Bloomberg skaidro, kas vainīgs pie naftas cenu lejupslīdes

Treideri.lv | 14. janvāris 2020 17:00
Bloomberg skaidro, kas vainīgs pie naftas cenu lejupslīdes

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos izprovocēja naftas cenu pieaugumu, taču nepilnas nedēļas laikā kotācijas neitralizēja visu ieguvumu un devās zemāk. Tā ir jaunā realitāte, kuru radījusi amerikāņu slānekļa nozare.

Amerikāņi iemācīja naftas tirgum ignorēt konfliktus Tuvajos Austrumos. ASV gaisa spēku uzbrukums nogalināja Kasemu Suleimani, un Irāna ir apsolījusi atriebties. Naftas cenas pieauga bažās par visaptveroša kara sākumu, taču pēc dažām dienām kotācijas zaudēja visu izaugsmi un turpināja lejupslīdi.

Vēl pirms 10 gadiem šāda aina nebūtu iedomājama, taču šobrīd tā atkārtojas arvien biežāk. Visu pagājušo nedēļu Tuvajos Austrumos valdīja kara rēgs, taču paniskās naftas iegādes sagaidīja pārdošanas vilnis no Amerikas slānekļa naftas kompāniju puses, kuras ātri spēja hedžēt nākotnes naftas ieguvi.

Līdzīga situācija bija novērojama septembra vidū, kad Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpnīcām uzbrukumus veica neidentificētas izcelsmes droni, kā rezultātā ražošanas apjomi valstī īslaicīgi saruka uz pusi. Toreiz 20% cenu pieaugums tika pilnībā neitralizēts vien divu nedēļu laikā.

Šķiet, ka naftas tirgus sāk dzīvot jaunā realitātē, kurā ražotāju hedžēšana, liela apjoma rezervju pieaugums Āzijā un melnā zelta eksporta palielināšanās no ASV nopietni ierobežo jebkurus cenu pieauguma centienus piegādes traucējumu draudu gadījumā.

“Tiklīdz cenas sāk pieaugt, reaģējot uz ģeopolitiskajām norisēm, naftas ražotāji sāk hedžēt nākotnes ieguvi”, – skaidro Citigroup preču tirgu pētījumu nodaļas vadītājs Eds Morss. “Jo augstāk cenas pieaug, jo vairāk tās tiek hedžētas”.

Straujais naftas cenu kritums pēc 3. un 8. janvāra pieauguma nav tik daudz spriedzes mazināšanās rezultāts starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, bet drīzāk norāda, cik lielā mērā slānekļa revolūcija ir mainījusi tirgus psiholoģiju.

Kasema Suleimani slepkavības dienā (3. janvārī) ASV Enerģētikas departaments ziņoja, ka naftas neto eksports no valsts sasniedzis rekordu 1,73 miljoni barelu diennaktī. Šīs ir vēsturiskas pārmaiņas Amerikai, kura vēl pirms 10 gadiem bija viena no lielākajām importētājām, un šodien tā ir pilnībā pārveidojusi tirgus reakciju uz krīzes parādībām.

Slānekļa kompānijas ir daudz mazāk noturīgas pret nopietnām naftas cenu svārstībām nekā tādi giganti kā Exxon vai Royal Dutch Shell. Tāpēc šodien jebkurš cenu pieaugums atrod dabiskos pārdevējus – tie ir milzīgs skaits mazu uzņēmumu, kas hedžē turpmāko ražošanu.

“Naftas cenas ir sasniegušas daudziem Ziemeļamerikas ražotājiem saldo līmeni”, – norāda RBC Capital Markets analītiķi. “Daudzi no viņiem gaidīja iespēju hedžēt ražošanu 2020. gadā 60 dolāru līmenī un steidzās to darīt, tiklīdz kotācijas pieauga. Turklāt viņiem paveicās, ka cenu pieaugums sakrita ar svētku perioda beigām un attiecīgi uzlabojās tirgus likviditāte”.

Occidental Petroleum, viens no lielākajiem spēlētājiem Permas baseinā un Ņūmeksikā, paziņoja, ka ir palielinājis savas ieguves hedžēšanu 2020. gadā no 0,3 miljoniem barelu dienā līdz 0,35 miljoniem.

Turklāt hedžēšanas apjomu pieaugums potenciāli ļauj slānekļa ražotājiem uzturēt ieguvi augstā līmenī tieši tad, kad eksperti prognozē tā samazināšanos. Vēlāk šogad saražotā nafta caur Amerikas cauruļvadiem plūdīs uz ostām un ļaus ASV vēl vairāk nostiprināt eksportētājvalsts pozīcijas, kas piedāvā alternatīvu nestabilajiem Tuvajiem Austrumiem.

Pēc Irānas 8. janvāra atbildes trieciena ASV bāzēm Tuvajos Austrumos Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka Amerika ir “neatkarīga un tai nav nepieciešama Tuvo Austrumu nafta”. ASV prezidenta vārdi ir nedaudz pārspīlēti, taču BP eksperti vērš uzmanību uz to, ka pēdējo 10 gadu laikā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas naftas īpatsvars pasaulē ir samazinājies par 5% (no 43% līdz 38%).

Ķīna, pasaules lielākā energonesēju importētāja, ir uzbūvējusi milzīgu valstij piederošu naftas krātuvi, kuras rezerves palīdzēs tai pasargāt sevi no īstermiņa piegādes traucējumiem. Pēc Bloomberg ziņām, pēdējos četros ar pusi gados Ķīnas rezerves ir pieaugušas no 191 miljona barelu līdz aptuveni 800 miljoniem.

Nodrošinās arī Saūda Arābija: valsts ir uzbūvējusi vairākas naftas krātuves, tostarp objektu Japānā Okinavā ar 8 miljonu barelu tilpumu.

“Naftas rezerves jaunattīstības valstīs, īpaši Ķīnā un Saūda Arābijā, šodien ievērojami pārsniedz to ierastās vēsturiskās vērtības”, – saka Goldman Sachs eksperti. “Abas valstis demonstrē vēlmi nodrošināties pret naftas cenu pieaugumu”.

Naftas tirgus veterānus, kuri atceras 2003. gada piedāvājuma trūkumu (ASV iebrukums Irākā) un 1990. gadu sākumu (Persijas līča karš), pakāpeniski aizstāj jaunāka treideru paaudze, kuras visa karjera ritējusi drīzāk piedāvājuma proficīta, nevis deficīta apstākļos.

“Pasaulei vēl jāpierod pie jaunās tirgus noturības, ko nodrošina Amerikas slānekļa uzņēmumi”, – intervijā Bloomberg TV pauda ASV enerģētikas valsts sekretāra palīgs Fransiss Fannons. “Amerika sniedz lielu ieguldījumu pasaules energoapgādes drošībā”.

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv