EP nobalso par papildus 500 miljoniem eiro Baltijas valstu zemniekiem

Treideri.lv | 14. marts 2013 09:13
EP nobalso par papildus 500 miljoniem eiro Baltijas valstu zemniekiem

Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Strasbūrā trešdien, 13.martā, deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro (351 miljonu latu) vairāk nekā par to februārī lēma ES valstu un valdību vadītāji.

Kalnietes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014.gada saņems tikpat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019.gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni vien straujāk kā iepriekš piedāvāja Komisija vai dalībvalstu vadītāji.

Šis parlamenta lēmums ir pamats Eiropas Parlamenta un Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus, informē Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes asistents Mārtiņš Spravņiks.

«Šis EP balsojums ir ļoti nozīmīgs, jo tas rada juridisku un politisku pamatu nopietnām sarunām par Latvijas zemnieku tiešmaksājumu tālāku palielināšanu. Svarīgi, ka izdevās panākt četru parlamenta politisko grupu atbalstu šim priekšlikumam. Tagad mēs sekosim, lai budžeta sarunās šis parlamenta mandāts tiktu konsekventi ievērtos,» komentē Kalniete.

Deputāte gan atgādina, ka šis nav galīgais lēmums, bet pavisam drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītājām pusēm.

Sagatavoto priekšlikumu bija parakstījuši 56 EP deputāti no visām lielākajām EP politiskajām grupām. To vidū Eiropas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Džozefs Dauls un Latvijas deputāti Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle un Alfrēds Rubiks.

Kopumā EP prasa jaunajos ES lauksaimniecības politikas tiesību aktos paredzēt obligātus vides aizsardzības pasākumus un palīdzēt zemniekiem pielāgoties stāvoklim tirgū. Maksājumu līmeņu atšķirības dažādu dalībvalstu zemniekiem ir jāmazina straujāk, nekā to rosina Eiropas Komisija. Nevienai dalībvalstij nevajadzētu saņemt mazāk par 65% no ES vidējā maksājumu apmēra, saka deputāti.

Parlaments arī uzskata, ka jānodod atklātībai ES lauksaimniecības finansējuma saņēmēji un no ES lauksaimniecības finansējuma pieteikumiem automātiski jāizslēdz noteiktu veidu zemes īpašnieki, piemēram, lidostas un sporta klubi, ja tie nespēj pierādīt, ka lauksaimnieciskā darbība veido būtisku viņu ienākumu daļu. Deputāti vēlas dot iespēju dalībvalstīm paplašināt maksājumu «nesaņēmēju» sarakstu, vēsta LETA.

Parlaments rosina jaunajiem zemniekiem piešķirt papildu maksājumus 25% apmērā par platībām, kas nepārsniedz 100 hektārus, un dalībvalstīm vairāk līdzekļu atvēlēt mazo zemnieku saimniecību atbalstam.

Deputāti atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu visām saimniecībām noteikt tiešmaksājumu griestus 300 000 eiro (210 841 lata) apmērā un būtiski mazināt maksājumus tām saimniecībām, kas saņem vairāk par 150 000 eiro (105 420 latiem). Tas neattiektos uz zemnieku kooperatīviem, kas saņemtos maksājumus pēc tam sadala saviem dalībniekiem.

EP uzskata, ka 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta jāpiešķir ar nosacījumu, ja izpildītas obligātās vides aizsardzības prasības, tomēr tām jābūt elastīgām un pakāpeniskām. Trīs svarīgākās prasības – lauksaimniecības kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību uzturēšana un “ekoloģiski nozīmīgu platību” veidošana – jāatstāj spēkā, bet jāpieļauj noteiktas atkāpes, piemēram, attiecībā uz nelielām saimniecībām.

Lai palīdzētu zemniekiem pielāgoties tirgus svārstībām un uzlabotu viņu spējas ietekmēt cenu, lauksaimnieku organizācijām būtu jāpiešķir jauni rīcības līdzekļi un jāļauj vienoties par piegādes līgumiem savu dalībnieku vārdā. Tāpat deputāti uzsver, ka ir jāsamazina birokrātija un jānodrošina, lai sodi par atskaites prasību neievērošanu būtu proporcionāli.

Kā ziņots, saskaņā ar 8.februārī ES līderu panākto vienošanos Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt aptuveni 80% no ES vidējā maksājuma līmeņa. Šis līmenis tiks sasniegts pakāpeniski – 2014.gadā par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76 latus), 2015.gadā – 127 eiro (89 latus), 2016.gadā – 144 eiro (101 latu), 2017.gadā – 161 eiro (113 latus), 2018.gadā – 178 eiro (125 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (138 latus). Patlaban zemnieki tiešmaksājumos saņem apmēram 63 latus par vienu hektāru.

Avots: Bnn.lv

, , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv