Citigroup – zelta cena uzlēks līdz $2000 par unci

Treideri.lv | 10. septembris 2019 17:43
Citigroup – zelta cena uzlēks līdz $2000 par unci

Tas saistīts ar to, ka arvien vairāk obligācijas to pircējiem nes zaudējumus. Recesijas prognozes un ASV vēlēšanu politiskais cikls ir pieprasījuma pēc zelta papildus katalizatori.

Citigroup analītiķi apgalvo, ka zelta cenas turpmāko divu gadu laikā var sasniegt rekorda līmeni – 2000 ASV dolāru par unci, jo ekonomiskā izaugsme Savienotajās Valstīs palēnināsies, savukārt Federālā Rezervju Sistēma pazeminās procentu likmes.

Pirmdien publicētajā Ņujorkas bankas paziņojumā pirmdien teikts, ka dārgmetāls var sasniegt maksimālo līmeni, kas pēdējo reizi novērots pirms astoņiem gadiem, kad zelta cenas sasniedza 1900 dolārus par unci. Prognoze balstās uz ideju par to, ka nenoteiktība saistībā ar 2020. gada prezidenta vēlēšanām sakritīs ar iekšējās ekonomikas palēnināšanos.

Investori visā pasaulē bija pievērsuši uzmanību tam, kā obligāciju ienesīgums kļuva negatīvs, kas palielināja tādu bezprocentu aktīvu kā zelta pievilcību. Aptuveni 15.3 triljoni dolāru obligāciju tirgojas līmeņos, kas pircējiem garantē zaudējumus, ja obligācijas tiks turētas līdz dzēšanai. Zelta cena šogad pieaugusi par 17 procentiem līdz 1495 dolāriem par Trojas unci, kas ļāva dārgmetālam uzrādīt labāko rezultātu kopš 2010. gada.

Citigroup paziņoja, ka zemāku likmju, augošu globālās lejupslīdes risku un augsta pieprasījuma no centrālo banku puses salikums var vēl vairāk stimulēt cenas. Pēc Pasaules zelta padomes datiem centrālās bankas šogad pērk vairāk zelta nekā pēdējo deviņu gadu laikā.

Citigroup stratēģi prognozē, ka zelta spot cenas pieaugs, kaut kādā brīdī nākošgad vai vēl pēc gada sasniedzot jaunus cikliskos maksimumus.

ASV dolāra lielie turētāji, kā Ķīna, kuras rezerves ir 3.1 miljarda dolāru apmērā, tiecās diversificēt savus portfeļus, lai ierobežotu ASV dolāra turēšanas riskus. Ķīnas centrālā banka pēdējos divos mēnešos iegādājusies zeltu $4.8 miljardu apmērā.

Šķiet, ka zelta statuss portfelī ticis atjaunots”,

– uzskata Standard Chartered analītiķis Ņujorkā Suki Kūpers.

Ķīnas tautas banka palielinājusi savas zelta rezerves no 59.24 miljoniem unču pagājušā gada novembrī līdz 62.45 miljoniem augustā, teikts tās mājaslapā nedēļas nogalē publicētajā ziņojumā. Tādējādi bankas zelta rezervju vērtība pēc šodienas cenām ir ap 94 miljardiem dolāru.

Pagājušajā gadā centrālās bankas iegādājušās visvairāk zelta pēdējos piecdesmit gados, ieņemot otro vietu aiz Krievijas, kuras zelta rezerves šobrīd veido aptuveni 100 miljardus ASV dolāru.

Pasaules zelta padomes direktors Alisters Hjuits paziņoja, ka centrālās bankas jaunattīstības tirgos piesaista zelta tirgus likviditāte un defolta riska trūkums. Hjuits norāda, ka arī tādas valstis, kā Krievija uzsākušas skaidru atteikšanās no dolāra politiku.

Ķīna ir pasaulē lielākais zelta ražotājs un patērētājs, taču šis dārgmetāls veido vien 2.7% no tās oficiālajām rezervēm, kuru vērtība pārsniedz 3 triljonus dolāru.

Viņu valūtu rezerves it tik lielas, ka diversifikācija prasīs vairākus gadu desmitus”,

– norāda Natixis izejvielu tirgu analītiķis Bernards Dahda.

Precīzs Ķīnas valūtu rezervju sastāvs ir valsts noslēpums, taču oficiālas amatpersonas iepriekš paziņojušas, ka valūtu struktūra kopumā atbilst globālo rezervju struktūrai, uz ko norāda SVF no dalībvalstīm iegūtie dati. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, aktīvi ASV dolāros veido 64% no sadalītajām rezervēm 2016. gada beigās.

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv