Ekonomikas pārvaldība: izskaust krīzi tās saknē

Treideri | 31. marts 2011 10:46

Ekonomiskie riskiNeskatoties uz pakāpenisko, tomēr trauslo ekonomikas atveseļošanos pēdējo mēnešu laikā, Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka Eiropas ekonomiskās un sociālās grūtības vēl joprojām nav galā, un strādā pie likumiem, kas cīnīsies ar ekonomiskās krīzes galvenajiem iemesliem – Eiropas valstu ekonomiku nelīdzsvarotību un valstu arvien pieaugošajiem parādiem.

Tādēļ tā sauktajai ekonomikas pārvaldības paketei, kuru veido seši tiesību aktu priekšlikumi, ir divi galvenie mērķi: nodrošināt, ka dalībvalstis ātri identificē un novērš tendences, kas varētu apdraudēt ES ekonomisko stabilitāti kopumā, un iegrožot valdību iekrāt parādus. Komisijas priekšlikumam Parlamenta deputāti jau iesnieguši vairāk nekā 2000 grozījumu

Krīze – ekonomiskās nelīdzsvarotības un pārlieku lielu parādu sekas

Kas Eiropu noveda tik smagā finanšu krīzē? Pirmkārt, neapdomāti valdību izdevumi: piemēram, Grieķijas valdība algās, sociālajos pakalpojumos un citur iztērē daudz vairāk nekā tā ieņem nodokļos. Rodas deficīts, kurš tiek segts ar aizņēmumu no bankas. Brīdī, kad iestājās ekonomikas lejupslīde, bankas saprata, ka parādu līmenis ir tik liels, ka tās varētu savu naudu nesaņemt atpakaļ, un tās vairāk nevēlējās valstīm naudu neaizdod. ES bija jānāk palīgā Grieķijai ar ārkārtas aizdevumu.

Otrkārt, krīzi veicināja nevienlīdzības Eiropas ekonomikā: dažās valstīs (piemēram, Vācijā) ir liels tirdzniecības pārpalikums, bet citās (piemēram, Grieķijā, Portugālē) – deficīts, un tas nozīmē, ka budžeta deficīts valstis aizņemties naudu no tām, kurām ir pārpalikums (bagātajiem) tiem. Šie aizņēmumi ne vienmēr notiek valdību līmenī, bet gan privātajā sektorā, kā tas notika piemēram, ar nekustamo īpašumu Īrijā un Spānijā, taču, kad nekustamā īpašuma burbulis uzsprāga, valdībām bija jāglābj bankas, kas tikai palielināja valstu parādus. ES bija jānāk palīgā ar ārkārtas aizdevumiem.

Līdzsvarot ekonomiku, sankcionēt pārtēriņus

No sešiem priekšlikumiem, pie kuriem patlaban strādā Parlamenta komiteju deputāti, četri apskata budžeta deficītu un parādu ierobežošanas mērus (esošā Stabilitātes un izaugsmes pakta stiprināšanu), koncentrējoties uz valstu parādu līmeņiem: pārsniedzot 60% no IKP, valdībai jāsāk to mazināt. Līdz šim galvenais uzsvars bija uz deficītu, kura robeža bija 3%. Tiek ierosināts ieviest apvērsta balsu vairākuma principu: sankcijas, kas ierosinātas pret kādu valsti,  var noraidīt (nevis apstiprināt); tādejādi ieviestas pusautomātiskās sankcijas.

Divi no priekšlikumiem nāk klajā ar ierosinājumiem makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzībai, stigrāk uzraugot konkrētus rādītājus, lai gan vēl nav vienprātības par to, tieši kuri rādītāji tiks ņemti vērā.

Politiskajām grupām ir atšķirīgi viedokļi par sankciju raksturu un cik lielā mērā parāds būtu jāsazina viena gada laikā. Deputāti arī norāda, ka jāņem vērā tādi jautājumi kā eiroobligācijas, finanšu darījumu nodoklis, Eiropas semestris  (laika periods gadā, kad valdības viena otrai publiski prezentē savus budžeta plānus) kā arī kopējo banku jautājuma risināšanas režīmu, jo pastāv lielas atšķirības starp Eiropas valstu tiesību aktiem bankrota jomā.

Vairāki deputāti ir nobažījušies, ka izaugsme un darba vietu radīšana tiek atstātas ārpus nesenajām likumdošanas priekšlikumiem un norādījuši, ka deficītu samazināšana ekonomikas lejupslīdes laikā varētu lejupslīdi tikai  paildzināt. Viņi arī norāda, ka valdību parādu slogs ir radies glābjot bankas, un ne vienmēr ir radies valdību neapdomāti izdevumu rezultātā.

Balsojums Ekonomikas un Monetāro lietu komitejā (ECON) paredzēts aprīļa beigās; balsojums plenārsēdē – jūnijā.

Avots: Eiropas Parlements

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv