Eirozonai jāiemācās taupīt un jāstiprina banku sistēma, secina eksperti

Treideri.lv | 4. novembris 2013 16:12
Eirozonai jāiemācās taupīt un jāstiprina banku sistēma, secina eksperti

Neatkarīgi no tā – eirozona pievienojas Latvijai vai otrādi, jābūt piesardzīgiem, izsakot pārāk optimistiskas prognozes par eirozonas nākotni, jāturpina taupīt un jāsakārto banku sistēma, secināts Eiropas Parlamenta Informācijas biroja rīkotajās debatēs.

Secināts, ka agrāk Eiropā izteiktāks bijis Austrumeiropas un Rietumu pretstats, bet tagad skaidrāk iezīmējusies Ziemeļu-Dienvidu šķautne.

Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas Partija) atgādina, ka Latvija nav izolēta valsts, bet gan līdzatkarīga no pārējās ES ekonomikas. “Svarīgi, lai tām valstīm, uz kurām mēs eksportējam, sokas pēc iespējas labi; lai viņi var nopirkt mūsu preces un pakalpojumus,” uzsver Kariņš. Viņš ir pārliecināts – kas notiek ārzemēs, tiešā veidā ietekmēs Latviju.

Līdzīgās domās ir arī EP deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvie un reformisti), paužot, ka, ja “Eiropai ir slikti, tad slikti ir arī Latvijai – neatkarīgi no tā, vai ir eiro, vai lats”, un stabila eirozona ir ieguvums gan mazam uzņēmējam Līvānos, gan skolotājai Bauskā. Deputāts kā prioritāru izvirzīja banku darbības sakārtošanu – banku savienību un depozītu garantiju fondu.

No nākamā gada beigām Eiropas Centrālā Banka uzraudzīs 150 eirozonas lielākās bankas, tai skaitā – trīs Latvijas komercbankas. Savukārt vienotā garantiju fonda izveide vēl ir lemšanas stadijā – tas nepieciešams lielākai noguldītāju drošībai.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) Latvijas izolēšanos no eirozonas uzskata par absurdu, prognozējot, ka agri vai vēlu arī citas Austrumeiropas valstis tai pievienosies. Pēc viņa domām, būtiski, lai eirozona būtu stabila un prognozējama. Arī ministrs par svarīgu uzskata banku sistēmas sakārtošanu – Baltijas reģionā gan ar to neesot būtisku problēmu, ko gan nevarot teikt par dažām eirozonas valstīm. Viņš arī aicina apzināties realitāti – jātērē būs mazāk, jāstrādā vairāk un pensijā būs jāiet vēlāk.

Savukārt ekonomists Ivars Brīvers diskusijā par eirozonas nākotni bija skeptisks – ES arvien vairāk atgādinot Padomju Savienību. Eiro, pēc viņa domām, nav savedis kopā Eiropu, bet gan to sašķēlis. Brīvers nepiekrīt, ka Eiropa un pasaule no krīzes ir mācījusies. Viņaprāt, Latvijas nākotne ir pakļauta problēmām globālajā pasaulē.

Savukārt Eiropas Komisijas Pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka norāda, ka cenu kāpums eiro tiek piedēvēts nepelnīti, jo cenas aug gan ar, gan bez eiro. Taču to esot grūti izprast arī vecākajās ES valstīs – Vācijā eiro pat dēvējuši par teuro (tulkojumā no vācu valodas vārda – “dārgs”).

Lai gan kopumā eirozonas ekonomikā vērojami cerīgi signāli, Šteinbuka aicina atminēties augsto bezdarbu Grieķijā un Spānijā.

Kā raksturo Kariņš, Eiropā arvien skaudrāk sāk parādīties lielā atšķirība starp Eiropas Ziemeļiem un Dienvidiem. Viņaprāt, “agrākā šķautne” Austrumi-Rietumi nu ir absolūti nejūtama. “Ja paskatāmies uz Vidusjūras valstīm – Portugāli, Spāniju, Itāliju, Grieķiju, Kipru – tās visas gadu desmitiem dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem,” uzsver Kariņš.

Analizējot Spānijas un Vācijas attiecības, Zīle savukārt min šādu piemēru – Spānijā mājokļi, kas nav pārdoti, finansēti ar Vācijas pensiju fondu naudu. “Tagad ir jautājums – vai spāņu jaunā paaudze, kura ir iekritusi ļoti lielos valsts parādos, būs gatava strādāt, lai varētu atmaksāt Vācijas pensiju fondiem pilnā apmērā?” Viņaprāt, šāda situācija iezīmē politiskās problēmas, kas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā būs jārisina Eiropas politiķiem.

Kariņš arī dzirdējis dažus jautājam – kāpēc amerikāņi var gadiem ilgi drukāt naudu un atpirkties no “saviem izšķērdīgajiem grēkiem”, bet mums – Eiropai – jātaupa? Viņš norāda uz būtisku atšķirību – ASV ir federāla valdība un tā ir valsts, nevis valstu savienība. ASV drukāto naudu pērkot eiropieši, japāņi, ķīnieši un visa pārējā pasaule. “Eiropā nav šāda luksusa,” skaidro deputāts. Turklāt Eiropas Centrālajai bankai nav tādu pilnvaru kā ASV Federālo rezervju sistēmai.

Tāpat Kariņš aicina īstenot tādas iniciatīvas, kas veicina sadarbību un stiprina ES, nevis vājina to. “Ja mēs gribam stipru un turīgu Latviju, ir jāvēlas stipra un vienota Eiropu, lai šie 500 miljoni iedzīvotāju var izdzīvot jebkurā vētrā,” viņš rezumēja.

Savukārt Latvijas politiķus Šteinbuka aicina atcerēties, ka galvenā Eiropas vērtība ir Eiropas cilvēks un dzīves kvalitāte. Arī Brīvers uzsver, ka cilvēks ir galvenais un – ne tikai pirms vēlēšanām, bet visu laiku. Viņš atsaucās uz Francijas eksprezidenta Nikolā Sarkozī teikto, ka ekonomika ir jāatgriež “īstajās sliedēs” – lai ekonomika kalpo cilvēkam, nevis cilvēkam jākalpo ekonomikai.

Avots: Delfi.lv

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv