Ceturtdien Anglijas Bankas sanāksme. Kur palikusi visa ažiotāža?

Treideri.lv | 1. augusts 2017 15:04
Ceturtdien Anglijas Bankas sanāksme. Kur palikusi visa ažiotāža?

Šķiet, visa ažiotāža ap gaidāmo Anglijas Bankas likmes paaugstināšanu ir nedaudz pārspīlēta. Jūnijā trīs no astoņiem Monetārās politikas komitejas locekļiem nobalsoja par politikas normalizāciju, bet drīz pēc tam bankas vadītājs Marks Karnī un galvenais ekonomists Endijs Holdeins paziņoja, ka jautājums par likmes paaugstināšanu drīzumā varētu tikt izskatīts.

Taču perspektīvas mainījās kad 2017. gada pirmajā pusē inflācija atslāba, bet ekonomika demonstrēja straujāku, nekā regulators prognozēja, izaugsmes tempu kritumu. Tagad investori jau vairs ne tik aktīvi, kā pirms dažām nedēļām, no MPC gaida likmes paaugstināšanu līdz šī gada beigām. Uz doto brīdi treideri ieceno šāda scenārija 40% iespēju, salīdzinājumam, jūnija beigās, kad Karnī paziņoja, ka var būt nepieciešama stimulu apturēšana, izredzes uz likmes paaugstināšanu tika vērtētas ar 56%.

Pēc Bloomberg Intelligence ekonomistu prognozēm, Anglijas Banka paziņos, ka terminētās finansēšanas shēmas (Term Funding Scheme) realizācija tiks pabeigta ne vēlāk kā 2018. gada februārī. Šī shēma tika izstrādāta, lai patērētāji un kompānijas garantēti justu zemo likmju efektu. Tas var kļūt par vēl vienu iemeslu pagaidām atturēties no likmes paaugstināšanas.

Ekonomisti prognozē, ka šajā ceturksnī regulators saglabās procentu likmi 0.25% līmenī. Bez tam, CB publicēs ekonomikas un inflācijas atjaunotās prognozes, savukārt Karnī rīkos preses konferenci. Pēc Bloomberg aptaujas rezultātiem, balsošanas rezultāts būs 6 pret 2 – Saundersam un Makkaffertijam atkal vajadzētu iestāties par likmes paaugstināšanu.

Savu pirmo lēmumu attiecībā uz monetāro politiku rīt paudīs arī jaunā komitejas locekle Silvana Tenreiro, kura nākusi Kristīnes Forbsas vietā. Pie tam, ja Forbsa bija plaši pazīstama ar savu atbalstu politikas normalizācijai, tad par Tenreiro uzskatiem par šo tēmu ir zināms daudz mazāk. Iepriekš gan viņa ir brīdinājusi, ka izstāšanās no ES var nelabvēlīgi ietekmēt Lielbritāniju, un Anglijas Banka var saskarties ar nepatīkamu tādu faktoru kombināciju, kā inflācijas paātrināšanās un ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Jūnijā inflācijas tempi negaidīti kritušies no maija 2.9% līdz 2.6%, kaut gan rādītājs joprojām pārliecinoši pārsniedz 2% CB mērķa līmeni.

Mārciņas kurss, kura kritums pēc Brexit referenduma kļuva par galveno draiveri cenu kāpumam, kopš CB pēdējās sanāksmes nedaudz mainījis savu virzienu. No 15. jūnija sterliņu mārciņa pret dolāru sadārdzinājusies par vairāk kā 3%.

EY ITEM Club ekonomists Hovards Arčers uzskata, ka naftas kotāciju kritums iedragāja inflācijas izredzes uz kāpumu virs 3%. Bez tam, arī joprojām vājais algu pieaugums un nestabilā ekonomiskā aktivitāte Lielbritānijā ierobežo iekšējā cenu spiediena pieaugumu. Kaut arī bezdarba līmenis valstī atrodas pie 40 gadu minimumiem, darba algas joprojām nesteidzas uzņemt pieauguma tempu, bet tas nozīmē, ka mājsaimniecību ienākumi atrodas zem spiediena. Jūlijā GfK patērētāju uzticības indekss atgriezās zemākajā pēc Brexit referenduma fiksētajā līmenī.

Monetārās varas agresīvo nostāju var vājināt arī šī brīža ekonomikas dinamika. Pēc vājā gada sākuma, 2. ceturksnī tā knapi spēja atgūties, demonstrējot vien 0.3% pieaugumu. Maijā regulatora prognoze attiecībā uz ekonomiku bija 0.4%, pie tam ekonomisti gaida CB vērtējuma korekciju par labu pazeminājumam. Pēc Bloomberg aptaujas rezultātiem, 2017. gadā Lielbritānijas ekonomika pieaugs par 1.6%, savukārt 2018. – par 1.3%, kas atspoguļo daudz pesimistiskāku attieksmi salīdzinājumā ar pašas Anglijas Bankas prognozēm – attiecīgi 1.9% un 1.7%.

Tikmēr bažas par patēriņa kreditēšanas dinamiku šobrīd, iespējams, jau mazinās. Rādītāja pieauguma tempi joprojām ir 10%, taču tie tomēr nedaudz palēninājušies, bet regulators, finansiālās stabilitātes veicināšanai, ieviesis virkni ierobežojumu dažiem ar aizņemtu līdzekļu piesaisti saistītiem riskiem. Piemēram, tika ieviesti stingrāki normatīvi hipotekārās kreditēšanas segmentā, bet no kredītiestādēm valdība pieprasīja atļautā kapitāla apjoma palielināšanu. Nesen CB priekšsēdētāja vietnieks Bens Brodbends uzsvēra sarežģīto situāciju, kurā regulators nonāks jūlijā. Viņš atzina, ka saglabājas liels daudzums grūti prognozējamu faktoru, kas šajā etapā sarežģī lēmuma pieņemšanas procesu.

, , , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv