Dolāra volatilitāte ir galvenā pasaules ekonomikas nelaime

Treideri.lv | 11. maijs 2017 10:48
Iesaki:
Dolāra volatilitāte ir galvenā pasaules ekonomikas nelaime

Pasaulē svarīgākā cena ir eiro cena dolāros. Galvenā valūtu pāra kurss, kas ietekmē peļņas rādītājus un finansiālos apstākļus visā pasaulē, jau vairāk kā desmit gadu garumā demonstrē bīstami nestabilu dinamiku. Kopš 2007. gada eiro/dolāra svārstību amplitūda 20% sasniegusi vismaz astoņas reizes. Tik apjomīgas kursa svārstības provocē krīzes un ekonomiskās izaugsmes tempu kritumu, graujot brīvās tirdzniecības pamatus.

Taču praktiski nekad Vašingtonā ne lielie zinātniski pētnieciskie centri, ne biznesa lobiji par to nerunāja. Un tas ir ļoti dīvaini. Galvenā valūtu pāra kursa svārstības samazina investīciju apjomus un ir pret strādājošo interesēm abās Atlantijas okeāna pusēs.

1999. gadā radītā vienotā valūta šodien ir 19 valstu oficiālais maksāšanas līdzeklis. Pēc eiro palaišanas kļuva skaidrs, la dolāram ir atņemts vienīgās globālās super-valūtas statuss, kas līdz tam vienatnē diktēja pasaules cenu virzību un monetāros apstākļus. Pasaules finanšu sistēma sašķēlās divās daļās. Pirmais bloks – ASV dolāra aprites zona – ieskaitot ASV un valstis, kuru valūtas piesaistītas dolāram, tajā skaitā Ķīna un Honkonga, Persijas līča valstis un daļēji – Latīņamerika un Āfrika. Otrs bloks – Eirozona – kuru pārstāv valstis, kas izmanto vienoto valūtu, kā arī Austrumeiropa un lielākā daļa Āfrikas. Abi šie bloki kopā veido aptuveni divas trešdaļas no visa pasaules IKP.

Vai gan tas kāds pārsteigums, ka EUR/USD svārstības izraisījušas burbuļus, krīzes un lēnu pasaules ekonomikas izaugsmi? Pagājušajā mēnesī Jack Kemp Foundation sponsorētajā valūtu forumā šis jautājums tika aktualizēts. Savas idejas iezīmēja vadošie ekonomisti un politiķi, ieskaitot bijušo FRS vadītāju Polu Volkeru, bijušo ASV finanšu ministru Džeimsu Beikeru un pārstāvju palātas spīkeri Polu Raienu.

Šie pasākumi ir konferenču sērija, kas uzsākta 1983. gadā. Toreiz daudzi vērotāji izsmēja ideju par lielāko valūtu kursu stabilitātes paaugstināšanu. Taču 1985. gadā tika parakstīta vienošanās “Plaza”, savukārt 1987. gadā – Luvras vienošanās. Šīs uz dolāra stabilizāciju vērstās vienošanās bija pēdējie nopietnie centieni koordinēt starptautisko monetāro politiku. Kāpēc? Piedāvājumi attiecībā uz jaunu analogu pasākumu ieviešanu tiks uzskatīti par utopiju.

Taču šī brīža status quo izskatās nestabils. Savā vēstulē pagājušajā mēnesī notikušajai konferencei profesors Mandels brīdināja, ka nav vērā ņemama ekonomiska argumenta par labu globālai monetārajai dezorganizācijai. Daudzskaitlīgās un būtiskās valūtu svārstības, kas notiek katru gadu, saasina tirdzniecības berzes un rada protekcionismu. Valūtu kursu nestabilitāte nesniedz pasaulei nekādas pozitīvas pārmaiņas. Tas nozīmē turbulences un zaudējumus, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes tempu kritumu un politisko stresu eskalāciju.

Stabils eiro/dolāra kurss spējīgs kalpot kā spēcīgs ekonomisks enkurs. Par galīgo mērķi jākļūst starptautiskai valūtu sistēmai, kas nav pretrunā ar brīvās tirdzniecības principiem un atvieglo kapitāla kustības procesu.

Ierobežotas pārvaldes piekritējiem tas ir īpaši svarīgi. Valūtu svārstības ir milzīgs finansiālās volatilitātes avots, kas noved pie pastiprinātas regulācijas nepieciešamības un valstu pilnvaru paplašināšanas. Džonsa Hopkinsa universitātes profesors Sīvs Hanke finansiālo volatilitāti nodēvējis par kapitālisma “Ahileja papēdi”. Kā liecina viņa pētījums, visas 100 ASV lielākās korporācijas savās ikgadējās atskaitēs par 2016. gadu valūtu kursu volatilitāti min kā vienu no galvenajām sava biznesa problēmām.

Vai ir kāda cerība, ka pārskatāmā nākotnē tiks panākta vienošanās par galveno valūtu stabilizāciju? Volkers uzskata, ka nē. Jo valdības šādu mērķu dēļ savu iekšējo monetāro politiku nevēlas koordinēt. pēc Volkera teiktā, valūtu kursu stabilitātes līmeņa paaugstināšana lielāko spēlētāju – ASV, Eiropas, Ķīnas un Japānas – vidū varētu sniegt atbalstu pasaules ekonomikai. Iespējams, ASV un Eiropa varēt vienoties par, teiksim, 10% diapazonu, kura ietvaros valūtas drīkstētu svārstīties.

Katrā gadījumā nepieciešamā koordinācija nenotiks bez Vašingtonas iniciatīvas, uzskata Beikers, norādot, ja vēlamies maksimizēt ilgtermiņa izaugsmi, minimizēt protekcionisma risku un radīt stabilākus apstākļus valūtu kursiem, lai koordinētu makroekonomiskās politikas pasākumus, jāizpēta vienošanās “Plaza” pieredze un attiecīgi jārīkojas enerģiski un uz regulāras bāzes.

Aktīvas ekonomiskās izaugsmes sasniegšanai un atbalsta sniegšanai tirdzniecības aspektam būs nepieciešama jauna starptautiska monetārā kārtība un par pirmos soli ceļā uz to jākļūst paktam par dolāra/eiro pāra kursa stabilitāti.

, , , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv