ES grasās sodīt Itāliju par milzīgo parādu

Treideri.lv | 10. jūnijs 2019 09:43
ES grasās sodīt Itāliju par milzīgo parādu

Itālija nespēj tikt galā ar pieaugošo parādu, tāpēc Eiropas Savienība jau gatavo augsti disciplinārajam sodam un 3.5 miljardu eiro lielam naudas sodam.

Eirokomisijas ziņojumā norādīts, ka Itālija nav panākusi pietiekošu progresu parāda samazināšanā saskaņā ar Savienības finansiālajiem noteikumiem, un ka disciplinārie pasākumi ir pilnībā attaisnoti.

Šis solis izraisīs konflikta eskalāciju ap valsts budžetu, kas tirgus satrauca 2018. gada beigās. Vēl jo vairāk, iespējams, tas kalpos kā brīdinājums Itālijas populistiskajiem līderiem, jo īpaši vice-premjeram Matteo Salvīni, kurš solīja mainīt ES budžeta noteikumus.

Uz šādu ziņu fona Itālijas akciju tirgus indekss FTSE MIB noslīdēja par 0.7%, savukārt bankas, ieskaitot UniCredit un Intesa Sanpaolo, saskārās ar vienu no spēcīgākajām lejupslīdēm. Itālijas obligācijas pēc ziņojuma publicēšanas piedzīvoja strauju lejupslīdi, savukārt starpība starp tās 10-gadīgo obligāciju un Vācijas šādu pašu obligāciju ienesīgumu sasniedza 280 bāzes punktus – kas vairāk kā divas reizes pārsniedz pēc Piecu zvaigžņu līgas valdības izveidošanas sasniegto līmeni.

Itālijas valsts parāds joprojām ir ekonomikas vājākais punkts”,

– teikts komisijas ziņojumā.

Valsts parāda attiecība pret IKP “2019. un 2020. gados sniega bumbas efekta dēļ pārsniegs 135%. Šo efektu izraisīs parāda pieaugums, sākotnējā proficīta samazināšanās un nepietiekošie ienākumi no privatizācijas”.

“Kaut arī īstermiņa perspektīvā refinansēšanas riski joprojām ir nebūtiski, lielais valsts parāds joprojām apdraud Itālijas ekonomiku”, – piebilst komisija.

Pirmais solis

Šis pasākums ir tikai viens no sarežģīta procesa posmiem, kas liks ES valdībām aizdomāties. Kaut arī soda nauda būs salīdzinoši neliela, šāda prasība no ES puses var radīt papildu problēmas Itālijai, kura jau tā cietusi no finanšu tirgu reakcijas un spriedzes valdošo partiju starpā.

ES finanšu vadībai jāizlemj, vai viņi piekrīt Komisijas piedāvājumam – iespējams, tas notiks nākošajā sanāksmē jūlija sākumā. Tad komisijai 20 dienu laikā būs jāizlemj, vai prasīt no Itālijas “bezprocentu ieskaitījumu” aptuveni 3.5 miljardu eiro apmērā, kas ir 0.2% no IKP. Ja Itālija neizpildīs ES rekomendācijas parāda samazināšanai, tā var saskarties ar daudz skarbākām sankcijām.

Pat ja Itālija galu galā izvairīsies no finansiāla soda, pats disciplinārsoda fakts padara drūmākas valsts perspektīvas līdzdalībai ES lietās un var mazināt Itālijas valdības ietekmi: sākot no cīņas par vietu Eiropas Centrālās Bankas valdē un beidzot ar iespēju veikt pārrunas Briselē.

Marko Zanni, partijas “Līga” diplomātiskās nodaļas vadītājs uzskata, ka komisijas rīcība ir politiski motivēta, un atkal aicināja mainīt ES noteikumus.

Mūs šī procedūra neuztrauc, mēs strādāsim pie tā, lai ekonomiskie noteikumi ES vairs netiktu izmantoti politiskiem mērķiem. Ja Paskatāmies uz skaitļiem, tad starp valstīm, kuras māca Itāliju, daudzas pašas neievēro noteikumus”,

– paziņoja Zanni.

ES noteikumi

Šāds Briseles lēmums ir dilemma Salvīni un ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam Luidži Di Maijo, kuri vada balli Romā. Salvīni un Di Maijo nāksies lemt, cik lielā mērā ignorēt Briseles lēmumu veidojot 2020. gada budžetu.

Tas var pastiprināt spriedzi arī koalīcijā. Salvīni uzstāja uz ES noteikumu pārskatīšanu pēc tam, kad premjerministrs Džuzepe Konte, kurš draudēja demisionēt, ja Salvīni un Di Maijo nepārtrauks propagandu, paziņoja, ka “noteikumi darbosies, kamēr neizdosies tos mainīt”.

Komisijas ziņojumā teikts, ka Itālija panākusi vien nenozīmīgu progresu cīņā ar izvairīšanos no nodokļiem, kā arī finansējuma piekļuves nodrošināšanā.

“Nav izdevies panākt progresu nevienā no sekojošajiem jautājumiem: nodokļu izvairīšanās no ražošanas faktoriem, vecuma pensijas īpatsvara samazināšana valsts izdevumos, tiesvedības termiņu samazināšana civillietās un konkurences ierobežošanas jautājumu risināšana”, – norāda komisija.

2018. gadā Itālijas parādu koeficients pieaudzis līdz 132.2%, savukārt atbilstoši Romas šī brīža plāniem, šogad tas sasniegs 133.7% no IKP, nākošgad – 135.2%. Komisija prognozē augstāku parāda un IKP attiecību salīdzinot ar Itālijas valdības aprēķiniem.

Speciālisti brīdina, ka Itālija var saskarties ar pieaugošu “finanšu tirgu atteikšanos no riska”, ko veicinās pastāvīgā nepieciešamība pagarināt kredītus, kas, savukārt, var pastiprināt obligāciju volatilitāti un palielināt izdevumus parāda apkalpošanai.

Pēc ES noteikumiem, valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, savukārt parāds nedrīkst pārsniegt 60% no ražošanas apjoma; jebkurai valstij, kas neiekļaujas šajos rāmjos, jānosaka mērķa rādītāji, lai parādītu, ka tā virzās pareizajā virzienā.

Neskatoties uz to, ka Itālijas deficīts ir 3% robežās, komisija pieprasījusi no valsts 130% no IKP lielā parādu sloga samazināšanu, ar kuru tā piekāpjas tikai Grieķijai. ES komisārs ekonomiskajos un finanšu jautājumos Pjērs Moskoviči paziņojis, ka ES ir gatava ņemt vērā jebkurus jaunus datus, kas var mainīt šī brīža analīzes rezultātus.

Esmu gatavs pārrunām”,

– paziņojis Moskoviči.

, , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv