Deutsche Bank galvenais ekonomists prasa 150 miljardus eiro Eiropas banku glābšanai

Treideri.lv | 11. jūlijs 2016 11:26
Deutsche Bank galvenais ekonomists prasa 150 miljardus eiro Eiropas banku glābšanai

Kārtis ir atklātas un, spriežot pēc visa, Itālijas premjerministram bija taisnība. Pēc Brexit investīciju sabiedrības uzmanība pārslēgusies uz Itālijas bankām, kurām bezcerīgie parādi  sakrājušies 360 miljardu dolāru apjomā, un lai izdzīvotu  – izvairītos no pilnīgas aktīvu iesaldēšanas un/vai Itālijas banku sistēmas sabrukšanas, tām nepieciešama palīdzība (nevis jauni kredīti uz bargiem noteikumiem, kurus, atbilstoši esošajai Eiropas likumdošanai, piedāvā Eiropa.

Šī iemesla dēļ Itālijas banku akciju vērtība sabrukusi, savukārt defolta draudi – uzlēkuši līdz rekord-augstiem līmeņiem. Līdz nesenam laikam lūgumi atļaut glābšanu atdūrās pret nesapratnes sienu, pirmkārt no Vācijas politisko līderu puses, kuri nevēlas palīdzēt bankām uz nodokļu maksātāju līdzekļu rēķina. Taču, kā pareizi norādīja Matteo Renci, Itālijas banku sistēma nav lielākais drauds Eiropai, ir baisāki draudi, piemēram, lielākā vecās pasaules banka – Deutsche Bank.

Atgādināsim, ka uzstājoties preses konferencē ar Zviedrijas premjerministru Stefanu Lofvenu pagājušajā ceturtdienā, Renci paziņoja, ka dažiem Eiropas finanšu institūtiem problēmas ir daudz nopietnākas, nekā Itālijas bankām.

Ja problēma ir neatgūstamie parādi eiro valūtā, tad atvasinājumu instrumentu jautājums citās bankās, lielās bankās ir uz visiem simts. Tieši tādā attiecībā – viens pret simts”,

– viņš paziņoja. Nav nekādu šaubu, ka viņš runāja par atvasinājumiem desmitos triljonu eiro Deutsche Bank bilancē. Un tagad var ar pārliecību runāt par to, ka cilpa savelkas ne tikai ap Itāliju, bet arī ap pašu Vāciju, par cik, ne kurš katrs, bet pats Deivids Folkerts-Landau, Deutsche Bank galvenais ekonomists, paziņojis, ka Eiropas bankām nepieciešama finansiālā palīdzība vairāku miljardu apmērā.

Intervijā vācu izdevumam Welt am Sonntag, pazīstamais ekonomists norādīja, ka Eiropas finanšu institūtiem nepieciešama nauda rekapitalizācijai un kā piemēru nosauca palīdzības programmu, kas realizēta ASV. Vienīgais, ko viņš piemirsa piebilst, ka Savienotās Valstis savas bankas glāba gandrīz pirms desmit gadiem, savukārt Eiropas finanšu sektoram itkā šajā laikā vajadzēja pašam atveseļoties uz “piesardzīgās” fiskālās un monetārās politikas rēķina. Taču, kā redzam, ieteiktā ārstēšana nepalīdz. Pēc Landau teiktā, Savienotās Valstis savā banku sistēmā iepludinājuši 475 miljardus dolāru un nu analoģiska palīdzības programma nepieciešama arī Eiropai, jo īpaši Itālijas bankām. Citiem vārdiem sakot, ja reiz ASV to paveica, kāpēc Eiropai sev neprasīt to pašu.

Eiropai tik apjomīga palīdzības programma nav nepieciešama. Rekapitalizācijai pietiek ar programmu par aptuveni 150 miljardiem eiro”,

– paziņojis Deivids Folkerts-Landau. Tāpat viņš norādījis, ka nevajadzētu izskatīt bankas akciju dinamiku kā vienīgo daudz dziļākas problēmas simptomu, ko, galvenokārt, izraisījis vājās ekonomiskās izaugsmes, lielo parādu un “bīstamās” deflācijas salikums.

Eiropa ir nopietni slima un tai nepieciešama ārstēšana, citādi no katastrofas neizbēgt”,

– skaidro Eiropas lielākās bankas galvenais ekonomists.

Tāpat viņš piebildis, ka viņu pirmkārt uztrauc Itālija un tās banku stāvoklis, kurām pēc pašām pieticīgākajām aplēsēm nepieciešams finansējums ap 40 miljardu eiro apmērā. Šeit bankām nepieciešama neatliekamā palīdzība, kuras dēļ var upurēt noteikumus, kas rakstīti jaunajā Eiropas banku direktīvā.

Tāpat ekonomisti norāda, ka palīdzība uz jaunu aizņēmumu rēķina šajā gadījumā nav iespējama un ir politiski nerealizējama, jo tā apdraudēs cilvēku uzkrājumus un var izprovocēt “uzlidojumus” bankām ne tikai Itālijā, bet arī citās valstīs. Dīvaini, ka neviens par to nav padomāja, kad tika veidoti un apstiprināti šie noteikumi, jeb drīzāk, kad uzkrājumu iznīcināšanas problēma skāra tikai “otrās” šķiras Eiropas pilsoņus no Grieķijas un Kipras. Savukārt, kad apdraudēti kļuva itāļi un pat vācieši, negaidot “pienāca laiks mainīt noteikumus”.

Folkerta-Landaua secinājums: “Ja stingri sekot noteikumiem, var vairāk kaitēt sistēmai, nekā tos pārkāpjot”. Tikai interesanti, kura liktenis Deutsche Bank galveno ekonomistu uztrauc vairāk: Itālijas banku vai viņa paša darba devēja.

Nu ko, pienācis laiks gatavoties jaunai Eiropas banku palīdzības programmai, jo pat lielākais Vācijas finanšu institūts par to aizlicis vārdu. Visdrīzāk Merkele un Šoible vairs neradīs tik stingru pretestību, savukārt maksātnespējīgās bankas visā Eiropā atkal saņems naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Vai ir vērts runāt par to, ka tas tikai padarīs iedzīvotāju attieksmi bargāku un novedīs pie populistisku protestu eskalācijas, galu galā novedīs pie jauniem notikumiem, līdzīgiem Brexit, un tālākai Eiropas fragmentācijai.

 

Treideri.lv

, , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv