktori – tuvojas nozīmīgi notikumi, kas var būtiski ietekmēt mārciņas dinamiku. Skotijas referendums, Lielbritānijas vēlēšanas un iespējamais balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības – visi šie notikumi var sabiezināt politiskās nenoteiktības miglu ap mārciņu.

Strukturālie faktori – tekošās bilances deficīta problēmas liks par sevi manīt, taču vēlāk kā gaidīts. ECB aizrāvusies ar netradicionāliem ekonomikas stimulēšanas līdzekļiem, taču Lielbritānijas strukturālie defekti sevi tā īsti vēl nav parādījuši.

Cikliskie faktori darbojas pret mārciņu

Mārciņa kustas unisonā ar likmju diferenciālu. HSBC analītiķi uzskata, ka tirgus ir tendēts uz paaugstinātām prognozēm attiecībā uz likmju paaugstināšanu. Timēr ekonomikas izaugsme var samazināties šogad, par cik darba algu līmenis praktiski nepieaug, bet uzkrājumu norma, kaut arī turpina kristies, taču vairs ne tik strauji. Bez tam, arī inflācijas spiediena samazināšanās liecina par to, ka CB nesteigsies ar likmju paaugstināšanu, kas, savukārt, var pievilt tirgus cerības. Pēc HSBC prognozēm, ražīguma izaugsmes tempi pieaugs, kas bremzēs bezdarba krituma un ekonomikas atlabšanas tempus – tas met šaubu ēnu arī uz CB gatavību politikas normalizācijai.

Taču tirgiem būs nepieciešams laiks, lai saprastu, ka Lielbritānijas likmes sāks augt ne ātrāk par nākošā gada 3. ceturksni. Marks Karnī visiem spēkiem cenšas pārliecināt tirgus par savu “stimulējošo” nostāju, taču pagaidām viņam tas izdodas visai vāji – investori atsakās ticēt CB “neizlēmībai”. Un tomēr, jo konkrētāks ir tirgus noteiktais likmes pirmās paaugstināšanas termiņš, jo pārliecinošāki būs CB vadītāja apgalvojumi, ka likmes paaugstināšana nenotiks tik ātri. Laiks ir pret drīzās likmes paaugstināšanas atbalstītājiem un, attiecīgi, pret mārciņas buļļiem.

Mārciņa/dolārs demonstrē spēcīgu saiti ar paredzamo starpību Lielbritānijas un ASV likmēs. Ja HSBC  prognozes par to, kāda būs šī starpība, ir pareizas, tad līdz gada beigām mārciņas/dolāra pārim vajadzētu stabilizēties ap 1.58 līmeni. Tiklīdz investori ar nokavēšanos sapratīs, ka kļūdījušies ar likmes paaugstināšanas termiņu, mārciņas/dolāra kritums paātrināsies un pāris pietuvosies 1.50 atzīmei.

Bez tam, Anglijas Banka tuvākajā laikā var ķerties pie makrouzraudzības pasākumiem. Respektīvi, cīņai ar šī brīža inflāciju netiks izmantota procentu likme, bet gan makrouzraudzības instrumenti. Kā tas iespaidos mārciņas kursu?

GBP: galvenais kandidāts

Lielbritānija ir viena no trim valstīm, kur šādi pasākumi var nospēlēt svarīgu lomu. Ekonomikas atlabšana notiek pamatā uz mājokļu tirgus straujo kāpumu. 2008. gadā nekustamo īpašumu cenas strauji kritās, taču tagad, pateicoties valsts atbalsta programmai mājokļu iegādē, cenas stabili kāpj. Pēc būtības, makrouzraudzības pasākumi Lielbritānijā bija vērsti uz mājokļu cenu uzturēšanu, kamēr, piemēram, Norvēģijā tie veicināja šo cenu kritumu. Abi šīs politikas veidi ir pierādījuši savu efektivitāti.

Atkal viena aiz otras parādās finanšu disbalansa pazīmes, pie tam aizņēmumu un ienākumu attiecība sasniegusi rekordus. Investori uzskata, ka Anglijas Banka uz to tuvākajā nākotnē reaģēs ar likmes pacelšanu. Lūk kāpēc  mārciņa pēdējā laikā tik aktīvi aug. Taču Norvēģijas pieredze rāda, ka, lai atdzesētu mājokļu tirgu, nemaz nav obligāti ķerties pie procentu likmēm. Ierobežojot, vai atceļot mājokļu iegādes atbalsta programmu, nosakot limitu personīgo un aizņemto līdzekļu attiecībā noformējot hipotekāros kredītus, vai arī realizējot pretcikliskas prasības aizņēmēju kapitālam, mājokļu tirgus dinamiku var efektīvi iespaidot arī bez procentu likmes paaugstināšanas.

Lai mainītu tirgus dalībnieku uzvedības šablonu, pietiek monetārās politikas paspriešanā par prioritāti izvirzīt makrouzraudzības pasākumus. Piemēram, Norvēģijas Banka savu “Monetārās politikas atskaiti” pārveidoja par “Monetārās politikas atskaiti un finansiālās stabilitātes novērtējumu”, kurā tiek atklātas arī procentu likmju prognozes un makrouzraudzības prakses rekomendācijas. Ja Anglijas Banka izlems paaugstināt makrouzraudzības pasākumu nozīmīgumu, piemēram, atskaitēs par finansiālo stabilitāti, kas tiek publicēta 26. jūnijā, tirgus reaģēs nekavējoties.

Visdrīzāk, tuvākajos gados makrouzraudzības nozīme būtiski pieaugs, par cik politiķi aktīvi meklē finanšu stabilitātes saglabāšanas iespējas. Uzmanības centrā, iespējams, atradīsies mājokļu tirgus stabilitātes stiprināšanas veidi un efektīvas pretcikliskas kredītpolitikas veidu izstrāde. Citu valstu pieredze rāda, ka makrouzraudzības politikas izmantošana var atstāt būtisku iespaidu uz valūtu tirgus dinamiku. Norvēģijai izdevās mazināt spiedienu uz mājokļu tirgu, nepaaugstinot procentu likmes , kas, savukārt, veicināja Norvēģijas kronas kursa kritumu 2013. gadā. Arī Lielbritānijai ir iespējas ar savu piemēru pierādīt šādu līdzekļu efektivitāti. Ja Anglijas Banka palielinās makrouzraudzības politikas nozīmi, mārciņa var tikt pakļauta liela mēroga pārdošanai.

Politiskie riski dominē pār mārciņu

HSBC mārciņas lāču prognoze neaprobežojas ar “maigajiem” uzskatiem attiecībā uz Lielbritānijas procentu likmju prognozēm. Briest trīs nozīmīgi politiski notikumi, kuri var izraisīt britu valūtas kursa kritumu. Un, ņemot vērā šī brīža mārciņas dinamiku, tie vēl cenā nav ierēķināti.

Referendums par Skotijas neatkarību

2014. gada 18. septembrī Skotijas iedzīvotājiem būs jāatbild uz jautājumu – vai Skotijai ir jābūt neatkarīgai valstij?. Spriežot pēc sabiedrības aptauju rezultātiem, pozitīva atbilde ir maz ticama, nenoteiktība attiecībā uz šo pasākumu pieaug, kas, galu galā, var nelabvēlīgi ietekmēt mārciņas kursu.

Vēlēšanas Lielbritānijā

Līdz vēlēšanām Lielbritānijā palicis mazāk par gadu – tās notiks 2015. gada 7. maijā. Sabiedrisko aptauju rezultāti liecina, ka leiboristiem ir labas izredzes uz uzvaru, taču pa šo laiku daudz kas var mainīties. Bez tam, Eiroparlamenta vēlēšanas liecina, ka Neatkarības partija gūst arvien lielāku popularitāti un cer nostiprināt savas politiskās pozīcijas pirms paredzētajām vēlēšanām. tajā pat laikā, ja Skotija nobalsos par izstāšanos no Apvienotās Karalistes, grūti teikt, kāds būs politiskais klimats valstī.

Referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības.

2013. gada janvārī Lielbritānijas premjers Kamerons apsolīja rīkot referendumu par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā, ja konservatīvie iegūs vairākumu nākošajās vēlēšanās. Tas, laikam, ir lielākais nenoteiktības faktors uz 2015. gada 2. ceturksni. Vēl nesen Deivids Kamerons paziņoja, ka referendums notiks 2017. gadā.

Strukturālie faktori – bilances deficīts liks par sevi manīt 

Britu ekonomika pamatā atkopjas uz patēriņa rēķina, kas, savukārt, aug uz uzkrājumu samazinājuma un mājokļu cenu kāpuma radītās labklājības efekta, nevis reālo ienākumu pieauguma, rēķina. HSBC uzskata, ka šis izaugsmes katalizatoru disbalanss atspoguļosies bažās par iespaidīgu bilances deficītu, kas 2013. gada 4. ceturksnī sasniedza 5,4% no IKP, kas ir augstākais rādītājs kopš 1989. gada. Arī šis faktors darbosies par labu britu valūtas kursa kritumam.

Secinājumi: Mārciņa turpinās kristies, taču ne tik strauji

Kompleksa monetārās politikas atslābināšana, ko realizē ECB ir pierādījusi Eiropas gatavību eksperimentiem ar monetāro politiku, šis process mūs šogad novedīs līdz pilna mēroga kvantitatīvai mīkstināšanai. Grūti noticēt, ka mārciņas strukturālās problēmas nonāks priekšplānā situācijā, kad visi ir tā nobažījušies par stāvokli Eirozonā. HSBC atzīst, ka tas notiks vēlāk, kā iepriekš prognozēts. Tādā veidā mārciņa turpinās kritumu, taču tas vairs nebūs tik straujš. Taču, tiklīdz dienas kārtībā nonāks strukturālie faktori, mārciņa kritīs zemāk par likmju starpības noteiktajiem līmeņiem. Citiem vārdiem sakot, ir mainīti prognožu izpildes termiņi. Taču būtība saglabājas iepriekšējā: politiskie, cikliskie un strukturālie aspekti tomēr izsitīs pamatu zem mārciņas buļļu kājām. HSBC uzskata, ka līdz 2015. gada beigām mārciņa sasniegs 1.50 atzīmi.

, , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv