Covid-19 spēcīgi iedragās jaunattīstības valstis

Treideri.lv | 11. jūnijs 2020 13:50
Covid-19 spēcīgi iedragās jaunattīstības valstis

Krīzes ilgums būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā cietīs ekonomikas.

Nesen Pasaules Banka publicēja jaunu ziņojumu “Pasaules ekonomikas perspektīvas”, kurā teikts, ka “Covid-19 kļuvis par nopietnāko satricinājumu pasaules ekonomikai pēdējo simts gadu miera laikā”. Turklāt šī lejupslīde “ir pirmā kopš 1870. gada, ko izraisījusi tikai pandēmija”. Šādi paziņojumi atspoguļo zaudējumu apmēru. Šodien vairāk nekā jebkad ir nepieciešama izlēmīga un koordinēta rīcība. Diemžēl šīs īpašības vēl nesen pilnībā iztrūka. 

Viens no galvenajiem ziņojuma secinājumiem ir neskaidra nākotne. Ir skaidrs, ka pasaule nonākusi neparastas globālās ekonomikas lejupslīdes epicentrā. Bet nav zināms, cik dziļa un noturīga tā būs un cik ilgi negatīvā ietekme saglabāsies. 

Galu galā tagad ir tikai sākuma posms cīņā pret šo slimību. Īpaši tas attiecas uz jaunattīstības valstīm, kurās Covid-19 turpina izplatīties. Tām ar mokām izdodas veikt pasākumus infekcijas ierobežošanai, ņemot vērā lielo atkarību no neoficiālā sektora darba un valdību ierobežotajām iespējām veselības un finanšu jomā. Viņu vienīgā priekšrocība ir salīdzinoši jaunie iedzīvotāji. 

Izaugsmes prognozes 

Tomēr cīņa pret šo slimību ir tikai daļa no izaicinājumiem, ar kuriem jaunattīstības valstīm jāsaskaras. Daudzas no tām ir ārkārtīgi neaizsargātas pret globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Un pašreizējā šoka mērogs ir vienkārši postošs. Šīs valstis tā vai citādi skārusi globālā recesija, straujš preču cenu kritums, izvairīšanās no riska finanšu tirgos, straujš naudas pārvedumu un tūrisma ienākumu samazinājums un ievērojams pasaules tirdzniecības apjomu samazinājums. Visticamāk, daudzas no tām būs spiestas izsludināt defoltu. Turklāt maz ticams, ka ietekme uz šo valstu ekonomiku būs īslaicīga. Visticamāk, ka daudzām ekonomikām un miljardiem cilvēku tiks nodarīts milzīgs kaitējums. Tas var radīt zaudējumus daudzu gadu garumā vai pat vēl ļaunāk. 

Daudz kas ir atkarīgs no sekām ekonomikā. Banka norāda, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad (ņemot vērā valūtu kursus) var svārstīties no mīnus 3,7% līdz mīnus 7,8%. Jaunattīstības valstīm šis rādītājs būs diapazonā no mīnus 0,5% līdz mīnus 5%. Banka sagaida atgriešanos pie izaugsmes 2021. gadā no 1,3% līdz 5,6% procentiem pasaulē un no 2,7% līdz 6,4% jaunattīstības valstīs. Tas nozīmē, ka jaunattīstības valstīs ražošanas apjomi, visticamāk, līdz 2019. gada līmenim neatgūsies līdz pat 2022. gadam. Un tikai pēc tam kaut kad būs iespējams atgriezties pie rādītājiem, kurus varētu sasniegt, ja izaugsme būtu turpinājusies pirms pandēmijas, ja tas vispār kādreiz notiks. 

Ilgtermiņa sekas 

Ilgtermiņa sekas ir atkarīgas no kaitējuma veida. Kā norādīts ziņojumā, “smaga lejupslīde ir saistīta ar pastāvīgiem zaudējumiem ražošanā”. Zems jaudu izmantošanas koeficients ierobežo ieguldījumus un noved pie novecošanās. Vājās izaugsmes cerības aizbiedē investorus un pārvēršas par pašpiepildošu pareģojumu. Ilgstoši bezdarba periodi noved pie profesionālo iemaņu zaudēšanas un var traucēt strādniekiem atrast darbu. Daudzi uzņēmumi pazudīs uz visiem laikiem. 

Turklāt jaunattīstības valstīs krīze draud ar nopietnu finansējuma trūkumu svarīgās veselības un sociālās labklājības programmās. Iztikas līdzekļu zaudēšana var radīt nopietnu ilgtermiņa kaitējumu veselībai un citas negatīvas sekas daudziem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm. Daudzi cilvēki var mirt no ar pandēmiju nesaistītām slimībām. Uz ilgu laiku var pazemināties bērnu izglītības līmenis. 

Nopietni draudi ir arī tuvredzīgas reaģēšanas politika atbildes pasākumu jomā. Varbūt, tāpat kā 30. gados, sāksies atkāpšanās no tirgus ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības. Pašgraujošā importa aizstāšanas politika, kuru pēc Otrā pasaules kara ievēro daudzas jaunattīstības valstis, ir mūsdienu katastrofa. Mūsdienās gandrīz visi nosoda globalizāciju un piegādes ķēžu starptautisko integrāciju. Bet, kā uzsvērts ziņojumā, šie faktori ir izrādījušies spēcīgs ekonomiskās attīstības dzinējspēks. Neaizmirstiet, ka galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku īpatsvars no 43% 1980. gadā samazinājās līdz 10% 2015. gadā. 

Nepieciešamais atbalsts 

Galvenais ir izvairīties no ilgtermiņa kaitējuma un pastāvīgām kļūdām. Bet tikpat svarīgi ir sniegt atbilstošu palīdzību. Nesenā G20 samita laikā tika norādīts, ka krīzes dēļ 420 miljoni cilvēku var nonākt galējā nabadzībā. Turklāt 80% bērnu neapmeklē skolu. Ņemot vērā valstu savstarpējo atkarību, šāda iznākuma novēršanai ar visām no tā izrietošajām sekām ir nepieciešama steidzama rīcība gan no morālā, gan praktiskā viedokļa. 

Palīdzība ir jāpaplašina. Saskaņā ar SVF datiem jaunattīstības valstīm nepieciešami 2,5 triljoni USD, kas ir daudz vairāk nekā tagad. Turpmāk jāsamazina parādu nasta nabadzīgākajām valstīm, kā arī parādu sloga nomāktajām jaunattīstības valstīm. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi palīdzēt jaunattīstības valstīm risināt veselības problēmas. Var arī paātrināt pāreju no oglekli radošas ekonomiskās darbības modeļa visā pasaulē. Protams, rezultāti ir atkarīgi no jaunattīstības valstu līderu pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem. 

Vai nākamās paaudzes uztvers šo krīzi kā pagrieziena punktu un, ja tā, tad kurā virzienā? Vai viņi secinās, ka pandēmija ir vispārēja krīze, kurai nepieciešama efektīva un kopīga reakcija, un cilvēki to saprot? Vai arī viņi domās, ka pasaule ir ļāvusi izzust sadarbības un trauslās ekonomiskās attīstības potenciālam? Neviens nezina, ko viņi atbildēs. Tas atkarīgs no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti šodien. Bet viens ir skaidrs – jārīkojas visiem kopā. 

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv