Bagātnieki būvē bunkurus un uzkrāj zeltu

Treideri.lv | 24. jūlijs 2019 17:45
Bagātnieki būvē bunkurus un uzkrāj zeltu

Kopš pasaules finanšu krīzes pagājuši 10 gadi, taču bagātnieki turpina gatavoties ļaunākajam. Tiek būvēti bunkuri un veidotas zelta rezerves.

Krīze ir palikusi tālu aiz muguras, ar likviditāti viss ir kārtībā, savukārt bezdarbs ASV ir zems. Taču problēmas, kas izraisīja pasaules finanšu krīzi 2008.-2009. gados, tā arī palikušas neatrisinātas, norāda ekonomisko bestselleru autors un vairāku CIP direktoru, kā arī Finanšu karu un asimetrisko konfliktu nacionālās izlūkošanas padomnieks Džeims Rikardss.

“Neierobežotās valsts garantijas, nepārtrauktā naudas drukāšana un valūtu svopi palīdzēja pasaulei atgūties no krīzes. Taču pašu krīzi izprovocēja sliktie parādi un kredītsvira. Šodien šīs pašas problēmas iznākušas centrālo banku līmenī. Noteikta progresija ir acīmredzama: vispirms šīs problēmas skāra kādus hedžfondus, pēc tam – Volstrītu, bet tagad tāds izplatījušās arī centrālajās bankās. Kas glābs centrālās bankas? Šīs problēmas tā arī palikušas neatrisinātas”, – norāda USAWatchdog eksperts.

Šoreiz FRS nespēs visus izglābt, un pasauli pārņems haoss – pārliecināts Rikardss. Pēc viņa teiktā, parasti, lai ASV ekonomika izkļūtu no recesijas, kas pilnībā var iestāties pēc prezidenta vēlēšanām 2020. gadā, nepieciešama likmju pazemināšana par 4-5%, tāpēc to esošajā 2.25% līmenī, FRS iespējas būs stipri ierobežotas.

Regulatoram nāksies strauji pazemināt likmes līdz nullei un palaist jaunu aktīvu iepirkšanas programmu (QE4), tātad faktiski ieslēgt naudas drukāšanas iekārtu. Taču kā to izdarīt, ja FRS bilance jau tā sasniegusi gandrīz 4 triljonus ASV dolāru? Regulators sasniedzis savu iespēju robežas un izsmēlis uzticības limitu, tāpēc nākošajā recesijā tas maz ko varēs izdarīt, norāda eksperts.

Pagaidām FRS dara visu nepieciešamo lai izvairītos no recesijas, tāpēc Donalds Tramps, pēc Rikardsa prognozēm, iespējams, tiks pārvēlēts. Taču amerikāņu elite gatavojas tam, kas būs pēc 2020. gada, un tas, ko tā dara, rada stipru satraukumu.

“Bagātnieki būvē bunkurus, pērk pamestus bunkurus ar dzels durvīm. Interesanti, ka investori-miljardieri var veselām dienām tirgot akcijas, obligācijas un valūtas, taču, kad viņiem jautā, kādos aktīvos viņi glabā savus līdzekļus, visi kā viens atbild, ka fiziskā zeltā. Viņiem ir zelts un viņi to netirgo. Tas viņiem vienkārši ir”, – skaidro eksperts.

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

  1. ja?_________

    Nu kaut kā viss ir tik paredzams un saprotams un praktiski visi jau zina, ka viss būs slikti. Pirms 2008 gada sabrukuma neviens neko tādu nebija gaidījis.
    Un ja jau visiem viss ir skaidrs, tad, iespējams, ka pasauli visdrīzāk gaida pavisam cits scenārijs. Iespējams, ka naudu sāks drukāt laicīgi un likviditāte saglabāsies un visiem būs nospļauties par sliktajiem kredītiem. Visdrīzāk cilvēki sāks saprast, ka patreizējā nauda nekur nav derīga, jo vairāk to drukā, jo daļa sabiedrības paliek nabadzīgāka. Bagātās valstis ar savu printēto naudu faktiski izlaupa āfriku, āziju u.c. Arī vidusslānis, kas tur bankās savus uzkrājumus vienkārši zaudē savu naudu.
    Vai tik mēs neejam uz kaut kādu cita veida naudu? Kā, piemēram, kriptovalūtu, kuru jau būs vieglāk kontrolēt. Ēnu ekonomika praktiski tiks izskausta un cilvēce ieies pavisam jaunā verdzības līmenī. Un cilvēki labprāt pieņems šo jauno kārtību.
    Ar zeltu jau nemaz nav tik viegli operāt. It īpaši, ja cilvēkiem ir nelieli apjomi, tad piemēram par komunālajiem jau nesamaksāsi. Un, ja uz sitiena vajadzēs kešu, tad būs lombardā pa lēto jāadod.

  2. nezinu

    Jautājums – cik ilgi tā varēs drukāt to naudu? Līdzīgi kā ar globālo sasilšanu … nu kamēr nav galīgā dimbā, tikmēr jau var pievērt acis. Es teiksim tādēļ uzskatu, ka daļu kapitāla ir vērts glabāt zeltā un arī kriptovalūtā. Es pats ticu, ka kriptovalūtai ir nākotne. Tieši dēļ tā, ka to nevar tik viegli ietekmēt valdība. Protams, kriptovalūtas vērtībā pēc idejas ir izdomāta, bet to pašu pa lielam var attiecināt uz zeltu.

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv