Brexit sekas uz pasaules ekonomiku

Treideri.lv | 20. jūnijs 2016 15:38
Brexit sekas uz pasaules ekonomiku

Drudzis finanšu tirgos, gaidot 23. jūnija Lielbritānijas referendumu, kur tiks lemts par jautājumu, vai valsts paliks Eiropas Savienībā, uzskatāmi demonstrē, ka tā rezultāti ekonomiskos un politiskos apstākļus pasaulē ietekmēs daudz spēcīgāk, nekā varētu iedomāties vadoties pēc tā, ka Lielbritānijas IKP daļa pasaules ekonomikā nepārsniedz 2.4%. Un tam ir savi iemesli.

Pirmkārt, šis referendums ir daļa no globāla fenomena: populisti karo pret tradicionālajām politiskajām partijām, piesaistot sev vecāko paaudzi, maznodrošinātos un mazizglītotos un pietiekoši saniknotos vēlētājus, lai sagrautu esošās ierēdniecības un mestu izaicinājumu politiskajai elitei un ekonomikas ekspertiem. Tie, kas balsos par Brexit, ir pārsteidzoši līdzīgi amerikāņu Donalda Trampa un franču nacionālās frontes fanātiem.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vecāku par 60, zemu atalgotu speciālistu vai nepabeigtas vidējās izglītības vēlētāju vidū Brexit atbalstītāju daļa sasniedz 65%. Tikmēr augstāko izglītības iestāžu beidzēji līdz 40 gadu vecumam, labi atmaksāti speciālisti plāno balsot par to, lai saglabātu dalību ES, attiecībā 60% pret 40%.

Lielbritānijā, Vācijā un Savienotajās Valstīs populisti liek likmes uz vienādiem aizvainojumiem un nacionālistisko noskaņojumu, vēl jo vairāk, viņi nonākuši līdzīgos ekonomiskajos apstākļos. Visas trīs valstis atgriezušās pie salīdzinoši pilnīgas nodarbinātības, savukārt bezdarbs turas aptuveni 5% līmenī. Taču vairākums radīto darba vietu ir ar zemu atalgojumu, savukārt grēkāžu lomu nu spēlē nevis baņķieri, bet gan imigranti.

Vēlētāji ignorē tos, kas aicina neizjaukt status quo un nepakļaut draudiem pakāpenisku atgriešanos pie izaugsmes. Tas liecina par to, cik liela ir neuzticība biznesa līderiem, valdošajiem politiķiem un ekonomikas ekspertiem. Lielbritānijā, trīs mēnešu pēc karstiem strīdiem par Brexit, tikai 37% vēlētāju uzskata, ka valsts ekonomika cietīs izstāšanās no ES gadījumā – pagājušajā gadā šādi uzskatīja 38%.

Citiem vārdiem sakot, cilvēki ignorējuši Starptautiskā Valūtas Fonda, OECD, Pasaules Bankas, britu valdības un Anglijas Bankas daudzo lappušu atskaites, kas vienbalsīgi brīdina par būtisko kaitējumu gadījumā, ja valsts apmet ES. Kampaņas par izstāšanos līderis Boriss Džonsons neapgrūtināja sevi ar centieniem noliegt šīs bažas ar detalizētas analīzes palīdzību, viņš vienkārši atbildēja Trampa anti-politiskās retorikas stilā:

Kurš kaut vai attālināti baidās no izstāšanās? Nu ticiet man, viss būs labi”.

Citiem vārdiem, tā saucamie eksperti ir kļūdījušies iepriekš un kļūdās arī tagad. Ņemot vērā nesenos aptauju rezultātus, šāds masveida uzbrukums politiskajai elitei visās frontēs norit samērā veiksmīgi. Taču par to, cik precīzs ir sociologu aprakstītais noskaņojums, uzzināsim vien pēc balsu skaitīšanas.

Tas ir otrs iemesls, kāpēc Brexit rezultāti atbalsosies visā pasaulē. Referendums atklās, kurš bija tuvāk patiesībai: eksperti un tirgi, vai sociologu aptaujas. Pagaidām politologi un finanšu tirgu eksperti abās okeāna pusēs, iespējams ar zināmu pašapmierinātību, apgalvo, ka šobrīd agresīvo vēlētāju komentāri neatspoguļo viņu patieso lēmumu. Analītiķi un investori nekad netic dumpinieku uzvarām: maija beigās datorizētie modeļi liecināja, ka Trampa uzvaras, vai Lielbritānijas izstāšanās no ES iespēja nepārsniedz 25%, kaut gan sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tā sasniedz 50% vai pat vairāk.

Ja 23. jūnijā uzvarēs Brexit ideja, ekspertu un finanšu tirgu optimistiskās prognozes attiecībā uz populistu panākumiem ASV un Eiropā nekavējoties tiks apšaubītas, savukārt aptauju rezultāti, gluži pretēji, saņems lielu devu uzticības. Un tas viss nevis tāpēc, ka amerikāņu vēlētāji ņems priekšroku no angļiem – protams, nē. Taču bez ekonomisko, demogrāfisko un sociālo faktoru līdzībām, ASV un Lielbritānijas aptauju rezultāti šobrīd demonstrē vienādu nenoteiktības pakāpi, tas viss dēļ straujajām politisko kaislību izmaiņām un divpartiju sistēmas.

Statistikas teorija pat ļauj mums novērtēt, kā mainīsies prognozes attiecībā uz ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, ja Lielbritānija izlems par labu Brexit. Lai vienkāršotu uzdevumu, pieņemsim, ka sākotnēji Brexit aptauju rezultātiem un Trampa uzvarai (50%) un ekspertu viedoklim (25%) uzticas vienādi. Tagad iedomāsimies, ka uzvar Brexit. Statistiskā formula, kas pazīstama kā Baijesa teorēma, liecina, ka uzticība aptaujām no 50% pieaugs līdz 67%, savukārt uzticība ekspertu viedoklim no 50% kritīsies līdz 33%.

Un te mēs nonākam pie baisākajām Brexit sekām. Ja tradicionāli stabilajā un politiski flegmatiskajā  Lielbritānijā tauta nobalsos par Brexit, finanšu tirgi  un kompānijas visā pasaulē negaidīti attapsies un noticēs pieaugošajam populismam pārējās Eiropas valstīs un ASV. Tirgos sāksies panika, kas, savukārt mainīs ekonomisko realitāti. Tāpat kā 2008. gadā finanšu tirgi pavairos un pastiprinās ekonomiskās bailes, kas novedīs pie vēl lielāka atbalsta politiskajam apvērsumam.

Citiem vārdiem sakot, Brexit kļūs par kārtējo pasaules krīzes katalizatoru. Tikai šoreiz darba vietas zaudējušie strādnieki, uzkrājumus zaudējušie pensionāri un negatīva pašu kapitāla lamatās nokļuvušie māju īpašnieki nevarēs visu vainu uzvelt baņķieriem. Tiem, kas balso par populistiskiem apvērsumiem, nāksies vainot sevi, kad viņu iesāktā revolūcija cietīs neveiksmi.

 

Treideri.lv

, , , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv