Gads ar eiro: Nav piepildītas ne cerības uz investīcijām, ne bažas par cenu kāpumu

Treideri.lv | 18. decembris 2014 10:22
Gads ar eiro: Nav piepildītas ne cerības uz investīcijām, ne bažas par cenu kāpumu

2015.gada 1.janvārī apritēs gads kopš dienas, kad latus makos un banku kontos nomainīja eiro. Atskatoties uz šogad piedzīvoto, var secināt, ka nav piepildījušās nedz bažas par to, ka eiro ieviešana izraisīs strauju cenu pieaugumu, nedz cerības, ka pievienošanās eirozonai atvilinās uz Latviju lielas investīcijas.

Līdz ar eiro, investīciju apjoms pieaudzis vien par 1,4%

Ārvalstu un vietējo investīciju pieplūdums, miljonos mērāmas summas, ko izdosies ietaupīt uz valūtas konvertācijas rēķina, ekonomiskā stabilitāte, lētāki kredīti – visus šos ieguvumus no Latvijas iestāšanās eirozonā amatpersonas solīja pērn. Tagad, gandrīz gadu pēc eiro ieviešanas, nākas secināt, ka liela daļa solījumu tomēr nav piepildījušies. Latvijas Bankas dati liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas vien par 166 miljoniem eiro un, salīdzinot ar eiro ieviešanas brīdi, pieaugušas tikai par nieka 1,4%.

Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes ekonomiste Daina Paula nenoliedz, ka ārvalstu investīciju pieaugums ir niecīgs, taču uzsver, ka situācija varēja būt arī sliktāka.

„Tiešo ārvalstu investīciju atlikums Latvijā šajā gadā tomēr ir turpinājis palielināties. Tiešām ļoti nedaudz, bet tomēr virziens ir vērsts uz pieaugumu, un tas ir arī apsveicami šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad daudzas valstis nemaz nepieļauj domu, ka investīcijas varētu palielināties, un ir daudz svarīgāk noturēt esošos investorus, lai tie nemūk projām,” saka Paula.

„Mēs redzam, ka kaimiņvalstī Igaunijā, kura ir eirozonas dalībvalsts, gada pirmajā pusē ārvalstu tiešās investīcijas turpināja ieplūst, bet Lietuvā, pat neraugoties uz to, ka tā drīzumā jau būs eirozonas dalībvalsts, šā gada pirmajā pusgadā, diemžēl, bija vērojams ārvalstu tiešo investīciju samazinājums,” viņa skaidro.

Ekonomists: Eiro ienācis, taču ir palikuši vairāki būtiski riski un trūkumi

Ekonomistu Gati Kokinu, kurš pret Latvijas pievienošanos eirozonai allaž bijis noskaņots skeptiski, investoru intereses trūkums gan nepārsteidzot. „Visi tie faktori, kas ir saistīti ar ekonomikas dzīvelīgumu, kas ir saistīti ar riskiem, ir daudz nozīmīgāki nekā kaut kādi nelielie izdevumi, kas mums bija saistīti ar valūtas maiņu vai valūtas riskiem. Līdz ar to nekādi brīnumi nav notikuši,” strikts ir Kokins.

„Mēs vēl arvien dzīvojam ļoti zema kopprodukta pieauguma vidē, mums arvien ir ievērojami ģeopolitiskie riski un mēs arvien neesam mācējuši ekonomiku padarīt vitālu un investoriem pievilcīgu. Līdz ar to skaidrs, ka tā nauda šurp neplūst un mani katrā ziņā esošā situācija absolūti neizbrīna,” secina ekonomists.

Kokins uzskata, ka eiro ieviešana nekādi nav mazinājusi būtiskāko Latvijas ekonomikas problēmu, konkrēti, depopulāciju. „Tas, ka mēs turpinām dzīvot tādā ļoti lēnas izaugsmes vidē, turpina šo galveno risku, kas mums ir – depopulācijas risku. Proti, latvieši turpina aizbraukt un šķiet, ka ekonomikai tikt ar to galā ir grūti. Mēs redzam, ka gan mazumtirdzniecībā, gan pakalpojumos tomēr noteicošais ir kaut kāda tirgus izaugsme. Ja arī uz vidējo algu ir novērojamas kaut kādas pozitīvas izmaiņas, tad šīs izmaiņas tiek atsvērtas ar depopulāciju,” klāsta ekonomists.

LB: Atdeve no eiro jau šobrīd ir mērāma miljonos; statistika rosina skepsi

Eiro ieviešana nav īpaši sekmējusi arī kreditēšanas atdzīvošanos Latvijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā strādājošo banku kopējais kredītportfelis sarucis par teju vienu miljardu eiro.

Paula argumentē, ka ieguvumi no eiro ieviešanas tomēr jau tagad ir mērāmi miljonos eiro. „Tie paši pirmie, tūlītējie un skaitliski izmērāmie ieguvumi ir valūtas konvertācijas izmaksu samazināšanās. Iepriekšējo gadu aprēķini liecina, ka vidēji šādos darījumos tika iztērēti aptuveni 70 miljoni eiro gadā. Un tas ir ietaupījums nevis vienreizējs, bet gan pastāvīgs, jo kamēr vien Latvijā ir eiro, tikmēr šīs latu pret eiro un atpakaļ mainīšanas izmaksas ir sarukušas,” norādīja Paula.

Viņa uzskaita arī citus, viņasprāt, ieguvumus. „Pārējie tādi skaitliski izmērāmie ieguvumi ir valsts parāda apkalpošanas izmaksu sarukums. Gadā tie ir ap 50 miljoniem eiro, kas ir ļoti būtiski un budžetā tā ir nauda, ko var izmantot citiem mērķiem. Vēl viens ļoti būtisks izmaksu ietaupījuma avots ir naudas pārvedumu izmaksu samazināšanās gan pārskaitījumiem, gan pasta pārvedumiem. Un tur šajā gadā, kā liecina aplēses, varētu tikt ietaupīti līdz pat 100 miljoniem eiro,” uzsver Kokins.

Tikmēr Kokins oponē, ka valūtas konvertācijas izmaksas pilnīgi noteikti nav bijušas uzskatāmas par būtisku šķērsli investīciju piesaistei. „Tātad šie valūtas riski bija ļoti neliela risku sadaļa arī pirms gada, un tas, ka viņi ir zuduši, tiešām uz kopējo risku ainu nekādu būtisku iespaidu neatstāj. Kopējā risku ainā galvenais ir izaugsmes trūkums, jo uzņēmumi nevar plānot investīcijas, cerot, ka tās tiks atpelnītas. Un tā kā uzņēmumiem nav pietiekoši pārliecinošu biznesa plānu, bankas arī nevar atrast nekādus argumentus, lai kreditētu,” norāda ekonomists.

Iedzīvotāji: Inflācijai uz naudas makiem lielāka ietekme nekā eiro

Saskaņā ar „Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aptaujas datiem, iedzīvotāju vērtējumā eiro ieviešana nebūt nav pieskaitāma pie notikumiem, kas šogad atstājuši būtisku ietekmi uz ģimeņu finansēm.

„Pētījums par gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās atklāj to, ka lielākā ietekme uz ģimenes finansēm iedzīvotāju vērtējumā ir tieši inflācijai, par spīti tam, ka patēriņa cenu kāpums jau divus gadus pēc kārtas ir niecīgs,” norāda „Swedbank” privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

„To mēs skaidrojam ar divām lietām. Pirmais ir tas, ka katrs iedzīvotājs jau šo inflāciju izjūt ļoti individuāli, jo mēs katrs savā iepirkumu groziņā liekam ļoti individuālu preču klāstu. Līdz ar to arī inflācijas uztvere ir atšķirīga. Un, nenoliedzami, arī šī te naudas maiņa valstī ietekmē gan iedzīvotāju patēriņa paradumus, gan arī to kopējo sajūtu par preču dārdzību kā tādu,” saka Kropa.

Arī citu eirozonas dalībvalstu pieredze liecinot, ka nacionālo valūtu aizstāšana ar Eiropas vienoto valūtu, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus. „Mēs neesam unikāli ar šādu uztveri. Arī skatoties pēc statistikas, divas trešdaļas no respondentiem eirozonā atzīst, ka līdz ar eiro ieviešanu ir mainījušies viņu patēriņu paradumi,” saka Kropa. „Proti, vai nu viņi tērē vairāk, īsti nesaprotot, cik tad īsti iztērē vai arī, gluži pretēji, viņi tērē krietni mazāk un ir daudz piesardzīgāki, jo līdz galam neizjūt to vērtību naudai,” bilst analītiķe.

Cenas nav palielinājušās

Ekonomikas ministrijas (EM) veiktā cenu monitoringa dati, līdzīgi kā citu institūciju apkopotā informācija par patēriņa cenu pieaugumu, gan liecina, ka bažas par to, ka eiro ieviešana veicinās cenu pieaugumu, nav piepildījušās.

”Pirmkārt, EM veiktais cenu monitorings norāda, ka 85% gadījumos preču un pakalpojumu cenas nav mainījušās,” jau sākumā uzsver Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte.

„Ir atsevišķi gadījumi, kad cenas ir gan pieaugušas, gan samazinājušās, bet mēs esam arī skatījušies un tur visbiežāk ir redzami loģiski izskaidrojumi, kā piemēram, sezonalitāte un ražošanas izmaksu izmaiņas. Otrs faktors, kas norāda, ka cenu kāpums nav bijis, ir inflācijas dati, kuri ir salīdzinoši zemi. Zem 1% ir inflācija Latvijā, un tas arī norāda, ka cenas Latvijā nav kāpušas,” norāda Apsīte.

Savukārt Kropa pieļauj, ka iespaidu uz cenu kāpumu varētu radīt fakts, ka cenas eiro, protams, ir lielākas nekā cenas latos. Turklāt iedzīvotājiem mēdzot būt grūtības ar reālā cenu apmēra apjaušanu. „Eirozonā iedzīvotāji ir atzinuši, ka aptuveni nepilnu gadu pēc eiro ieviešanas, aptuveni 42% rēķina savus izdevumus eiro valūtā. Tātad – viņi ir adaptējušies. Jāatzīst, ka Latvija nebūs izņēmums, jo, kā liecina pētījumu kompānijas ”TNS” veiktā aptauja šā gada vidū, tad tā tendence bija ļoti līdzīga,” saka Kropa. „Puse iedzīvotāju atzina, ka viņi vairs nesaskata vajadzību norādīt cenu latos, tādējādi signalizējot, ka viņi jau ar jauno valūtu ir apraduši. Savukārt otra puse ir izteikusi vēlmi, ka viņi tomēr gribētu, lai šīs cenas vēl parādītos latos. Tātad ir zināmas grūtības ar šo naudas vērtības izpratni. Un vēl interesants fakts – ”Google” ir apkopojusi Latvijā meklētāko vārdu savienojumu un tur ir redzams, ka absolūts līderis Latvijā ir ”eiro kalkulators,” stāsta ekonomiste.

Vairāk ir ieguvuši ekonomiski aktīvākie iedzīvotāji

”Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta eksperte domā, ka ieguvumus no Latvijas pievienošanās eirozonai pagaidām vairāk izjūt ekonomiski aktīvie iedzīvotāji.

„Iedzīvotāji, kuri mēdz iepirkties ārpus Latvijas, piemēram, internetā, noteikti ir ieguvuši, tādēļ, ka viņiem vairs netiek piemērotas komisijas par šiem pirkumiem citā valūtā un arī viņi nezaudē uz konvertāciju,” saka Kropa.

„Noteikti arī iedzīvotāji, kam ir kredīti eirovalūtā un tagad viņi saņem arī ienākumus eirovalūtā, arī iegūst. Noteikti iegūst arī cilvēki, kuri ceļo uz eirozonas valstīm, kuriem atkrīt komisijas gan par konvertāciju, gan par pirkumiem un naudas izņemšanu šajās valstīs,” viņa uzsver.

Tikmēr Paula uzsver, ka eiro ieviešana ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē ekonomiku. „Es teiktu, ka eiro nav pašmērķis, bet gan līdzeklis un arī tikai viens no līdzekļiem. Mēs redzam, ka eirozona pati aug lēnāk nekā gada sākumā bija gaidīts un arī pasaules ekonomika kopumā aug lēni. Pasaules tirgus ir saistīts savā starpā. Latvijas ekonomika ir ļoti atvērta un atkarīga no tā, kas notiek ārējā pieprasījuma pusē. Tāpēc teikt, ka eiro ieviešana pati par sevi veicina ekonomikas izaugsmi, nevajadzētu. Bet eiro noteikti var palīdzēt,” saka Paula.

Ģeopolitiskais stress, ko vairojusi krīze Ukrainā un arvien pieaugošās problēmas Krievijas ekonomikā, patlaban iedzīvotāju, komersantu un potenciālo investoru noskaņojumu ietekmē krietni vairāk nekā Latvijas dalība eirozonā. Un tuvākajā laikā šajā ziņā nekas nemainīsies.

Avots: Lsm.lv

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv