Franka devalvācija Šveices Bankai paver jaunas iespējas

Treideri.lv | 27. aprīlis 2018 12:44
Franka devalvācija Šveices Bankai paver jaunas iespējas

Tirgos sāk klīst baumas, ka Šveices Nacionālā Banka varētu sākt obligāciju un akciju iegādi.

Šveices franks pārī ar dolāru nokrities līdz 2015. gada janvāra minimumiem, kad valsts CB šokēja tirgus, atsakoties no piesaistes, kas ierobežoja nacionālās valūtas kāpumu.

Zemāks Šveices franka kurss izdevīgs ekonomikai un noteiktā etapā var likt regulatoram apspriest iziešanu no negatīvu procentu likmju režīma un mudināt uz monetārās politikas normalizāciju, kas likusi ķerties pie virknes vērtspapīru iegādes, sākot no Vācijas valsts obligācijām līdz ASV kompāniju akcijām.

Šogad biržā tirgojamo akciju daļa ŠNB bilancē dubultojusies. Periodā, kad obligācijas un akcijas atrodas gaidāmās politikas normalizācijas ietekmē, jebkuram Šveices monetārās varas solim būs jūtamas sekas finanšu tirgos. Piektdien CB vadītājam Tomasam Džordanam būs iespēja komentēt franka kursu ikgadējā akcionāru sanāksmē, savukārt monetārās politikas sanāksme nenotiks līdz par jūnijam. Lūk daži jautājumi attiecībā uz franku, kas visvairāk uztrauc investorus:

Kā centrālā banka attiecas pret franka devalvāciju?

Atgriešanās pie 1.2 atzīmes, kas, kādreizējās piesaistes dēļ, ir kritiskā robeža, liecina, ka franks nogājis veselu apli. Faktori, kas pirms trim gadiem mudināja CB atteikties no piesaistes eiro, tajā skaitā ECB QE programmas palaišana, pamazām dodas pretējā virzienā. Eiropas CB plāno izbeigt aktīvu iegādes, pateicoties kam eiro pēdējos 12 mēnešos pienācīgi audzējis vērtību.

Franka kursa kritums ir atvieglojums arī ŠNB; kopš pasaules finanšu krīzes laikiem 2007.-2008. gados tā centusies novērst savas nacionālās valūtas kāpumu, kas kaitēja eksportam un dzina valsts ekonomiku recesijā. Pēc piesaistes atcelšanas, regulators turpināja agresīvas intervences valūtu tirgū ar mērķi vājināt franku. Rezultātā CB uzkrāja savā bilancē milzīgus apjomus ārvalstu valūtu, 2017. gada beigās sasniedzot 744 miljardus Šveices franku (peļņa pagājušajā gadā sasniegusi gandrīz 50 miljardus franku).

Kādas ir franka krituma līdz 1.20 sekas Šveices CB?

Valūtu intervences nu tiek atbīdītas otrajā plānā, jo franks pārī ar eiro atgriežas pie savas reālās vērtības. Taču tajā pašā laikā rodas arī jautājumi attiecībā uz to, ko regulators darīs ar saviem ārvalstu aktīviem.

Agrāk šajā mēnesī ASV Finanšu ministrija publicēja savu pusgada atskaiti par savu lielāko tirdzniecības partneru valūtu politiku. Attiecībā uz Šveici tik teikts sekojošais; “2017. gadā inflācija iegājusi pozitīvajā teritorijā, savukārt kapitāla pieplūduma spiediens, bēgot no riskiem, mazinājies, tāpēc šī brīža situācija paver iespējas atbrīvoties no apjomīgajiem ārvalstu aktīvu uzkrājumiem CB bilancē”.

ŠNB var ķerties pie obligāciju pārdošanas. RJ O’Brien izpilddirektors Džons Breidijs norādījis, ka, kādreiz pret cenām jūtīgais Vācijas obligāciju pircējs, tagad kļūst par šo vērtspapīru potenciālo pārdevēju.

Kādi ārvalstu aktīvi atrodas CB bilancē?

Regulators savu 744 miljardu franku vērto investīciju portfeli iedaļa trīs galvenajās kategorijās: valsts obligācijas, kuras veido 68% no visa portfeļa, citas obligācijas (11%) un akcijas (21%).

Kā liecina ASV Vērtspapīru un biržu komisijas 4. cet. dati, atskaites periodā ŠNB rīcībā bija ASV vērtspapīri, kuru kopējā tirgus vērtība bija $93 miljardi, salīdzinot ar $37 miljardiem 2015. gada 1. ceturksnī. No ASV vērtspapīriem, tehnoloģiju sektora akcijas veido lauvas tiesu (18%), otrajā vietā – veselības aprūpes kompāniju akcijas (14%).

Vai aktīvu pārdošana ir ticama?

ŠNB investīcijas ārvalstu valūtās uzkrājās monetārās politikas kursa rezultātā, un tās tiks pārdotas tikai lēmuma gadījumā šīs pašas politikas ietvaros. Obligāciju pārdošana nozīmētu, ka regulators pirks frankus, taču tas šajā posmā būs nepareizs signāls finanšu tirgiem.

Kādā virzienā dodas CB monetārā politika?

Procentu likmes -0.75% līmenī atrodas kopš 2015. gada janvāra. Pagājušajā nedēļā intervijā Bloomberg Džordans norādījis, ka ar politikas izmaiņām steigties nevajadzētu.

CB līdz šim savu ekonomiku un finanšu sistēmu uzskata par vāju – politiskā nestabilitāte, jo īpaši Eiropā, var atkal mudināt investorus pirkt franku, kura kurss šādā ganījumā var strauji augt. Analītiķi neprognozē kreditēšanas izmaksu pieaugumu ŠNB līdz brīdim, kad pirmā šādu soli spers ECB.

Galu galā, ja šī brīža ekonomiskie trendi iegūs turpinājumu, Šveices CB nonāks uz monetārās politikas normalizācijas ceļa. Taču ŠNB nerunā par to, ko vēlētos darīt pirmkārt: paaugstināt likmes vai samazināt ārvalstu valūtu apjomu savā bilancē. Atšķirībā no ECB un FRS, tā pagaidām atturas pat no runām par izstāšanos no netradicionālajiem monetārās politikas pasākumiem.

ŠNB pagaidām ir apmierināta ar to, kā pēdējā laikā uzvedas franka kurss. Tajā pašā laikā regulators liek saprast, ka pagaidām neplāno steigties ar monetārās politikas normalizāciju”,

– norāda Janvillems Akets no Julius Baer.

Kas gaida frankulidojums vai kritiens?

Cenšoties noteikt turpmāko franka kustības vektoru, analītiķi vairāk uzmanības pievērš ECB signāliem, nevis ŠNB. Investori uzskata, ka pagaidām Eiropas regulators paņems pauzi, lai izvērtētu Eirozonas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, un saprastu, vai tas ir īslaicīgs efekts. Tas ļaus frankam īstermiņā atgūties. Ilgākā laika periodā investori cerēs uz stingrāku ECB politiku, kam vajadzētu stiprināt eiro pozīcijas. Tālāk viss būs atkarīgs no tā, cik drīz ŠNB sekos savu Eiropas kolēģu piemēram.

, , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv