Eliota viļņu teorijas vēsturiskie priekšnoteikumi

Treideri | 16. jūnijs 2012 16:20
Eliota viļņu teorijas vēsturiskie priekšnoteikumi

1938. gadā tika publicēta monogrāfija ar nosaukumu „Viļņu princips” (The Wave Principle). Šajā grāmatā pirmo reizi tika izklāstīti principi, kas kļuva par pamatu koncepcijai, ko vēlāk nosauca par Eliota „viļņu teoriju”. Monogrāfija tika nopublicēta ar Čārlza Kolinsa atbalstu, kuram pirmajam sava oriģinālā pētījuma rezultātus parādīja teorijas pamatlicējs Ralfs Nelsons Eliots.

Ralfs Nelsons Eliots (1871–1948), pēc profesijas grāmatvedis, strādāja restorāna biznesa un dzelzceļa transporta sfērā. Dažādos laikos viņš kalpoja dažādās Meksikas un dažu citu Centrālamerikas valstu dzelzceļa kompānijās. 1927. gadā veselības stāvokļa dēļ viņš devās pensijā – tas bija smagas slimības, ko viņš pārcieta Gvatemalā, rezultāts, un pēc tam vairāku gadu garumā savās mājās – Kalifornijā ar grūtībām centās atjaunot veselību. Ilgajā atveseļošanās laikā Eliots izstrādāja savu fondu tirgus uzvedības teoriju.

Viņš, acīm redzami, atradās spēcīgā Dou teorijas ietekmē, kurā, jāatzīmē, ir daudz kas kopīgs ar viņa paša teoriju. 1934. gadā viņš aizrakstīja Kolinsam, kurš tajā laikā strādāja par biržas biļetena „Investmentcounsel” redaktoru, un paziņoja, ka ir Roberta Rī biļetena abonents un tādējādi viņam ir pazīstama pēdējā grāmata, kas veltīta Dou teorijai. Viņš rakstīja arī, ka viļņu koncepcija ir „Dou teorijai visai nepieciešams papildinājums”. Eliots paziņoja Kolinsam par savu atklājumu un izteica cerību, ka varētu mēģināt iestāties darbā viņa firmā. Sekoja dzīva sarakste un drīzumā Kolinss, noticējis Eliota atklājuma nozīmīgumam, palīdzēja viņam uzsākt karjeru Volstrītā un pat piekrita 1938. gadā izdot viņa grāmatu „Viļņu princips”.

Tāpat Kolinss iepazīstināja Eliotu ar žurnāla „Financial World” redaktoriem. Pēc tam Eliots uzrakstīja divpadsmit rakstu sēriju, kuros izklāstīja sau teoriju. Raksti tika publicēti 1939. gadā. Bet 1946. gadā, divus gadus pirms nāves, Eliots uzrakstīja pašu svarīgāko no saviem darbiem, kas veltīti „viļņu teorijai” – ”Visuma galvenais noslēpums – dabas likumi” (Nature’s Law – The Secret of the Universe). Darba nosaukums, iespējams, skan nedaudz pretenciozi. Tas ir tāpēc, ka Eliots savu vērtspapīru tirgus koncepciju uzskatīja par daļu no dabas likuma, kas nosaka visas cilvēces darbības sfēras.

Lai gan būtu ļoti interesanti apskatīt Eliota teoriju tieši no šī skatu punkta, mums tomēr ir jāpamet šī fundamentālā tēma un jāpievērš uzmanība vērtspapīru tirgum. Eliota darbi varētu tikt pavisam aizmirsti, ja vien ne E.Boltons, kurš 1953. gadā sāka publicēt darbus pēc viļņu teorijas kā ikgadējo pielikumu žurnālam „Bank Credit Analyst”. Publikācijas turpinājās četrpadsmit gadus, līdz pat Boltona nāvei 1967. gadā.

Jau 1960. gadā Boltons izdeva grāmatu „Eliota viļņu princips – kritisks vērtējums” (Elliott Wave Principle – А Critical Appraisal), kas kļuva par pirmo lielāko darbu, kas veltīts viļņu teorijai kopš tās pamatlicēja nāves. 1967. gadā pielikumu publikāciju turpināja E.Frosts, bet 1970. gadā viņš uzrakstīja savu pēdējo lielāko darbu, kas bija veltīts Eliota teorijai un iznāca žurnāla „Bank Credit Analyst” „viļņu” pielikumā.

Līdzautorībā ar Prečteru 1978. gadā Frosts sarakstīja grāmatu „Eliota viļņu princips” (Elliott Wave Principle, A. J. Frost and R. Prechter), kura vēl šodien tiek uzskatīta par visizsmeļošāko darbu, kas veltīts šai tēmai. 1980. gadā Prečters nopublicēja Eliota sacerējumu krājumu. Lasītājiem tika dota iespēja piekļūt pie klasiskajiem, sen neizdotajiem Eliota darbiem. Pats Prečters tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem viļņu teorijas speciālistiem. Viņš izdod ikmēneša biļetenu „Eliota viļņu teorijas vēstnesis”, kurā tiek atspoguļotas viļņu koncepcijas pielietojuma problēmas vērtspapīru tirgos, procentu likmēs un dārgmetālos. Jautājumi, kas aistīti ar viļņu teorijas pielietojumu preču fjūčersu tirgos, tiek aplūkoti citā biļetenā, ko arī izdod Roberts Prečters, un kuru autors ir D.Veiss.

Kopš radīšanas, neviens no lietotājiem nav ieviesis tajā kaut cik manāmus jauninājumus. Gluži otrādi, visas pūles tika veltītas tam, lai Eliota noformulētie principi iezīmētos arvien skaidrāk. Rezultāts ir acīm redzams. Pēc žurnāla „Wall Street Journal” veiktās aptaujas datiem, Roberts Prečters, mūsdienu vadošais „eliotietis”, tika nosaukts par „80-o gadu guru”, par viņa Dou-Džonsa Indeksa virzības prognozēm.

Protams, Eliota Teoriju nav viegli pielietot. Savu prognožu sastādīšanai nepieciešams zināt noteikuma svaru, jābūt priekšstatam par instrukcijām un, bez tam, jābūt specifiskam „viedoklim” par cenu grafiku. No otras puses, ar Eliota Viļņu Teorijas palīdzību veikto prognožu precizitāte runā pati par sevi. Starp citu, Robertam Prečteram nav paveicies ar viņa uzvārda tulkojumu krievu valodā. To (Prechter) tulkoja kā Prektors, Prehters un Prečters. Bet mums ir skaidrs, ka runa ir par vienu un to pašu cilvēku. Aleksandrs Elders par Prečteru grāmatā „Kā spēlēt un laimēt biržā” raksta sekojošo.

Kārtējais guru – Roberts Prečters – pieteicās 1984. gadā. Savu karjeru viņš izveidoja kā Eliota viļņu teorijas speciālists. R.N.Eliots – nabadzībā nīkstošs grāmatvedis – to izstrādāja 30-ajos gados. Pēc viņa teorijas, paaugstinājums biržā noris 5 viļņos – etapos, bet samazinājums – 3, turklāt katru no etapiem ir iespējams tālāk sadalīt mazākos. Prečtera analītiskajiem biļeteniem, tāpat kā gadījumā ar viņa priekštečiem, ilgu laiku bija nelieli panākumi. Kad, spēlējot uz paaugstinājumu, Dou indekss pārsniedza 1000 atzīmi, publika pievērsa uzmanību jaunajam analītiķim, kurš apgalvoja, ka tā ir tikai robeža ceļā uz 3000.

Paaugstinājuma tendence ar katru mēnesi kļuva spēcīgāka un kopā ar to pieauga arī Prečtera slava. 80-ajos gados, paaugstinājuma spēles plaukumā, šī slava no šaurā biržas publikāciju un ieguldītāju konferenču loka izlauzās televīzijas un populāro žurnālu plašumos, kur Prečters sniedza intervijas. 1987. gada oktobrī elks kļūdījās, sākumā dodot rīkojumu veikt pārdošanu, bet pēc tam – pāriet pie pirkšanas. Kad Dou indekss nokrita lejā par 500 punktiem, vispārējo pielūgsmi nomainīja sašutums un naids. Vieni vainoja viņu šajā kritumā, citi bija neapmierināti, ka birža tā arī nesasniedza viņa paredzēto smaili 3000. Prečtera konsultatīvā darbība gandrīz pilnībā samazinājās un viņš praktiski to pārtrauca.

Bet gluži tā vis nav. Prečters ļoti labi jūtas www.elliottwave.com (tie, kas pārvalda angļu valodu, patstāvīgi var iepazīties ar teorijas oriģinālu) un savā pēdējā grāmatā „At The Crest of The Tidal Wave” apgalvo, ka globālajā perspektīvā amerikāņu fondu tirgu gaida kritums zem 1000 līmeņa jau 2003. gadā. Bet kurš gan viņam ticēja, kad viņš paredzēja vēršu tirgu? Bet neviens neparedzēja NASDAQ parādīšanos, un visas teorijas tiek balstītas vecajā, labajā Dou. Kurš gan šobrīd atceras 30-o gadu hītus. Dzelceļus, dažādus tēraudliešanas koncernus – kuru akcijas tika izķertas kā siltas bulciņas? Microsoft neietilpst Dou! un ļoti labi jūtas. Un jau tuvojas gēnu inženierija un neskaidrā loģika. Ja Dou arī nokritīsies līdz 1000, Amerika bojā neies. Iespējams, būs šāds – GENIN indekss. Bet Bafets ar savu Dou konservatīvismu cieš zaudējumus. Cilvēce dodas uz priekšu.

©RM-Forex

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv