Globālā ekonomika ir nonākusi pirmajā recesijā kopš 2009. gada

Treideri.lv | 14. oktobris 2019 19:37
Globālā ekonomika ir nonākusi pirmajā recesijā kopš 2009. gada

Globālās ekonomikas pozīcijas ir iedragātas, un tagad finanšu tirgu dalībniekiem rodas jautājums, vai tā spēs izturēt.

Piektdien investorus iepriecināja daļēja tirdzniecības līguma noslēgšana starp ASV un Ķīnu un pieaugošā iespējamība, ka Lielbritānija no ES izstāsies ar vienošanos. Bet, tiklīdz emocijas par šo tēmu pāries, atkal parādīsies bažas par globālās recesijas draudiem.

Šonedēļ šī tēma nepaliks nepamanīta SVF ikgadējās sanāksmes ietvaros Vašingtonā. Kā rāda Bloomberg Economics globālā IKP barometrs, trešajā ceturksnī izaugsme palēninājās līdz 2,2% no 4,7% 2018. gada sākumā.

Jaunā fonda vadītāja Kristalina Georgijeva saskata “nopietnu risku” izaugsmes palēnināšanās izplatībai. Otrdien SVF, visticamāk, atkal pārskatīs savu izaugsmes prognozi šogad no 3,2%, kas jau šobrīd ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada.

Obligāciju tirgus treideri pauž satraukumu – 14 triljonu dolāru saistības tirgojas ar negatīvu ienesīgumu. Salīdzinājumam: globālais MSCI indekss kopš gada sākuma ir pieaudzis par 14%.

Toms Orliks, Bloomberg Economics galvenais ekonomists, uzskata, ka varas iestādēm ir jāveic daudz pareizu soļu, lai novērstu lejupslīdi. Tālāk uzskaitīti iemesli, kāpēc vajadzētu un nevajadzētu uztraukties par pasaules ekonomikas labsajūtu.

Kāpēc laiks krist panikā

Tirdzniecības kari

Trampa un Sji 18 mēnešu tirdzniecības konflikts jau ir ietekmējis pasaules ekonomiku. Piektdien puses panāca progresu sarunās – Pekina piekrita palielināt ASV lauksaimniecības produktu iepirkumus, un Vašingtona atcēla tarifu paaugstināšanu. Bet par galvenajiem jautājumiem, ieskaitot intelektuālā īpašuma zādzības, tehnoloģiju nodošanu un subsīdijas Ķīnas rūpniecības nozarē, abām valstīm vēl jāvienojas, un abpusēji maksājumi lielos apjomos joprojām ir spēkā. Jāpatur arī prātā, ka Donalds Tramps var uzlikt tarifus Eiropas autoražotājiem.

Rūpnieciskā sektora vājums

Rūpniecības uzņēmumi ir kļuvuši par galvenajiem tirdzniecības kara upuriem – aktivitāte šajā nozarē samazinājusies piecus mēnešus pēc kārtas. Īpaši satrauc autobūves nozare, kas visvairāk cieš Vācijā un Japānā. Uzņēmumi samazina ražošanas tempus, un ASV nerezidentu ieguldījumi otrajā ceturksnī samazinājās pirmo reizi trīs gadu laikā. Tagad jautājums ir par to, vai šī kaite izplatīsies pakalpojumu nozarē, kas situāciju tikai saasinās.

Ģeopolitika

Papildus tirdzniecības karam investorus uztrauc notikumi ap Brexit. Tikmēr konflikts starp ASV un Irānu saasinājies pēc dronu uzbrukuma Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai septembrī un Irānas tankkuģa ugunsgrēka pēc pagājušajā piektdienā notikušā sprādziena netālu no Saūda Arābijas ostas Džidas. Ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās var veicināt naftas cenu paaugstināšanos.

Protesti Irākā saasinājās, Turcija sāka militārās operācijas Sīrijā, un protesti turpinās Honkongā. Tas viss var arī paātrināt ekonomikas virzību uz lejupslīdi. Turklāt Argentīna saskārās ar vēl vienu finanšu krīzi. Ekvadora, Peru un Venecuēla piedzīvo dziļas politiskas problēmas. Un Donalds Tramps, sagaidot 2020. gada vēlēšanas, var pastiprināt savu nostāju pret globalizāciju.

Peļņas samazināšanās

Globālās peļņas pieaugums 2. ceturksnī apstājās, kas savukārt radīja spiedienu uz uzņēmēju uzticēšanos un izraisīja kapitāla izdevumu samazinājumu. Šajā kontekstā briesmas rada tas, ko korporācijas var darīt attiecībā uz darbaspēku, un tas var apdraudēt patērētāju uzticēšanos, kā arī izdevumus.

Instrumentu trūkums Centrālo Banku arsenālā

Tagad monetārā politika ir maigāka nekā gada sākumā, bet centrālajām bankām trūkst instrumentu, un daži no tiem iedarbojas pārāk lēni. Visos trīs lejupslīdes periodos kopš 1990. gadu sākuma Federālo Rezervju Sistēma pazemināja likmes par 500 bāzes punktiem, un šogad tā divreiz samazināja kreditēšanas izmaksas par ceturtdaļu procenta. ECB un Japānas Banka jau ir pazeminājušas likmes līdz negatīvām vērtībām un šaubās, vai tām ir iespējas turpināt stimulēšanu.

Valdību bezdarbība

SVF mudina valdības izmantot savus budžetus, taču acīmredzot valdības rīkosies atbilstoši situācijai, nevis priekšlaicīgi. Pēc Morgan Stanley teiktā, šogad budžeta deficīts lielākajās ekonomikās pieauga līdz 3,5% no IKP no 2,4% pagājušajā gadā, bet nākamgad palielināsies līdz 3,6%. Dažas valdības palielina izdevumus, bet Ķīna un Vācija, kurām ir iespējas veikt fiskālos stimulus, nesteidzas tos piemērot, un Japāna nesen paaugstināja pārdošanas nodokļus.

Kāpēc var neuztraukties

ASV

Saskaņā ar Bloomberg Economics modeli recesijas riski ASV nākamgad ir tikai 25%, un, ja izdzīvo lielākā ekonomika, tas atvieglos spiedienu uz pasaules ekonomiku kopumā. Ir arī cerība, ka palēnināšanās, kas parasti norāda uz gaidāmo lejupslīdi, tagad ir zemāka. Tāpat ASV ekonomika ir noslēgtāka nekā pārējās, kas nozīmē, ka tai ir iespējas turpināt augt, pat ja globālā tirdzniecība tiek pakļauta nopietnākiem triecieniem.

Darba spēks

ASV patērētāji joprojām ir IKP pieauguma pamats, daļēji zemākā bezdarba līmeņa dēļ 50 gados. Neskatoties uz dažām darba tirgus atdzišanas pazīmēm, tas turpinās stimulēt mājsaimniecību tēriņus. Arī nodarbinātības temps ir iespaidīgs, savukārt Conference Board uzticības indekss saglabājas tuvu rekorda līmenim.

Centrālās bankas

Federālo Rezervju Sistēma šogad divas reizes pazemināja likmes un šomēnes varētu to turpināt, bet ECB pazemināja depozītu likmi vēl zemāk zem nulles atzīmes un atsāka aktīvu iegādes programmu. Arī Japānas Banka apsver variantu ar papildu stimuliem. Viņu kolēģi no Indijas, Austrālijas, Dienvidkorejas, Dienvidāfrikas un Brazīlijas arī samazina likmes. Nepieciešams laiks, kamēr stimulējošais efekts izpaudīsies, bet monetāro iestāžu darbībām vajadzētu sniegt zināmu atbalstu ekonomikai.

Ķīna

Ķīna nesteidzas ar pasākumiem, atšķirībā no iepriekšējās lejupslīdes, baidoties par parāda līmeņa uzpūšanas, bet vajadzības gadījumā joprojām var ķerties pie atbilstošiem pasākumiem. Varas iestādes jau ir samazinājušas rezervju prasības bankām līdz 2007. gada minimumiem. Palielināsies vietējo pašvaldību izdevumi infrastruktūrai, kā arī iespējamie valsts investīcijas.

Mazāk kairinātāju

Iepriekšējo lejupslīžu laikā bija novērojama pārmērību koriģēšanās, kā tas bija gadījumā ar inflāciju 80-tajos gados, tehnoloģiskā burbuļa plīšanu Amerikas Savienotajās Valstīs šī gadsimta sākumā vai mājokļu tirgus sabrukumu desmit gadus vēlāk. Šoreiz inflācija kopumā ir zema un akcijas ir nedaudz pārvērtētas, taču noteikti neatrodas burbuļa stāvoklī.

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv