Dainis Gašpuitis: Globālā ekonomika turpina pakāpenisku augšupeju, priekšplānā joprojām deflācijas riski

Treideri.lv | 21. maijs 2014 11:00
Dainis Gašpuitis: Globālā ekonomika turpina pakāpenisku augšupeju, priekšplānā joprojām deflācijas riski

Neskatoties uz piesardzīgu pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanos, centrālo banku cīņa pret deflācijas riskiem turpinās. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ekonomikas izaugsme, pēc ziemas laikapstākļu radītiem šķēršļiem, paātrinās vienmērīgi. Tikmēr recesija eirozonā ir noslēgusies, taču ekonomiskās tendences 18 dalībvalstīs joprojām atšķiras. To raksturo augstais bezdarba, valsts un privātā parāda līmenis. Kopumā 34 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstu IKP šogad, salīdzinot ar 1.2% 2013.gadā, uzrādīs 2.1% pieaugumu. Nākamgad izaugsme tiek prognozēta 2.7% apmērā.

Tikmēr pasaules cenu tendencēs joprojām dominē inflāciju pazeminoši spēki, kas ļaus pasaules centrālajām bankām uzturēt ekspansīvu monetāro politiku. Īstermiņā inflāciju varētu ietekmēt nedaudz pieaugošas pārtikas un degvielas cenas, kā arī izmaiņas nodokļos un dažās valstīs valūtas vērtības kritums. Zema pasaules resursu noslodze turpinās nospiest patēriņa preču cenu un darba samaksas kāpumu.

Centrālo banku piekoptā politika un ļoti pakāpeniskā ekonomiskā augšupeja tuvākos divus gadus saglabās zemas procentu likmes. Tikmēr Ukrainas krīze ir mainījusi uzskatus par pasaules drošību. Sekas ir grūti prognozējamas, jo krīze turpinās. Taču situācija ļauj saglabāt cerību, ka Rietumi un Krievija spēs izvairīties no plaša mēroga tirdzniecības blokādes un enerģijas piegādes traucējumiem. Jau labu laiku Krievijas ekonomika saskaras ar lielām strukturālām problēmām. Turklāt politiskā un ekonomiskā izolācija var pastiprināt situācijas destabilizāciju. Ukrainas ekonomika, kas pēdējos gados stāvējusi uz vietas, šogad saruks par 6%. Tās atgūšanās 2015.gadā būs vāja. Savukārt Krievijas ekonomika šogad balansēs uz lejupslīdes robežas, un, iespējams, vien nākamgad varētu atgriezties pie niecīgas izaugsmes.

Globālās ekonomikas izaicinājumi mainās, jo akūtas krīzes apstākļi izplēn. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ESAO izpēte un politika pievēršas augošās ienākumu un labklājības nevienlīdzības mazināšanai, lai mazinātu ilgstošas ekonomiskās stagnācijas risku. Šādas politikas mērķis ir samazināt sociālos un politiskos riskus, vienlaikus uzlabojot monetārās politikas efektivitāti attiecībā uz izaugsmi un inflāciju.

Tuvākos divus gadus globālo ekonomiku pozitīvi ietekmēs ASV, Japānas un Lielbritānijas izaugsme. ASV būs šo procesu priekšgalā. ASV IKP pieaugums šogad būs 2.6%, nākamgad 3.7% apmērā. Jautājumus gan rada biznesa investīciju aktivitāte. Tomēr kopējo izaugsmi balstīs spēcīgāks darba tirgus, būvniecība un budžeta tēriņu ierobežošanas pasākumu noslēgšanās, kā arī aktīvāka kreditēšana. Japānā ekonomisko aktivitāti ilgstoši balsta valdības piekoptās Abenomikas politikas pasākumi. Tādejādi Japānas IKP 2014.gadā pieaugs par 1%, bet 2015.gadā par 1.3%. Pozitīvu pārsteigumu ir sagādājusi Lielbritānija, kas ļauj šogad sagaidīt tās IKP pieaugumu par 3% un 2015.gadā par 2.6%.

Strauji augošās ekonomikas ir iegājušas izaugsmes korekcijas fāzē. Arī šīs valstis saskaras ar dažādām strukturālām problēmām. Ķīnas ekonomika šogad varētu uzrādīt pakāpenisku pieauguma tempa krišanos no 7.7% pērn līdz 7.2% šogad un 7% 2015.gadā. Indijas ekonomika pieaugs attiecīgi par 5% un 5.4%.

Uz šī kopējā fona Ziemeļvalstu perspektīvas joprojām ir atšķirīgas. Šopavasar Zviedrijas ekonomika ir raidījusi atšķirīgus signālus. Apstrādes rūpniecības atgūšanās ir bijusi neapmierinoša, kas nodrošināja zemus kapitāla izdevumus. Taču turpmāk ir labs potenciāls patēriņa augšupejai. Tā pamatā ir reālais algu pieaugums, nodokļu samazinājumi un zemas procentu likmes. Zviedrijas IKP šogad kāps par 2.7%, bet nākamgad IKP pieaugums sagaidāms 3.1% apmērā. Norvēģijas ekonomikā dominē spēki, kas darbojas dažādos virzienos. Aktivitāti nospiež zemā investīciju aktivitāte naftas un gāzes nozarē, kā arī mājokļu būvniecībā. Darba tirgus ir stabilizējies un pienācīgs reālo ienākumu kāpums palīdzēs uzturēt patēriņu. Norvēģijas IKP pieaugs par 1.9% gan šajā, gan nākamajā gadā. Dānijā ir vērojamas skaidras pazīmes, ka tās ekonomikas atveseļošanās iegūs lielāku inerci. To raksturo bezdarba krišanās, mājokļu cenu palielināšanās un optimisma pieaugums. Dānijas IKP šogad celsies par 2% un 2.5% nākamgad. Tikmēr Somijas ekonomika saskaras ar lielām problēmām. Lielākās grūtības saistās ar meža produktu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēm, kā arī salīdzinoši lielais darījumu apjoms ar Krieviju. Somijas ekonomika šogad nespēs izvairīties no recesijas un uzrādīs kritumu -0.3% apmērā. Sekojošā atveseļošanās būs vāja – 2015.gadā IKP pieaugs par 0.8%.

Arī Baltijas valstīs ir vērojama atšķirīga situācija. Valstu izredzes ierobežo ciešās tirdzniecības attiecības ar Krieviju un piezemētā investīciju aktivitāte. Taču Baltijas valstīm ir arī stiprā puse, kas padara tās salīdzinoši imūnas pret lielām lejupslīdēm. Tas ietver spēcīgu reālo ienākumu kāpumu, veselīgas valsts finanses un nelielu tekošā konta deficītu. Turklāt drīzumā Lietuvā izzudīs valūtas kursa riski, kad tā pievienosies eirozonai. Šā gada Lietuvas IKP pieaugums tiek prognozēts 2.7% apmērā un 3.8% 2015.gadā. Latvijas izaugsmes perspektīvas, salīdzinājumā ar gada sākumu, ir pārskatītas uz leju. Tomēr tās joprojām ir pozitīvas. Šā gada IKP prognozētais kāpums ir 2.9% un 3.4% nākamgad. Tikmēr, ņemot vērā ciešo saikni ar Somijas ekonomiku, aktivitātes kritumu būvniecībā un tranzītā, sarežģītākā situācijā ir Igaunija, kam šogad tiek prognozēts pieaugums 0.5% apmērā un 2.3% nākamgad. Ņemot vērā gada sākumā uzrādīto kritumu, nevar izslēgt, ka Igaunijas ekonomikā arī visa gada garumā būs vērojama lejupslīde.

Avots: SEB

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

  1. sds

    Ekonomikas izaugsme deflācijas apstākļos, nju, nju :))))) Labāk sāksim jau laicīgi šortot akcijas un tirgot nost izejvielu valstu papīrīšus.Uz ziemu varētu sākt iepirkt metālus.

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv