ECB stimulus samazinās pakāpeniski, lai turētu eiro grožos

Treideri.lv | 18. oktobris 2017 17:54
Iesaki:
ECB stimulus samazinās pakāpeniski, lai turētu eiro grožos

Monetārā vara aktīvu iegādes apjomus no 60 miljardiem eiro varētu samazināt līdz 20 miljardiem, taču QE programmas darbības termiņu pagarināt līdz 2018. gada beigām.

ECB plāno turpināt aktīvu darbību Eirozonas obligāciju tirgū līdz nākošā gada beigām, tādējādi sagraujot cerības tiem, kas gaidīja kvantitatīvās stimulēšanas programmas beigas 2018. gada jūnijā. Tagad apskatnieki prognozē, ka nākošajā regulatora sanāksmē, kura notiks 26. oktobrī, Dragi paziņos, ka centrālā banka turpinās aktīvu iepirkšanu līdz nākošā gada septembrim, un iespējams pat decembrim.

Pirmo reizi kopš QE palaišanas Eirozonas monetārā vara skaidri paziņo par saviem plāniem: šķiet visi ir vienisprātis, ka stimulu pārtraukšana notiks pakāpeniski”,

– norāda Pictet Wealth Management ekonomists Frederiks Dukrozets.

Kompromiss slēpjas tajā, ka programmas darbības termiņa pagarināšanas vietā, sākot ar janvāri banka ik mēnesi pirks mazāku obligāciju apjomu. Ja QE darbība tiks pagarināta, apjoms no šī brīža 60 miljardiem eiro varētu tikt samazināts līdz 20 miljardiem. Līdz nesenam laikam vairums analītiķu prognozēja, ka iegādes apjoms tiks samazināts līdz 40 miljardiem eiro, tajā pat laikā programma varētu tikt pagarināta tikai līdz nākošā gada vidum. Taču investorus vairāk uztrauc kopējais aktīvu apjoms, ko ECB iepērk, nevis to iegādes tempi. Tad kādi ir ieguvumi no mazāka obligāciju apjoma iepirkšanas un aktivitāšu turpināšana tirgū ilgākā laika periodā?

Skaidrāka informācija par likmēm

Galvenais motīvs stimulu apturēšanas procesa palēnināšanai it tāds, ka tādā gadījumā prognozes attiecībā uz likmes paaugstināšanu nobīdās uz 2019. gadu. Tas, savukārt, palīdzēs likvidēt vienu no galvenajiem šķēršļiem ceļā uz izstāšanos no QE – vienotās valūtas kursa kāpumu. Refinansēšanas likme uz doto brīdi atrodas uz nulles atzīmes, kamēr depozītu likme ir -0.4%. Centrālās bankas padome solīja saglabāt likmes zemas arī pēc QE, lai nostiprinātu reģiona ekonomikas atveseļošanās procesu. Tiek prognozēts, ka līdz 2019. gadam FRS procentu likme no šī brīža 1-1,25% tiks paaugstināta līdz 2%. Eirozonas un ASV likmju diverģences paplašināšanās atdzesēs eiro dedzību un paaugstinās ECB izredzes uz 2% mērķa inflācijas līmeņa sasniegšanu.

Galvenais motīvs tam – noformulētskaidrākus un caurspīdīgākus priekšlaicīgos paziņojumus. Tieši tas pamatā virza centrālās bankas padomi”,

– pārliecināts ING-DiBa bankas ekonomists Kārstens Brzeski.

Aktīvu trūkuma problēmas risinājums

Hroniska QE programmas problēma ir tā, ka tirgū jau ilgu laiku pastāv aizdomas, ka ECB var beigties aktīvi, ko pirkt, ņemot vērā faktu, ka nospraustie ierobežojumi valsts obligāciju kategoriju aspektā, ko regulators var iegādāties, ir daudz bargāki kā citām centrālajām bankām.

Programmas mērķis paredz, ka obligācijas tiek iegādātas atbilstoši katrai nacionālajai centrālajai bankai ECB ietvaros, kur lielākā daļa pieder Vācijai. Problēma ir tā, ka ne tik liels Vācijas parāda apjoms ietilpst kritērijos, pēc kuriem atļauta aktīvu pirkšana. Šie ierobežojumi kļūst maigāki pagarinot programmas termiņu un samazinot pirkšanas tempus, jo ar laiku, emitējot parādsaistības, iegādei derīgo Vācijas obligāciju kļūst vairāk. Pēc monetārās varas vērtējuma, vēl var iegādāties obligācijas par 300 miljardiem eiro. Taču regulators labprātāk orientētos uz mazāku apjomu, lai saglabātu sev buferi apstākļu pasliktināšanās gadījumā.

Tirgus iztiks bez panikas

Vēl viens lēnāku vērtspapīru iepirkšanas tempu saistošais aspekts ir ērts kompromiss pašiem CB ierēdņiem un investoriem. Tas dos tirgum vairāk laika sagatavoties tai dienai, kad ECB pārtrauks papildināt savus obligāciju krājumus un pie tam ļaus regulatoram ilgāku laiku turēt likmes zemas. Eirozonas monetārā vadība arvien vairāk tic tam, ka tirgus varētu tikt galā arī bez apjomīga atbalsta.

Ekonomika nav kvantu fizika, mēs nevaram precīzi zināt kā tirgus reaģēs. Mēs cenšamies minimizēt ietekmi uz tirgu, taču tajā pat laikā neredzam nepieciešamību rīkoties tā, lai lielā mērā kaitētu tirgum”,

– uzsvēris viens no padomes locekļiem.

Neskatoties uz to, ka tādi normalizācijas atbalstītāji, kā vācu Bundesbank, dotu priekšroku agrākai iziešanai no QE, viņi lieliski saprot, ka ka iepirkšanu samazināšana no 40 miljardiem līdz nullei gada laikā nenotiks. Lēmums par ilglaicīgāku stimulu samazināšanu var izrādīties piemērotāks variants. Jebkuri iebildumi, visdrīzāk, paliks aiz padomes durvīm un apspriešanai sabiedrībā nenonāks.

, , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv