Carry Trade – pierādījums godīgas tirdzniecības aktivitātēm

Treideri | 16. jūnijs 2012 16:13
Carry Trade – pierādījums godīgas tirdzniecības aktivitātēm

Pēdējos gados valūtas kursu kustības virzošais spēks ir bijušas procentu likmju starpības. Tas koncentrēja tirgus uzmanību uz valūtas godīgas tirdzniecības (Carry Trade) pozīcijām un uz iespēju, ka pēkšņa izvēršanās var nelabvēlīgi ietekmēt finansiālo stabilitāti. Tomēr, kā zināms, no pieejamajiem datiem ir sarežģīti izsekot godīgajai tirdzniecībai. Šis specifiskais raksts vispirms iezīmē investora pamatojumu un godīgajā tirdzniecībā izmantotās tirdzniecības stratēģijas un pēc tam, lai novērtētu aktivitāti, tiek izpētīti dažādi datu avoti. JEL klasifikācija: F31, F32, G15.

Zemā valūtas kursu volatilāte un pastāvīgās procentu likmju starpības lika pamatus nozīmīgai kross-valūtu pozicionēšanai pēdējos gados. Šīs pozīcijas bieži izpaudās kā valūtas godīgas tirdzniecība vai kā ieguldīto kross-valūtu Carry Trade tirdzniecības stratēģijas. Tam, ka šī godīgās tirdzniecības aktivitāte ir bijusi un turpina būt valūtas kursa svarīgs virzītājs, ir lietderīgi izpētīt, ko pieejamie dati saka par tās nozīmīgumu.

Godīgās tirdzniecības aktivitātes iedarbība uz valūtu kursiem parasti ir asimetriska un var būt nozīmīga. Šo pozīciju attīstība kopumā veicina mērķa valūtu nepārtrauktu nostiprināšanos (saistītu ar augstajām procentu likmēm) un ieguldījuma valūtu vājināšanos (saistītu ar zemajām procentu likmēm), pretēji nesegto procentu paritātes hipotēzei (UIP). Tomēr, kad mainās gaidītā procentu likme vai volatilāte noved pie pēkšņas godīgas tirdzniecības izvēršanās, rodas tendence, ka mērķa valūtas zaudē vērtību, bet ieguldītās valūtas strauji kļūst vērtīgākas.

Iespējams, vislabāk zināmais piemērs ir 1998. gadā no 6. līdz 8. oktobrim, pēc ilgstoša vērtības krišanās perioda, notikušais straujais jēnas vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru. Kopš 1974. gada tā bija pati krasākā kustība galvenajos ārzemju valūtu kursos un to pavadīja būtiska volatilātes smaile: vienā mēnesī volatilāte sasniedza 40% un acīm redzami paplašinājās piedāvājuma-pieprasījuma izvērsums. Tirgus analītiķi izskaidroja kustību ar pēkšņu, masīvu godīgas tirdzniecības pozīciju maiņu, neskatoties uz neapšaubāma impulsa trūkumu.

Šajā rakstā tiek izvērtēts, līdz kam ikviena no nesen izveidotajām Carry Trade pozīcijām var tikt izsekota dažādos datu avotos. Pirmajā sadaļā tiek apskatītas dažādas godīgas tirdzniecības pievilcības pakāpes, izmantotās startēģijas un iesaistītie investori. Otrajā tiek novērtēts, līdz kam kapitāla plūsmas caur bankām un ārvalstu valūtas tirgus aktivitāte var tikt saistīti ar stratēģijām un ar valūtu pāriem, kas tika noteikti pirmajā sadaļā. Būtiskākie pētāmie datu avoti ir BIS starptautiskā banku statistika, kas var palīdzēt izsekot kapitāla plūsmu (pēc valūtām) lielumam un virzienam, ko kā starpposmu izmanto starptautiskā banku sistēma un dažāda ārzemju valūtu tirdzniecības statistika.

 

Kas ir Carry Trade?

Valūtas Carry Trade parasti definē, kā ieguldīto kross-valūtas pozīciju, kas domāta, lai izmantotu procentu likmju starpību un zemas volatilātes priekšrocības. Ex ante (paredzamo investīciju) stratēģijā ietilpst naudas līdzekļu aizņēmumi ar zemu procentu likmi vienā valūtā (ieguldījuma valūta) un augstas ienesības aktīvu citā valūtā (mērķa valūta) pirkums. Stratēģija ir peļņu nesoša kamēr ienākumi no procentu likmju starpības nepārklājas ar valūtas kursa kustībām īsos vai vidēja ilguma periodos; tas ir, netiek sagaidīts, ka UIP noturēs pozīcijas. Ieguldījumu izmantošana padara šīs pozīcijas sevišķi jūtīgas pret valūtas kursu maiņu vai procentu likmēm.

 

Ienesīgums

Pēdējos piecos gados viszemākās oficiālās procentu likmes ir Japānā un Šveicē un jēna un Šveices franks ir visbiežak izmantotās ieguldījuma valūtas (grafiks 1). Austrālijas dolārs, Jaunzēlandes dolārs un sterliņu mārciņa nepārtraukti cēlās cenā un tās tika izmantotas kā populāras mērķa valūtas, lai gan bieži tiek izmantotas arī vairākas citas valūtas (piem., Brazīlijas reāls vai Dienvidāfrikas rands). Sākot ar 2004. gadu, likmju politikai normalizējoties un paceļoties virs vēsturiskajiem zemajiem līeņiem, ASV dolārs no ieguldījuma valūtas kļuva par potenciālo mērķi.

Godīguma un riska attiecība ir populārs ex ante mērs godīgās tirdzniecības pievilcībai. Tas pielāgo procentu likmju starpību nākamo valūtas kursu maiņas riskam, kur risks tiek aizvietots ar sagaidāmo attiecīgā valūtu pāra volatilāti (ko ietver ārzemju valūtas izvēle). Ar šo mēru godīgas tirdzniecības pozīcijas, ar īso jēnu un garo mērķa valūtu (kā Austrālijas dolārs) no 2002. līdz 2005. gadam kļuva arvien daudzsološakas (grafiks 1 – apakšā, centrā). Šīs pozīcijas vidēji tādas arī palika, neskatoties uz divām volatilātes lēkmēm, kas noveda pie būtiska, lai arī īslaicīga dažu mērķa valūtu pievilcības krituma (piem., Dienvidāfrikas randa). Tomēr, ilgākā laika periodā godīgas tirdzniecības pievilcība attiecībā pret citām investīcijām ir mazāk skaidra.

Riska maiņas – vai cenas starpība starp divām vienādām ārpusnaudas izvēlēm – piedāvā potenciālu alternatīvo tirgus indikatoru godīgajā tirdzniecībā saskatāmajiem riskiem. Ja risks, kas saistīts ar godīgas tirdzniecības atdevi nav kopēja nenoteiktība par valūtas kursu nākotnes vērtībām, kā to nešaubīgi pieņem godīguma-riska mērs, bet drīzāk tieša nenoteiktība, to var efektīvāk saistīt ar riska maiņām, kas izskaitļotas no ārpusnaudas izvēlēm. Spēcīgā savstarpējā saistība starp diviem mēriem ir saskatāma grafikā 1. Bez tam, Gaņjons (Gagnon) un Šabo (Chaboud) 2007. gadā pierādīja, ka kustības riska maiņās virza uz papildus datu valūtas kursu kustībām augstas volatilātes periodos.

 

Stratēģijas un dalībnieki

Ir daudzums veidu, lai īstenotu Carry Trade, katrs īstenojams savādāk un ko var izsekot dažādos datu avotos. Vienkāršakā pieeja, kas ir sevišķi būtiska ieguldījumiem parādījušajos tirgus aktīvos, iesaista valūtas maiņai piesaistīto naudas līdzekļu maiņu pret mērķa valūtu tūlītēja norēķina tirgū. Mērķa valūta var tikt turēta līdz nobriešanai kādos īstermiņa aktīvos (tādos kā bankas depozīts vai valdības īstermiņa vērtspapīri). Cita pieeja ir atkarīga no atvasinātajiem kontraktiem, ieskaitot ārzemju valūtas maiņas fjūčersus, gaidāmos līgumus un procentu likmju maiņas, kā arī daudz sarežģītākas izvēles. Bez tam, šīs stratēģijas ir piemērotas, lai radītu cenu fiksēšanu, kas var novest pie lielākas tirdzniecības skaidras naudas vai atvasinātajos tirgos.

Šīs stratēģijas var tikt ieviestas ar dažādām sarežģītības pakāpēm. Piemēram, lai nolemtu, kad atvērt un kad slēgt godīgas tirdzniecības pozīciju, var tikt izmantoti sarežģīti algoritmi, pretēji vienkāršai pirkuma un turēšanas startēģijai. Tas ļauj investoriem izmantot valūtas kursu biežās svārstības vai procentu likmju gaidāmo peļņu. Lai gan šis godīgas tirdzniecības īstenošanas veids šķiet otršķirīgas nozīmes, izskatās, ka pēdējos gados tas kļūst populārāks, atbilstoši algoritmiskās tirdzniecības augošajiem panākumiem ārzemju valūtas maiņas tirgos.

Parasti Carry Trade izmanto lielas finanšu institūcijas, tādas kā nodrošinājuma fondi un patēriņa preču tirdzniecības konsultanti (CTA). Pavisam nesen palielinājās mazumtirdzniecības investoru klātbūtne, kas izmantoja maržinos kontus, lai ieņemtu ieguldījuma pozīcijas pār visām valūtām. Piemēram, Gaitame, vienas no ārzemju valūtas maiņas maržinālās tirdzniecības kompāniju Japānas mazumtirdzniecības investoriem, dati rāda, ka tās pārvaldīto kontu skaits ir pieaudzis no mazāk kā 2000 (2003. gadā) līdz gandrīz 120000 (2007. gada jūnijā), ar kopējiem ieguldījumiem gandrīz 90 miljardu jēnu vērtībā ($0.7 mljrd.) (grafiks 2 – kreisā puse). Lai gan šo investoru daudzums kopumā ir relatīvi mazs un ietekmes pakāpe iespējams nav tik nozīmīga kā lielajām finansu institūcijām, viņu aktivitātes tiek izmantotas tirgus apskatos kā faktors, kas pēdējā gadā ir ietekmējis jēnas kursa vērtību.

Ir lietderīgi atšķirt ieguldījuma godīgās tirdzniecības, kas tika apskatītas augstāk, no divām citām investīciju stratēģijām, kas arī ir paredzētas, lai izmantotu procentu likmju starpības. Viena no šīm startēģijām iesaista vietējos mazumtirdzniecības investorus, mēģinot dažādot viņu portfeli ar augstas ienesības aktīvu pirkšanu ārzemju valūtā. Kā piemērs, kas saistīja lielu uzmanību, ir jāmin ārzemju valūtu investīcijas, ko veikušas Japāņu mājsaimniecības investējot tās trasta fondos, kas 2007. gada pirmajos sešos mēnešos pieauga vidēji par 1.2 triljoniem jēnu mēnesī, palielinot šo investīciju kopējo kapitālu apjomu līdz 35 triljoniem jēnu (grafiks 2 – centrā). Spēcīgais pieprasījums no šo investoru puses pēdējos gados ir veicinājis obligāciju ārzemju valūtā izdošanu, kas domātas Japānas mazumtirdzniecības investoriem (grafiks 2 – labajā pusē). Otrā stratēģija iesaista mājsaimniecības, kas aizņemas zemas ienesības ārzemju valūtās, lai finansētu vietējo aktīvu pirkšanu. Piemēram, dažās Centrālās un Austrumeiropas valstīs populāras kļūst hipotēkas Šveices frankos. Tomēr, atšķirībā no lielāku institūciju ieguldījumu godīgajām tirdzniecībām, šiem ārzemju valūtas izstādīšanas veidiem ir mazāk iespēju ātrai izvēršanai tirgus turbulences gadījumā.

 

Aktivitāšu izsekošana

Lai gan Carry Trade pozīciju precīza izsekošana ir sarežģīta, ir vairāki datu avoti, kas nodrošina informāciju par vienu vai otru godīgās tirdzniecības aktivitātes aspektu. BIS starptautiskā banku statistika, kopš tā ietver arī banku starptautisko aktīvu un saistību valūtu sadalījumu, iespējams, ir visbagātākais informācijas avots. Bez tam var tikt izmantoti dati par ārvalstu valūtu tirdzniecību, jo godīgās tirdzniecības aktivitāte atstāj pēdas fjūčeru pozīciju un ārpuses darījumu (OTC) datos tūlītēja norēķina, nomaiņas vai gaidāmajos tirgos.

 

Valūtas plūsmas starptautiskajā banku sistēmā

Carry Trade aktivitātes ietekme uz banku bilancēm ir atkarīga no tirdzniecības struktūras un no bankas lomas darījumā. Bankas var kalpot kā primārā tirgus starpnieki, kas nodrošina aizdevumus ieguldījuma valūtās un pieņem depozītus mērķa valūtās, ko izmanto godīgās tirdzniecības investori. Tajā pat laikā, bankas var pašas (caur to īpašuma tirdzniecības nodaļām) ieņemt atvērtas godīgās tirdzniecības pozīcijas, radot iespējamu pieaugumu ieguldījuma valūtu saistībās un mērķa valūtu aktīvos. Galu galā, bankas var būt iesaistītā puse saistītajos darījumos ar godīgās tirdzniecības investoriem, kas bankas bilancē var parādīties un var arī neparādīties.

BIS starptautiskā banku statistika var palīdzēt iezīmēt aktivitāti, kas varētu būt saistīta ar godīgajām tirdzniecībām un lai daudz plašāk investētu kapitāla plūsmu, izmantojot starptautisko banku sistēmu galvenajās godīgās tirdzniecības ieguldījuma un mērķa valūtās. Lai gan tie ir tikai viens no dažiem divpusējās kapitāla plūsmas, kas pieejama valūtai uz globālās saskaņotības pamata, datu avotiem, šī statistika ir tāla no pilnības godīgās tirdzniecības aktivitātes izsekošanā. Pirmkārt, bankas ziņo tikai par to bilances pozīcijām. Tādējādi, labākajā gadījumā statistika ietvers godīgās tirdzniecības aktivitāti, kas veikta skaidras naudas tirgos vai otršķirīgo darījumu vieglās svārstības skaidras naudas tirgos, ko izraisījusi to pamatā esošā aktivitāte saistītajos tirgos. Ieguldījuma konti var būt atkarīgi no tādiem instrumentiem kā fjūčeru līgumi, kas bilancē neparādās. Otrkārt, netiek nošķirti dati par Carry Trade pozīcijām un citām pozīcijām, kas var atspoguļot citu korporāciju, mājsaimniecību vai starpbanku kredītus un aizdevumus. Visbeidzot, kā tika apskatīts iepriekš, bilances saistības ar godīgajām tirdzniecībām būs atkarīgas no tirdzniecības veida un bankas lomas darījumā; BIS datos acīm redzama būs tikai bilances sastāvdaļu tīrā ietekme, sarežģījot skaidru aktivitātes identificēšanu.

Ar šadiem iebildumiem šie statistiskie dati nodrošina nedaudzus pierādījumus, kas ir saistīti ar jēnas un Šveices franka kā ieguldījumu valūtas lomas pieaugumu. Globālie pieprasījumi šajās valūtās pēdējos gados kopumā ir pieauguši, lai gan tie joprojām ir neliela (un arvien mazāka) daļa no kopīgajiem paziņotajiem banku pieprasījumiem. Kopējais jēnu pieprasījums 2007. gada pirmajā ceturksnī sasniedza $1.05 triljonus, nedaudz atpaliekot no nesenākās smailes 2005. gada ceturtajā ceturksnī (grafiks 4 – augšā, pa kreisi). Salīdzinājumam, pieprasījumi Šveices frankos pēdējos gados ir pakāpeniski auguši, sasniedzot $678 miljardus 2007. gada pirmajā ceturksnī (grafiks 5 – augšā, pa kreisi).

Labāka izpratne par to, kā šīs valūtas pāriet starp bankām un pie tiem, kas aizņemas ne no bankām, var palīdzēt izgaismot atsevišķus tirgus segmentus, kur godīgās tirdzniecības aktivitāte iespējams ir acīm redzama. Grafiks 3 attēlo globālo banku sistēmu kā tīklu ar savstarpēji savienotiem mezgliem, kuri katrs pārstāv finanšu centru vai valstu grupējumu. Bultas, kas savieno mezglus, ir informācija par tīro banku starpniecības kapitāla plūsmu virzienu un izmēru, apkopota par pēdējiem pieciem gadiem.

Ofšoru finanšu centri, kas ir mītnes vieta nozīmīgam daudzumam nodrošinājuma fondu un citiem spekulatīvajiem treideriem, ir acīm redzama vieta, kur meklēt aktivitātes, kas saistītas ar Carry Trade. Kā tas parādīts grafikā 3, lielākās tīrās plūsmas jēnai šo piecu gadu laikā ir bijušas no Japānas uz Karību salu finanšu centriem ($45 miljardi), galvenokārt uz Kaimānu Salām. Tas, šķiet, atspoguļo šajos centros atrodošos ne-banku finanšu institūciju izsniegto parādzīmju jēnās pirkšanu, ko veic Japānas bankas (grafiks 4 – apakšā, labajā pusē). Lai gan šīs plūsmas, principā, varētu atspoguļot jēnu ieguldījumu godīgajā tirdzniecībā, ko veikuši nodrošinājuma fondi vai citas ne-banku finanšu organizācijas, nav iespējams nošķirt tās no citiem aktivitātes veidiem, piemēram, no speciālam mērķim radīto kompāniju izsniegto nodrošinājumu pirkšanas. Jebkurā gadījumā, šīs jēnu plūsmas ir salīdzinoši nelielas; kopējās tīrās ASV dolāru plūsmas no Japānas uz šiem finanšu centriem šajā pašā laika posmā kopumā bija $94 miljardi.

Citas lielas jēnu plūsmas, kas attēlotas grafikā 3 ir faktiskās tīrās plūsmas uz Japānu, lai gan tās slēpj lielas aizplūdes caur starpbanku tīklu. Lai to redzētu, ir lietderīgi atsevišķi analizēt kopējās tīrās plūsmas diagrammas trīs sastāvdaļas. Kopumā no 2002. gada 2. ceturkšņa līdz 2007. gada 1. ceturksnim pie Japānas rezidentiem aizplūda $63 miljardi (grafiks 4 – apakšā, kreisā pusē). To galvenokārt radīja lielākas investīcijas ($86 miljardi) Japānas pašu kapitālā un banku parādzīmēs Apvienotajā Karalistē un eiro zonā. Tomēr kopš 2004. gada vidus $76 miljardi ir tikuši aizvirzīti no Japānas caur starpbanku tirgu uz šo apgabalu bankām (grafiks 4 – apakšā, centrā).

Lai gan šie starpbanku darījumi nepārprotami ir bijuši saistīti ar Carry Trade, aktivitāte ir grūti nosakāma. Tomēr banku bilances vispārējo pozīciju daļēja restaurēšana parāda pieaugumu Eiropas banku jēnu saistībās, kas apsteidz to jēnu pieprasījumus, informējot par to iespējamo pretējo pušu pozicionēšanu. To var redzēt grafika 4 augšējā labās puses panelī, kas attēlo vispārējā tīrā jēnu pieprasījuma (izņemot iekšējās pozīcijas) sadalījumu pēc banku sistēmas valstiskās piederības. Apvienotās Karalistes, Vācijas un Francijas banku tīrajiem pieprasījumiem (reģistrēti tikai tajos ofisos, kas atrodas valstīs, kuras sniedz datus BIS) ir kopēja samazinājuma tendence, lai gan to saistības jēnās ir pieaugušas. Viens no skaidrojumiem ir, ka bankas ir pārdevušas aizņemtās jēnas maiņas tirgū, lai nokārtotu nākamos jēnu pirkumus no ieguldošajām darījuma pusēm, kas saīsināja valūtu.

Pieaugums kopējā Šveices franku pieprasījumā arī saskan ar anekdotisko pierādījumu, ierosinot palielināt franka kā ieguldījuma valūtas izmantojumu (grafiks 5, augšā, kreisā puse). Tāpat kā ar jēnu, galveno finanšu centru rezidentu lielākie aizņēmumi Šveices frankos varētu atbilst godīgās tirdzniecības aktivitātei. Kā parādīts grafikā 3 (augšā, labajā pusē), lielākās Šveices franku kopējās plūsmas (no $19 miljardiem) laika posmā no 2002. gada 2. ceturkšņa līdz 2007. gada 1. ceturksnim bija no eiro zonas uz Apvienoto Karalisti, kā 2003. gada beigās sākušās starpbanku kreditēšanas uzplūdu rezultāts. Savukārt bankas Apvienotajā Karalistē daudz no tā visa nodeva rezidējošiem un nerezidējošiem ne-banku aizņēmējiem (grafiks 5 – apakšā, centrā). Pieauga arī pieprasījums pēc Šveices frankiem Kaimanu Salās, tomēr līmenis palika samērā zems (grafiks 5 – apakšā, kreisā pusē).

Tajā pat laikā lielākais vairums kopējo kredītu Šveices frankos ir eiro zonā un tādējādi neparādās grafika 3 savienojumos. Patiešām, pēdējos gados kopējie eiro zonas rezidentu pieprasījumi sastāda aptuveni pusi no kopējā Šveices franku pieprasījumu krājuma (grafiks 5 – augšā, labajā pusē). Šie pieprasījumi ir reģistrēti galvenokārt bankās, kas atrodas Austrijā un Vācijā un daļēji var atspoguļot hipotekāros aizdevumus šo valstu rezidentiem.

Pieaugošā popularitāte hipotēkām Šveices frankos dažās Austrumeiropas valstīs arī veicināja kopējo Šveices franku pieprasījuma pieaugumu. Laikā no 2002. gada 2. ceturkšņa līdz 2007. gada 1. ceturksnim pavisam $15 miljardi tika pārskaitīti no bankām eiro zonā uz āru (grafiks 3 – augšā, labā puse), galvenokārt uz Ungārijas, Polijas un Horvātijas bankām (grafiks 5 – apakšā, labajā pusē). Daļēji šos pārrobežu pārskaitījumus izmantoja vietējās bankas, lai nodrošinātu savas hipotēkas Šveices frankos.

Parasti hipotekārie aizdevumi šajās valstīs ir vietējā valūtā, bet var tikt indeksēti ar Šveices franku vai ar citu ārzemju valūtu procentu likmēm.

Izsekot aktivitātes potenciālajās mērķa valūtās ir pat vēl sarežģītāk, jo BIS starptautiskā banku statistika daudzās no šīm valūtām piedāvā vēl nepilnīgāku aktivitātes attēlojumu. Banku bilances pieprasījumi sterliņu mārciņās, par ko informācija ir pieejama, pēdējos piecos gados ir ievērojami pieauguši, 2007. gada pirmajā ceturksnī sasniedzot $2.2 triljonus vai 7.3% no kopējā visu valūtu pieprasījuma (no 6% 2002. gada 2. ceturksnī). Bankas ap pārskata apgabalu, it sevišķi tās, kas ir eiro zonā un Japānā, šajā laika posmā kopumā novirzīja uz Apvienoto Karalisti $127 miljardus (grafiks 3 – apakšā, kreisajā pusē). Šīs bankas izveidoja sterliņu mārciņas pozīcijas savu bilanču aktīvos, galvenokārt investējot parādzīmēs, ko izsniegušas Apvienotās Karalistes ne-banku finanšu iestādes. Tomēr, tāpat kā jēnu plūsmu uz Karību salām, nav iespējams skaidri saistīt šo izveidi ar godīgo tirdzniecību. Tīrais sterliņu mārciņu pieprasījums šīm ne-banku finanšu iestādēm, ko reģistrējušas Japānas bankas, laikā no 2002. gada 2. ceturkšņa līdz 2007. gada 1. ceturksnim ir gandrīz trīskāršojies (līdz $58 miljardiem), tajā pat laikā tas, ko reģistrējušas bankas eiro zonā, ir palielinājies vairāk kā četras reizes (līdz $80 miljardiem).

Daudzām citām mērķa valūtām informācija ir krietni nepilnīgāka. Piemēram, lai gan nav iespējams izskaitļot kopējās pozīcijas Norvēģijas kronās, iekšzemes valūtas pozīcijas, par ko ziņojušas Norvēģijas bankas var būt norādošas, tā kā lielākās saistības, par ko ziņojušas šīs bankas, varētu atspoguļot Carry Trade, ko investori ir ieguldījuši kaut kur citur. Norvēģijas bankas pieredzēja strauju kāpumu savas iekšzemes valūtas saistībās nerezidentiem no $6 miljardiem 2002. gada sākumā līdz $40 miljardiem 2007. gada pirmajā kvartālā. Tas apsteidza šo banku lielākos pārrobežu pieprasījumus, novedot pie to iekšzemes valūtas pārrobežu kopējā pieprasījuma krituma.

Par citām mērķa valūtām kaut kādu informāciju var sniegt banku pārrobežu pozīciju ziņojumos minētais “atlikušajās valūtās”. Daudzos gadījumos tas ir tāpēc, ka atlikusī valūta, iespējams, ir vietējā valūta, kas izmantota aizņēmuma valstī. Tādējādi, pārrobežu pieprasījumi principā varētu atspoguļot ieguldījumus aktīvos šajās potenciālajās mērķa valūtās un tādējādi tikt saistīti ar banku bilances godīgās tirdzniecības aktivitāti. Piemēram, BIS ziņojumā par banku pieprasījumiem Austrālijas rezidentiem atlikušās valūtas ir vairāk kā divkāršojušās pēdējo trīs gadu laikā, līdz $82 miljardiem (grafiks 6 – kreisā puse). Kaut kur citur, ziņojošo banku pieprasījumi Dienvidāfrika rezidentiem ir tikai nedaudz mainījušies kopš 2004. gada, bet ir pieauguši līdz vairāk kā $15 miljardiem attiecībā uz Brazīlijas rezidentiem (grafiks 6 – labā puse).

 

Pierādījumi no ārvalstu valūtu maiņas tirgiem

Carry Trade kādā punktā iesaistīsies ārzemju valūtu maiņas darījumos. Ja tirdzniecībāi nepieciešamas vienlaicīgas īsas gaidāmās pozīcijas ieguldījuma valūtā un garas pozīcijas mērķa valūtā, fjūčersu maiņām varētu būt būtiski dati par kopējo atvērto pozīciju apjomu pēc valūtām. Cita alternatīva – ja aizņemtie līdzekļi tiek samainīti mērķa valūtā tūlītēja norēķina tirgū, ārzemju valūtu maiņas apgrozījuma dati varētu būt informatīvi. Aktivitāte citos instrumentos, kā ārzemju valūtu maiņas maiņas darījumos, arī varētu pieaugt, ja tos izmanto starpniecības iestādes, lai nodrošinātu ārzemju valūtu maiņas klāstu.

Dati par tīrajām nekomerciālo treideru atvērtajām pozīcijām dažādu valūtu fjūčeros, kas tiek tirgoti Čikāgas Tirdzniecības Biržā, ir bijuši visplašāk izmantotais godīgās tirdzniecības mērs fjūčeru tirgū. Tomēr šos datus atsevišķu iemeslu dēļ ir jāinterpretē piesardzīgi. Pirmkārt, tā kā nekomerciālos treiderus apvieno galvenokārt spekulatīva aktivitāti, ir iespējams, ka daži komerciālie treideri arī ieņem spekulatīvas pozīcijas. Otrkārt, tirdzniecības, kas tiek noteiktas kā spekulatīvas, var nebūt radušās no godīgās tirdzniecības. Un pēdējais, salīdzinājums ar BIS Trīsgadu Centrālo Banku Pētījumu par Ārzemju Maiņu un Saistīto Tirgus Aktivitāti parāda, ka tikai ļoti maza daļa no ārzemju maiņas aktivitātes tiek veikta maiņas veidā.

Tomēr izmaiņas tīrajās atvērto fjūčeru pozīcijās, par ko tiek brīdināts, ir atbilstošas Carry Trade izveidei pēdējo gadu laikā. Kopējās garās nekomerciālās atvērtās pozīcijas sterliņu mārciņās un Austrālijas un Jaunzēlandes dolāros un kopējās īsās atvērtās pozīcijas jēnās un Šveices frankos, ir būtiski pieaugušas, sevišķi, kopš 2006. gada sākuma (grafiks 7). Kopš tā laika, korelācija Austrālijas dolāra pozīcijām ir 0.55, bet sterliņu mārciņas pozīcijām tā ir 0.61. Salīdzinājumam, korelācijas jēnai un Šveices frankam ir attiecīgi -0.34 un -0.16 un šķiet, ka ar laiku kļūst arvien mazāk nozīmīgas.

Vairums ārzemju maiņas tirdzniecību tiek veiktas ar telefona vai datora starpniecību tūlītēja norēķina un maiņas darījumu veidā. Diemžēl, visatbilstošākie un visaptverošākie dati, kas nodrošina nozīmīgas detaļas tādiem aspektiem kā tirgojamās valūtas un iesaistīto pušu raksturs, ir pieejami tikai pie zemām frekvencēm. Augstāku frekvenču dati par apgrozījumu, kas pieejami dažās centrālajās bankās, ir izmantojami, lai atbildētu uz jautājumiem par ārzemju valūtu maiņas tirgu dinamiku, bet kopumā ietver mazāk detaļu. Visi šo datu ierobežojumi ir tas, ka tie nevar noteikt tirdzniecības raksturu vai iesaistītās puses un tādējādi nodrošina tikai netiešus pierādījumus godīgas tirdzniecības aktivitātei.

Kopumā, OTC tirgu apgrozījuma dati atbalsta secinājumus, kas iegūti izmantojot fjūčeru datus. OTC ārzemju valūtu maiņas tirgu momentuzņēmums, ko piedāvā 2004. gada trīs gadu pētījums, norādīja, ka, lai gan ārzemju valūtu maiņas apgrozījums kopš 2001. gada ir pieaudzis visās valūtās, spēcīgāks pieaugums ir valūtām, kas saistītas ar augstu procentu likmju politiku. Šī pozitīvā saistība parādās kā turpinošās starp 2004. un 2006. gadu valūtām, kuru dati ir pieejami (grafiks 7).

Valūtām, kur apgrozījuma dati ir pieejami katru mēnesi, korelāciju stiprums starp ārzemju valūtu maiņas apgrozījumu un godīguma un riska attiecības apjomu ir dažāds, bet tas ir pietiekoši augsts, lai izteiktu pieņēmumu, ka apgrozījums ir saistīts ar godīgas tirdzniecības stratēģijām. Augstākā korelācija ir Norvēģijas kronai (0.79), seko Austrālijas dolārs (0.53), Dienvidāfrikas rands (0.36), Meksikas peso (0.28) un Jaunzēlandes dolārs (0.24). Ir vērts arī atzīmēt, ka korelācijas apjoms var tikt zināmā mērā novājināts ar faktu, ka apgrozījums var pieaugt augstākas volatilātes laikos, sevišķi periodos, kad valūtu maiņas kurss strauji krīt un aktivitāti var radīt godīgas tirdzniecības pozīciju izvēršana (grafiks 7).

 

Noslēgumā

Šajā rakstā izmantoti atsevišķi datu apkopojumi, ieskaitot BIS starptautisko banku statistiku un datus par apgrozījumu ārzemju valūtu maiņas tirgos, lai meklētu pierādījumus vispārējās Carry Trade aktivitātes nozīmīgumam. Lai gan ir sarežģīti izdarīt konkrētus secinājumus, atsevišķi balstoties uz šiem datiem, ņemti kopā tie izgaismo specifiskus tirgus segmentus, kuros godīgās tirdzniecības aktivitāte varētu būt acīm redzama. Pieaugumu ar jēnām un Šveices frankiem finansētajās godīgajās tirdzniecības, iespējams, ir veicinājusi pieaugusī aktivitāte šajās valūtās starptautiskajos banku tirgos un apgrozījuma struktūra saistītajos un ārzemju valūtu maiņas tirgos, kas aptuveni korelējas ar šo tirdzniecību pievilcību. Tā sakot, pieejamie dati neatļauj daudz smalkākus Carry Trade aktivitātes mērījumus.

©RM-Forex

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv