Eiro radītāju ļaunākais murgs kļūst par realitāti

Treideri.lv | 31. marts 2020 15:23
Eiro radītāju ļaunākais murgs kļūst par realitāti

Divas desmitgades pēc eiro ieviešanas sāk piepildīties valūtas radītāju visļaunākās bažas, jo koronavīruss turpina plosīties reģiona trešajā lielākajā ekonomikā.

Ilgstošās aizdomas, ka Itālijas milzīgie kredīti galu galā var kļūt par visas Eiropas problēmu, bija 1990-to gadu vācu amatpersonu pastāvīgs murgs.

Tagad, kad Džuzepes Kontes valdība krīzes dēļ ir spiesta atteikties no bargajiem budžeta deficīta ierobežojumiem, valsts nākotnes stratēģija atkal balstās uz parāda uzkrāšanu, tāpēc valdības aizņēmumi var palielināties līdz 150% no iekšzemes kopprodukta vai pat vairāk.

Pieaugošais vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits un blokādes ekonomiskās sekas neatstāj valdībai citas izvēles, kā tērēt vairāk, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Taču tai jau tagad ir milzīga parādu nasta.

Tā rezultātā Itālijas finanšu iespējas tagad ir pilnībā atkarīgas no Eiropas Centrālās bankas, kas kontrolē aizņēmumu izmaksas. Tikmēr Berlīnes amatpersonas uztrauc viens jautājums: kā strukturēt turpmāko palīdzību, jo pretējā gadījumā monetārās savienības centrā var parādīties bankrotējusi valsts, kas kļūs par letālu draudu eiro.

“Viss ir atkarīgs no garantijām Eiropas līmenī, kas ļaus izvairīties no tirgus reakcijas”, – norāda Luiss universitātes ekonomikas profesors Pietro Reihlins Romā. “Vai Eiropas Centrālā banka ir gatava veikt nepieciešamās iegādes?”

Galvenā problēma – milzīgais parāds

Itālijas neviendabīgie ekonomiskie rādītāji politiķiem jau sen sagādā bažas. Tas ir visnopietnākais viņu apņēmības pārbaudījums, ar kuru viņi var saskarties, pat pēc tam, kad 2012. gadā viņiem izdevās apturēt parādu krīzi, kas apdraudēja eiro pastāvēšanu.

Galvenā problēma ir tā, ka, lai arī viena otru nomainījušās Itālijas valdības kontrolēja deficītu, neviena no tām nevarēja samazināt uzkrāto parādu, atkārtojot 1960. gadu ekonomisko brīnumu valstī, kurai tagad tik ļoti nepieciešams vēl viens brīnums.

Tā kā Konte un viņa kolēģi cīnās ar ārkārtas situāciju veselības aprūpē, viņi ekonomiskajai palīdzībai tērēs vismaz 50 miljardus eiro (55 miljardus dolāru). Tas palielinās kopējo aizdevumu summu, kas jau ir sasniegusi 135% no IKP, kas ir vairāk nekā divas reizes pārsniedz Vācijas rādītājus.

Ja Itālija iztērēs visu paketi, tās deficīts būs 5%, un tas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada, kad valsts bija spiesta tikt galā ar finanšu krīzes sekām, norāda Reihlins. Visticamāk, izdevumiem faktiski vajadzētu būt vēl lielākiem.

“Daudz augstāks valsts parāda līmenis kļūs par neatņemamu mūsu ekonomikas iezīmi, un to papildinās arī privāto parādu dzēšana”, – intervijā FT sacīja bijušais ECB prezidents Itālijā Mario Dragi. “Alternatīva – pastāvīga ražošanas spēju un finanšu bāzes iznīcināšana – būtu daudz iznīcinošāka”.

Eirogrupas prezidents Mario Senteno sacīja, ka pēc krīzes parāds Eirozonā ievērojami palielināsies, un valdībām jāveic pasākumi, lai tas neizraisītu valūtas bloka sabrukumu.

Spriežot pēc obligāciju tirgiem, Itālijas situācija kļūst vēl nestabilāka sakarā ar to, ka apņēmība tikties ar partneriem, kuru atrašanās vieta tai nepieciešama, pakāpeniski atslābst. Opozīcijas populistiskās Līgas partijas līderis Matteo Salvini sacīja, ka Eiropas Savienība pārāk ilgi nav reaģējusi uz krīzi un itāliešiem ir jāpārskata viņu dalība blokā.

“Itālijas augstie emisiju apjomi un politiskais risks, ko rada Salvini draudi, kas varētu satraukt investorus, visticamāk, liegs Itālijai virzīties uz priekšu”, uzskata BlueBay Asset Management investīciju direktors Marks Daudings.

Bloomberg Economics prognozē kritumu vairāk nekā par 6% pirmajā ceturksnī, savukārt saskaņā ar Morgan Stanley ziņojumu IKP samazināsies par 19% gada izteiksmē, bet nākamajos trīs mēnešos – par 33%.

Atbalsta pasākumi

Eiropas valstis ir gatavas sniegt zināmu palīdzību, iespējams, izmantojot Eiropas stabilizācijas mehānismu, ar minimāliem nosacījumiem nodrošinot pagarinātu kredītlīniju.

Tikmēr ECB ir atcēlusi obligāciju pirkšanas ierobežojumus saskaņā ar ārkārtas programmu 750 miljardu eiro apmērā, kas tai deva lieliskas iespējas tikt galā ar krīzi. Tas viss liek domāt, ka pārskatāmā nākotnē Itālijas atkarība no ārvalstu palīdzības nekur nezudīs.

Šādi pasākumi ir palīdzējuši Itālijai, kā arī citām valstīm samazināt aizdevuma izmaksas. 10-gadīgo valsts obligāciju peļņas likmes atkal samazinājās zem 1.5% pēc straujā kāpuma šomēnes līdz gandrīz 3%. Starptautiskā valūtas fonda darbinieks Pols Tomsens intervijā Bloomberg sacīja, ka Itālijai ir iespēja īstenot fiskālos pasākumus, taču galu galā tai būs jāmaina kurss.

“Noteikti Itālijai vidējā termiņā jāsamazina parāds”, – viņš sacīja. “Kad tas būs beidzies, tai atkal pakāpeniski būs jāsamazina deficīts”.

“Bez Eiropas institūciju palīdzības un garantijām Itālijā, iespējams, tagad būtu iestājusies pilna mēroga valsts parāda krīze. Par laimi, ECB skaidri pateica, ka ir gatava dzēst pandēmijas radīto ugunsgrēku valsts obligāciju tirgū, izmantojot iepirkuma programmu. Turklāt Eiropas stabilizācijas mehānisms palīdzēs arī nomierināt investorus”, – norāda Bloomberg ekonomisti.

Tomēr, pēc bijušā Itālijas premjerministra Mario Monti domām, visefektīvāk būtu tad, ja bagātākās eiro dalībvalstis, piemēram, Vācija un Nīderlande, parakstītu kopīgu parāda emisijas līgumu, lai palīdzētu nabadzīgajām valstīm izdzīvot grūtos laikos. Runājot televīzijā Sky TG24, viņš norādīja, ka pretējā gadījumā sekas var būt nopietnas.

“Viņiem jāizvēlas: emitēt Eiroobligācijas vai ļaut ECB mirt”, – viņš uzskata.

Iespējams, ka Itālijas liktenis vienmēr bija cieši saistīts ar šo reģionu, it īpaši laikā, kad tika pieņemts lēmums par vienotas valūtas izveidi.

Deivids Marš, kurš savā grāmatā “Eiro” aprakstīja tā izveidošanas procesu, stāstīja par to, kā laika gaitā valsts dalība kļuva tik neizbēgama, ka nekādi noteikumi to nevarēja novērst. Pēc viņa teiktā, “Itālijas izslēgšana bija aritmētiski pareiza, bet politiski neiespējama”.

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv