Ekonomikas dienasgrāmata. Dzīve uz parāda

Treideri.lv | 4. oktobris 2015 15:20
Ekonomikas dienasgrāmata. Dzīve uz parāda

Šonedēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nodeva Saeimā portfeli ar nākamā gada budžetu. Pats Reirs sacīja, ka valsts galvenais finanšu dokuments izstrādāts atbildīgi, ņemot vērā ģeopolitisko un iekšpolitisko situāciju. Tomēr Valsts kontrole apgalvo, ka budžets tiek plānots nekvalitatīvi, bet Fiskālās disciplīnas padome, norāda, ka publiskais sektors turpina tērēt vairāk, nekā plānots, un tas slikti beigsies.

2016.gada budžets, kura tapšanu pavadīja vētrainas un asas publiskās diskusijas, 30.septembrī tika iesniegts parlamentā. Šī budžeta prioritātes ir aizsardzība, iekšējā drošība, veselības aizsardzība, izglītība, nevienlīdzības samazināšana un nodokļu iekasēšanas uzlabošana.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece solīja, ka dokuments tiks apstiprināts līdz 30.novembrim. Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis neizslēdz, ka process nebūs viegls, jo paredz, ka būs daudz deputātu priekšlikumu, racionālas un neracionālas kritikas.

Pēc Šadurska domām, lielākos strīdus var izraisīt solidaritātes nodoklis, kura dēļ sociālie partneri kritizē budžetu.

Budžeta projekts nākamajā gadā paredz ieņēmumus 7,37 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus – 7,65 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015.gadu, budžeta ieņēmumi pieaugs par 114,2 miljoniem eiro, izdevumu – par 183,2 miljoni eiro.

Laiks izbeigt finanšu patvaļu

Vēl pirms paguvis nokļūt Saeimā, dokuments tika asi kritizēts. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norādīja, ka Latvija atkal pārsniedz budžeta deficītu vairāk nekā par 1 % no IKP. Jau kuro gadu, valdība tērē vairāk nekā pati sola. Finanšu patvaļu laiks izbeigt, citādi būs slikti, brīdina FDP.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teikto, jau šogad budžeta deficīts pārsniegs pieļaujamo summu par 0,4-05% miljoniem eiro. Tie ir miljoni eiro, kas pieskaitās kopējam valsts parādam.

Galvenā problēma, kā saka padomē, pārāk optimistiskās prognozes par ekonomikas izaugsmi. Pēdējos gados tās nav piepildījušās. Turklāt Latvija nevar palielināt nodokļu iekasēšanu.

Kā norāda FDP, pēdējo 20 gadu laikā budžets ar proficītu vai bez jauniem parādiem vai Latvijā bija tikai 1997. gadā. Tāpēc mainīt ieradumus būs grūti. Lai arī prognozes par 2016. gada atkal ir pieticīgs viena procenta deficīts, pastāv risks, ka noliktajos rāmjos varētu «neierakstīties».

Visas šīs tēzes ir ietvertas FDP secinājumos par fiskālo disciplīnu, kas, kopā ar budžeta projektu 2016. gadam, tika iesniegtas izskatīšanai Saeimā.

Nelāgi ieradumi

Jau iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdināja, cik bīstama valstij ir vēlme dzīvot parādos, un atgādināja, ka Latvijas ārējais parāds pēdējos gados tikai pieaudzis. 2015.gada augustā tas bija 8,1 miljards eiro jeb 33% no 2015.gadā prognozētā IKP.

Saskaņā ar budžeta projektu nākamajam gadam maksimālā valsts parāda summa 2016. gada beigās nedrīkst pārsniegt 10,1 miljardu eiro, kas nozīmē, ka tas pieaugs vēl par 2 miljardiem eiro.

Valsts kontrole, kas veica valsts budžeta revīziju par saimniecisko gadu, arī nonāca pie secinājuma, ka budžets tiek nekvalitatīvi plānots, jo tiek atkārtotas iepriekšējo gadu kļūdas ar līdzekļu tērēšanu.

Turpinās arī prakse ar līdzekļu pieprasīšanu no programmas neparedzētiem izdevumiem pie tām izmaksām, kuras varēja tikt arī ieplānotas.

Pagājušajā gadā šādā veidā tika iztērēti 33,9 miljoni eiro jeb 74% no programmas līdzekļiem. Finanšu ministrija kā iestāde, kas atbildīga par budžeta izstrādi, nenodrošināja analīzi par budžeta pieprasījumu saskaņā ar to atbilstību mērķiem, uzskata kontrole.

Analizējot ieņēmumus, Valsts kontrole norādīja, ka tie tiek plānoti īstermiņā, fiskālā politika mainās atkarībā no vajadzībām, bet nodokļu parādi tiek iekasēti neapmierinoši, jo Valsts ieņēmumu dienests cīnās ar sekām, nevis cēloņiem.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa arī atgādināja, ka jau iepriekš runājusi par nelikumīgajiem avansa maksājumiem, dārgiem korporatīvajiem pasākumiem un «decembra drudzi», kad iestādes tērē gada beigās vēl palikušos līdzekļus. Šīs izmaksas norāda uz lieku resursu klātbūtni un rada jautājumu par to, cik labi ir plānots budžets, viņa uzsvēra.

Bads mūs nebaida

Negribas runāt tikai par slikto, un tāpēc noslēgumā daži fragmenti no pārsteidzoši pozitīva raksta par Latviju, kas publicēts informatīvi analītiskajā ziņu portālā GoGetNews.info. «Latvija – ļoti maza valsts, bet tai piemīt daudzas īpašības, par kurām lielas nācijas nevar pat sapņot,» ar šiem vārdiem portāls sāk stāstu par to, kāpēc noteikti jāapmeklē mūsu valsts. Kopā minēti desmit iemesli, bet mēs pieminēsim dažus.

Latvijā visi var gulēt mierīgi. Jo šeit nav zemestrīču (labi, ir, bet ļoti vājas un reti), plūdu, kara un citu anomāliju.

Latvija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā, kas nozīmē četrus atšķirīgus gadalaikus. Tas ir lieliski, ja ir iespēja pavalkāt gan šortus, gan kažoku.

Tikai Latvija var lepoties ar unikāliem svētkiem. Piemēram, Līgo – tikai viena svētku nakts, bet veselas piecas brīvdienas! Turklāt Latvijas tautai ir laba balss un ritma izjūta, tāpēc tā radījusi Dziesmu un deju svētkus.

Lai cik arī nerunātu, ka mācības kļuvušas dārgākas, vidējo izglītību ikviens var saņemt bez maksas, un Latvijas augstskolas ir zināmas un atzītas visā Eiropā.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja vasarā atpūsties pie jūras un nav nepieciešams lidot uz otru pasaules galu.

Tikai Latvijā teju visi produkti ir ECO un bez ĢMO. Baltijas jūrā tiek zvejotas zivis un no tām gatavotas gardas šprotes. Laukos zemnieki audzē graudus un no tā cep visvisādu maizi. Pavasaros var dzert bērzu sulu, bet rudenī – lasīt sēnes un ogas. «Bads viņus nebaida!» – ar šādiem vārdiem noslēdzas šis stāsts.

BNN.lv

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv