ES līderi ECB vadītāja krēslā vēlas redzēt Lagardu

Treideri.lv | 3. jūlijs 2019 09:40
ES līderi ECB vadītāja krēslā vēlas redzēt Lagardu

Tuvākajos mēnešos notiks Kristīnes Lagardas oficiāla iecelšana ECB vadītāja amatā, tādējādi pārņemot stafeti no Mario Dragi, kura astoņu gadu termiņš beigsies 31. oktobrī.

SVF vadītājas kandidatūru ECB vadītāja amatam izvirzījuši Eiropas līderi. Eiropas Centrālās Bankas vadībā Lagarda, visdrīzāk, turpinās Dragi agresīvo stimulējošo politiku.

Lagarda kļūs ne tikai par pirmo sievieti, kas vada ECB, bet arī bez pieredzes šajā nozarē, kas vieš noteiktas šaubas attiecībā uz to, vai viņa spēs iekarot tādu pašu uzticības līmeni, kā Dragi, kurš astoņu gadu laikā kļuvis par vienu no galvenajām figūrām pasaules ekonomikā.

Pieredzes trūkums darbā centrālo banku institūciju virzienā var izrādīties nevietā, ņemot vērā nepieciešamību reģiona ekonomikas stimulēšanā, kad pieejams visai skops instrumentu klāsts pēc vairākiem negatīvu procentu likmju un intensīvas valstu obligāciju iepirkšanas gadiem.

Visdrīzāk Lagarda izvēlēsies ekspansīvu pieeju tradicionālajai un netradicionālajai politikai, kas spētu sniegt atbalstu ekonomiskajai izaugsmei Eirozonā”,

– norāda bijušais SVF ekonomists, šobrīd Kornela universitātes profesors, Esvars Prasads.

Viņa efektīvi veidos kopēju viedokli, taču, vai viņa spēs atkārtot Dragi stratēģisko un kreatīvo tehnokrātisko vadības stilu, nav zināms.

“Ideālais kandidāts”

Kristīne Lagarda ar savu starptautisko fonu un darba pieredzi SVF vadītājas amatā, būs ideāls Eiropas CB vadītāja amata kandidāts”,

– nesenajā preses konferencē pēc diskusijām paziņojis Eiropas Padomes vadītājs Donalds Tusks.

Oficiāla Lagardas kandidatūras apstiprināšana, kam nepieciešama virkne procedūru, notiks tuvākajos mēnešos. Mikroblogošanas vietnē Twitter viņa raksta, ka lepojas ar nomināciju, piebilstot, ka uz laiku pārtrauc pildīt SVF vadītājas pienākumus.

Tāpat ES līderi Eirokomisijas priekšsēdētāja amatam, kuru šobrīd ieņem Žans-Klods Junkers, nominējuši Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen).

Augstākajiem amatiem Eiropas Savienībā nepieciešams bloka ietekmīgāko locekļu apstiprinājums. EK vadītāja amata kandidatūra no Vācijas nozīmē, ka Francija pretendē uz ECB vadību. Lagardas kandidatūru izvirzīja Francijas prezidents Makrons, savukārt citi reģiona līderi to atbalstīja.

Bijusī Francijas finanšu ministre, 63 gadus vecā Lagarda 2011. gadā kļuva par pirmo sievieti Vašingtonā bāzētā SVF vadītāju. Viņai bija ļoti nozīmīga loma Eiropā cietušo ekonomiku, jo īpaši Grieķijas, glābšanā pēc 12008. gada finanšu krīzes. Iepriekš viņa strādāja privātajā sektorā par advokāti antitresta lietās, pēc tam kļūstot par Čikāgas juridiskās firmas Baker McKenzie partneri, bet vēlāk par vadītāju.

Negaidīts pavērsiens

Izvēle par labu Lagardai būs pārsteigums daudziem. Neskatoties uz oficiālu kandidātu trūkumu, pēdējos mēnešos tirgos klīda spekulācijas ap tādām potenciālajām kandidatūrām, kā Bundesbankas vadītāju Jensu Vaidmanu, Francijas Bankas pārstāvjiem Benuā Keru un Fransuā Villeroju, kā arī Somijas Bankas bijušo vadītāju Erki Līkanenu.

Lagardas pieredze SVF vadītājas amatā sniedz viņai īpašu Eiropas varu spiediena apstākļos nepieciešamo spēku un politisko pieredzi. Par cik Eirozonā nav vienotas finanšu ministrijas, ECB ieņem dominējošo stāvokli ekonomisko un monetāro jautājumu risināšanā, jau sākotnēji aicinot reģiona valdības uz ekonomiskajām reformām un  budžetu deficīta samazināšanu.

Tajā pašā laikā, atšķirībā no citiem kandidātiem, viņai nav pieredzes monetārajā politikā laikā, kad centrālā banka apsver papildu stimulu izmantošanu, kas var izraisīt dažas nevēlamas blaknes.

Pirmie trīs ECB vadītāji, pirms ķerties pie ECB vadības, vadīja savas nacionālās centrālās bankas. Eiropas parādu krīzes laikā 2012. gadā Dragi solīja darīt visu iespējamo, lai glābtu eiro un tādējādi nomierināja tirgus.

Sarežģīts periods

Normālos apstākļos monetārās politikas vadība nav tas sarežģītākais uzdevums. Problēma rodas tad, kad notiek kaut kas pavisam negaidīts, kad nav atskaites punktu. Viņas padomnieki nepiekritīs viņas lēmumiem”,

– uzskata bijušais Īrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks Stefans Gerlahs.

Arī viņas iepriekšējās kļūdas var sagādāt problēmas. 2016. gadā Francijas tiesa atzina Lagardu par vainīgu profesionālā nolaidībā 2008. gadā, kad viņa ieņēma finanšu ministres amatu. Tiesnesis sodu nepiesprieda, uzsverot, ka lēmums pieņemts kontekstā ar viņas nopelniem valsts cīņā ar pasaules finanšu krīzi. SVF tāpat kā Francijas valdība atbalstīja viņu, neskatoties uz šo incidentu.

ECB nesen sāka signalizēt par iespējamu likmju pazemināšu ar mērķi stimulēt inflācijas pieaugumu 2% mērķa līmeņa virzienā. Taču, ņemot vērā to, ka depozītu likme jau atrodas uz -0.4% atzīmes, šāds solis kaitēs bankām, kuras spiestas maksāt ECB par savu līdzekļu glabāšanu tās bilancē.

Obligāciju iegādes atjaunošana var izrādīties problemātiska Vācijai, kur daudzi ECB zemās likmes vaino populāro fiksēta ienesīguma uzkrājumu produktu ienesīguma anulēšanā un nekustamo īpašumu cenu pieaugumā. Pēc vairāku gadu kvantitatīvās stimulēšanas ECB savā bilancē uzkrājusi Eiropas obligācijas  €2.5 triljonu apmērā.

Tirgi nervozēs

Tikmēr trīs galvenie centrālās bankas stimulējošās politikas arhitekti jau pametuši CB vai darīs to drīzumā. Dragi aiziet oktobra beigās, Kera termiņš beidzas šī gada beigās, savukārt bijušais galvenais ekonomists Pīters Prets amatu pameta pirms dažām nedēļām.

Tas var sanervozēt finanšu tirgus, jo īpaši ņemto vērā, ka regulatoram pagājušajā gadā pievienojies vice-prezidents, bijušais Spānijas ekonomikas ministrs, Luiss de Gindoss, kuram arī nav pieredzes darbā centrālajā bankā.

Ja CB tiešām lems par jauniem stimuliem, tad tas visdrīzāk notiks līdz novembrim, kas nedaudz mazinās spiedienu uz Lagardu viņas ceļa sākumā.

, , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv