Deutsche Bank: QE sevi ir iztērējusi, pienācis laiks bagātnieku nodoklim

Treideri.lv | 2. maijs 2016 15:25
Deutsche Bank: QE sevi ir iztērējusi, pienācis laiks bagātnieku nodoklim

Helikopteri ar naudu, visdrīzāk, jau tūlīt parādīsies pie horizonta, taču, ja ticam Deutsche Bank analītiķiem, pirms neko nezinošiem pilsoņiem mest uz galvām banknotes, nepieciešams vēl kaut ko iesākt. Galvenokārt, Dominiks Konstams apgalvo, ka kvantitatīvo stimulu programmas, kas pazīstamas arī kā QE, sevi ir izsmēlušas, tāpēc mums nepieciešams kaut kas radikālāks un inovatīvāks:

Eiropas Centrālai Bankai un Japānas Bankai jāievieš daudz stingrākas sankcijas attiecībā uz tiem, kas pieraduši taupīt un nevēlas tērēt naudu – ar negatīvu procentu likmju palīdzību privātpersonu depozītiem vai, iespējams, nodokli turīgajiem. Šo rūgto pilienu saldināt var, piemēram, ar negatīvām hipotēku likmēm”.

  • Visas Lielā trijnieka centrālās bankas ieņēmušas nogaidošu pozīciju, atsakoties no kaimiņa izputināšanas stratēģijas. Taču tirgus diezgan sāpīgi reaģēja uz Japānas Bankas bezdarbību, bet tas nozīmē, ka QE tās esošajā formā jau vairs nedarbojas.
  • Acīmredzams, ka ienesīguma līmenis, pie kura Japānā un Eirozonā var sākties kredītu ekspansijas periods, atrodas negatīvajā teritorijā, iespējams pat, dziļi mīnusā. Tādā veidā, gan ECB, gan Japānas Bankai aktīvāk un stingrāk jāsoda noguldītājus ar negatīvu noguldījumu likmju vai turīgo nodokļa palīdzību.
  • Kamēr tas nav noticis, banku tīrā procentuālā ieguvuma samazināšanās veicinās dolāru aktīvu pieprasījuma pieaugumu, kas jau izpaužas prēmiju kritumā par amerikāņu obligācijām un virkni valūtu instrumentu.
  • Savienotajām Valstīm tas nozīmē, ka procentu likmes un ilgtermiņa obligāciju ienesīgums nesāks pieaugt līdz brīdim, kamēr nebūs vērojama nopietna pasaules ekonomikas izaugsmes tempu paātrināšanās. Savukārt FRS nāksies ieslēgt atpakaļgaitu savā likmju normalizācijas politikā, nodrošinot reālā ienesīguma kritumu uz bezzaudējumu un salīdzinošās normālā ienesīguma stabilitātes  pieauguma fona.
  • ja FRS “parādīs nagus”, izredzes uz ilgtermiņa ienesīgumu pietuvosies nullei, savukārt bezzaudējumi sāks kristies dēļ bailēm no politiskas kļūdas.

Nedaudz uztraucošas detaļas:

Kopš krīzes sākuma lielās ekonomikas tādā vai citādā veidā ieviesa kvantitatīvo stimulu programmas, lai tiktu galā ar sekām ar divu iedarbības faktoru palīdzību:

  1. straujas pieprasījuma palielināšanas, kas izprovocēja reālā ienesīguma kritumu zem nominālā, kā arī noveda pie bezzaudējuma līmeņu stabilizācijas vai pat krituma;
  2. inflācija prognožu pieauguma un, attiecīgi, tālāka reālā ienesīguma krituma. Gadījumā ar anglo-sakšu ekonomikām pieprasījuma faktors ātri uzsildīja inflācijas prognozes un veicināja nominālā ienesīguma, kaut arī ne ilgu, tomēr pieaugumu.

No otras puses, uz inflācijas fona veiksme joprojām izslīd no Eiropas un Japānas regulatoru rokām un arī anglo-sakšu ekonomikās tā ir pārāk īslaicīga, lai uz to liktu lielas likmes. Šī pati dinamika parādījusies arī ASV uz FRS politikas mīkstināšanas fona un kļuvusi par galveno katalizatoru kāpumam riska aktīvu tirgos, kā arī finansiālo nosacījumu mīkstināšanai kopumā.

Pagājušajā nedēļā paziņotais Japānas Bankas lēmums stipri pievīla tirgus dalībniekus un izprovocēja jēnas kāpumu. Šādu notikumu attīstību diez vai var uzskatīt par tālākas efektīvas QE programmas realizācijas pazīmi. Bezzaudējuma līmeņi krītas, savukārt reālais ienesīgums kopš pagājušā gada vasaras aug. Citiem vārdiem, finansiālie apstākļi Japānā kļūst skarbāki un prasa no regulatora jaunus stimulus. Taču Japānas Banka jau iepirkusi būtisku daļu iekšējā tirgū apgrozībā esošo aktīvu, pie tam izdevīgums no tālākas kvantitatīvās stimulēšanas – bezzaudējumu pieaugums, reālā ienesīguma kritums un jēnas devalvācija – ir minimāls vai vispār nav. Spriežot pēc visa, tirgus šaubās par Japānas Bankas gatavību vai spējām turpināt pilna mēroga aktīvu iepirkšanu. Iespējams, investori netic arī tam, ka, ja šīs iepirkšanas dos vēlamo stimulējošo efektu.

Kvantitatīvo stimulu programmas jaunās modifikācijas var uzskatīt par monetāru eksperimentu reālā laika režīmā, kur galvenais nezināmais ir reālā vai nominālā ienesīguma līmenis, pie kura sāks augt kreditēšanas apjomi un aizņēmumu attiecība pret depozītiem. Visdrīzāk, šie līmeņi atrodas dziļi negatīvajā zonā. Un ja tas tā ir, tad līdzsvarotās likmes šī brīža ekonomiskajos apstākļos arī ir negatīvas un nepieciešama globāla īstermiņa likmju politikas pārvērtēšana. Šajā gadījumā regulatoram der vērst savus soda pasākumus tiešā veidā uz uzkrājumu veicējiem, nevis bankām – iestādēm, kuru loma aprobežojas vien ar uzkrājumu uzglabāšanu.

Citiem vārdiem, centrālo banku starpā tūlīt sākies reāla panika. Kurs cietīs? Visi pēc kārtas. Un ja tiešām tiks ieviesti nodokļi turīgajiem, tuvākajā nākotnē mūs gaida jaunas ķēdes reakcijas un neparedzētas sekas.

 

Treideri.lv

, , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv