Ekonomikas pārvaldība: deputāti pieprasa stingras sankcijas par budžeta deficītu pārkāpšanu

Treideri | 27. aprīlis 2011 21:18

Eiropas ParlamentsNeskatoties uz pakāpenisko, tomēr trauslo ekonomikas atveseļošanos pēdējo mēnešu laikā, Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka Eiropas ekonomiskās un sociālās grūtības vēl joprojām nav galā. Pagājušajā nedēļā, 19. aprīlī, Parlamenta Ekonomikas lietu (ECON) komiteja nobalsoja par arvien stingrāku sankciju ieviešanu, lai cīnītos ar ekonomiskās krīzes galvenajiem iemesliem – Eiropas valstu ekonomiku nelīdzsvarotību un valstu arvien pieaugošajiem parādiem.

Iesniedzot vairāk nekā 2000 grozījumu, ECON komitejas deputāti nolēma disciplīnu neievērojošām valstīm piemērot spēcīgākas sankcijas nekā sākotnēji piedāvāja Komisija:

  • Valstīm, kas tiks pieķertas sagrozot savus pārskatus, piemēram, par parādu statistiku, tiks piemērots naudas sods 0,5% no to IKP apmērā;
  • Sankcijas par nespēju cīnīties ar makroekonomikas nelīdzsvarotību (0,1% no IKP) tiks piemērotas agrāk, ja netiek ievērots pirmais ieteikums situāciju uzlabot; ja nelīdzsvarotības turpina pastāvēt, naudas sodu varētu palielināt līdz 0,3% no IKP;
  • Padomes balsojumiem par sodu piemērošanu būtu jābūt atklātiem, izņemot krīzes situācijās, kad šos lēmumus varētu pieņemt aiz slēgtām durvīm.

Deputāti arī pieprasīja, lai Komisijai ļauj dalībvalstīm turpināt veikt ieguldījumus, kas labvēlīgi ietekmētu to attīstību un izaugsmi ilgtermiņā. Vairāki deputāti brīdināja, ka deficītu samazināšanas turpināšana ekonomikas lejupslīdes periodā, to var tikai paildzināt un padziļināt.

Deputātu apstiprinātie teksti arī sniedz lielāku tiesisko nodrošinājumu Eiropas ekonomikas semestrim, atsevišķiem Eiro pakta elementiem, kā arī Valsts reformu programmas (VRP) procedūrām.

Krīze – ekonomiskās nelīdzsvarotības un pārlieku lielu parādu sekas

Kas Eiropu noveda tik smagā finanšu krīzē? Pirmkārt, neapdomāti valdību izdevumi: piemēram, Grieķijas valdība algās, sociālajos pakalpojumos un citur iztērē daudz vairāk nekā tā ieņem nodokļos. Rodas deficīts, kurš tiek segts ar aizņēmumu no bankas. Brīdī, kad iestājās ekonomikas lejupslīde, bankas saprata, ka parādu līmenis ir tik liels, ka tās varētu savu naudu nesaņemt atpakaļ, un tās vairāk nevēlējās valstīm naudu neaizdod. ES bija jānāk palīgā Grieķijai ar ārkārtas aizdevumu.

Otrkārt, krīzi veicināja nevienlīdzības Eiropas valstu ekonomikās: dažās valstīs (piemēram, Vācijā) ir liels tirdzniecības pārpalikums, bet citās (piemēram, Grieķijā, Portugālē) – deficīts, un tas nozīmē, ka budžeta deficīts valstis aizņemties naudu no tām, kurām ir pārpalikums (bagātajiem). Šie aizņēmumi ne vienmēr notiek valdību līmenī, bet gan privātajā sektorā, kā tas notika piemēram, ar nekustamo īpašumu Īrijā un Spānijā, taču, kad nekustamā īpašuma burbulis uzsprāga, valdībām bija jāglābj bankas, kas tikai palielināja valstu parādus. ES bija jānāk palīgā ar ārkārtas aizdevumiem.

Līdzsvarot ekonomiku, sankcionēt pārtēriņus

No sešiem priekšlikumiem, pie kuriem patlaban turpina strādāt Parlaments, četri apskata budžeta deficītu un parādu ierobežošanas mērus (esošā Stabilitātes un izaugsmes pakta stiprināšanu), koncentrējoties uz valstu parādu līmeņiem: pārsniedzot 60% no IKP, valdībai jāsāk to mazināt vidēji par 5% gadā trīs gadu periodā. Līdz šim galvenais uzsvars bija uz deficītu, kura robeža bija 3%. Tiek ierosināts ieviest apvērsta balsu vairākuma principu: sankcijas, kas ierosinātas pret kādu valsti,  var noraidīt (nevis apstiprināt); tādejādi ieviestas pusautomātiskās sankcijas. Divi no priekšlikumiem nāk klajā ar ierosinājumiem makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzībai, stigrāk uzraugot konkrētus rādītājus, lai gan vēl nav vienprātības par to, tieši kuri rādītāji tiks ņemti vērā.

Avots: Eiropas Parlaments

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv