ASV – Ķīna, pamiers turpināsies

Treideri.lv | 26. februāris 2019 09:23
ASV – Ķīna, pamiers turpināsies

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām, jautājumā par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošajā tirdzniecības karā.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās prezidenta amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu „negodīgā” tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Attēls Nr. 1 ASV un Ķīnas tirdzniecības bilances dinamika (milj. ASV dolāru), pa mēnešiem

image1

Informācijas avots: Bloomberg

Tajā pašā laikā, daļai Ķīnas preču bija izteikta “amerikāņu izcelsme”, ko pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Noslēdzot pirmo prezidentūras gadu, 2018. gada janvārī, Donalds Tramps izvirzīja Ķīnai ultimātu ikgadējā ārējā tirdzniecības pārpalikuma samazināšanā par 100 miljardiem ASV dolāru. Kā “stimulējošo” pasākumu kompleksu attiecīgo pārmaiņu ieviešanai, Donalds Tramps ieviesa nodokļus pirmajam nelielam, Ķīnā ražoto preču sarakstam, kam jau aprīlī sekoja un tika pievienoti vēl 1300 preču, par kopējo vērtību 50 miljardi ASV dolāru, kas veido 1/10 daļu no Ķīnas importa. Pret ko Ķīna nekavējoties asi reaģēja un atbildēja, ieviešot nodevas Amerikā ražotām noteiktas kategorijas precēm, tādējādi abu valstu tirdzniecības karam tikai uzņemot apgriezienus. Abas puses 2018.gada jūnijā un augustā apmainījās ar “sitieniem”, kā rezultātā Amerikas Savienotās Valstis 2018.gada 24. septembrī noteica 10% nodevu Ķīnā ražotām precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, ar nolūku paaugstināt nodevu likmi līdz 25% atzīmei sākot no 2019. gada.

Kam sekoja abu valstu ar muitas nodevu apliekamo preču sortimenta paplašinājums, kas cenu izteiksmē sāka pārsniegt 300 miljonus ASV dolāru, Pēc tam abu valstu apliekamo preču apjoms cenu izteiksmē pārsniedza 300 miljardus ASV dolāru, ar izteiktu ASV puses pārsvaru. Nešaubīgi, abu valstu tirdzniecības karā, Ķīnas puse cieta un tika ietekmēta visvairāk, gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, ņemot vērā to kad Ķīnas ekonomika ir vairāk ieinteresēta preču apgrozījumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Neskatoties uz to, arī Ķīnai ir spēcīga trumpe jebkādu attiecību saspīlējuma ar Amerikas Savienotajām Valstīm gadījumā – proti, valūtas – ASV dolāru rezerves, kas izveidojušās izteiktā tirdzniecības pārpalikuma rezultātā.

Ķīnas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves šobrīd pārsniedz 3 triljonus ASV dolāru, un vairāk nekā 60% no tās valūtas rezervēm ir denominētas ASV valūtā. Ķīnas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves piedzīvoja savu rekordu 2014. gadā, tām sasniedzot 4 triljonus ASV dolāru atzīmi. (skat. 2. attēlu), jāteic gan, ka daļa ārvalstu valūtas rezervju tika novirzītas Ķīnas nacionālās valūtas Juaņa kursa nostiprināšanai, kas būtiski pavājinājās iesākoties tirdzniecības karam ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Attēls Nr. 2 Ķīnas Centrālās Bankas ārvalstu valūtas un zelta rezervju dinamika (miljrd. ASV dolāru) pa mēnešiem

image2

Informācijas avots: Bloomberg

Nav mazsvarīgi norādīt, kad Ķīnas Centrālā banka ir lielākais ASV valsts parāda (valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru) turētājs (vairāk nekā 1,1 triljons ASV dolāru), un pastiprinātas Ķīnas dolāru aktīvu un parāda vērtspapīru pārdošanas gadījumā, ASV dolāra vērtība būs nopietni apdraudēta.

Tādēļ pusēm ir vienkārši lemts panākt kompromisu, nepieļaujot vēl dziļāku un nekontrolētu attiecību pasliktināšanos. Turklāt finanšu tirgi jau tā negatīvi reaģēja uz šiem “militārajiem manevriem”, kur katrs vēstījums par konflikta eskalāciju izraisīja pamatīgu turbulences pieaugumu. Tāpat būtisku samazinājumu piedzīvoja arī Ķīnas aktīvi – tas bija gan fondu tirgus, kas atsāka savu krituma tendenci (skat. 3. attēlu), gan zem nopietna spiediena nokļuvušās nacionālās valūtas Ķīnas Juaņa kurss, ko spēja atbalstīt tikai Ķīnas Centrālās bankas īstenotās intervences, valūtas tirgū.

Attēls Nr. 3 Šanhajas fondu biržas indeksa dinamika, pa mēnešiem

image3

Informācijas avots: Bloomberg

Konfliktā iesaistītajām pusēm apzinoties pirmās sekas un tās radītos zaudējumus, kas būtiski skar uzņēmējdarbības vidi abās okeāna pusēs, tās nolēma sēsties pie pārrunu galda. Un ASV prezidentam tikai sev raksturīgā manierē liekot priekšā iecienītāko frāze par “darījumu slēgšanu”, tika uzsāktas aktīvas konsultācijas, tostarp abu valstu vadītāju starpā. Kā rezultātā 2018. gada decembra sākumā, Argentīnā notiekošajā G20 samita laikā, Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas līderi panāca vienošanos par “pamiera” noslēgšanu savstarpējā valstu tirdzniecības karā. Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs Xi Jinping solīja uzlabot situāciju ar tirdzniecības bilances nelīdzsvarotību starp abām ekonomikām un uzsākt ievērojamu lauksaimniecības un citu preču iegādi no Amerikas Savienotajām Valstīm. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps piekrita nepiemērot nodevu likmju kāpumu no 10% līdz 25% precēm no Ķīnas $ 200 miljardu ASV dolāru apmērā sākot no 2019.gada 1. janvāra, ja puses spēs vienoties par dažādiem jautājumiem 90 dienu laikā.

Augstākminēto sarunu vienošanās termiņš beidzas 2019.gada 2. martā savukārt šā gada 14.-15. februārī Pekinā aizritēja kārtējās augsta līmeņa sarunas ar mērķi pārvarēt abu pozīciju pretrunas. Ķīnas Tautas Republikas delegāciju vadīja Centrālās komitejas Politbiroja loceklis, Vice – prezidents, Valsts padomes priekšsēdētāja vietnieks Liu He, savukārt Amerikas pusi pārstāvēja ASV tirdzniecības palātas pārstāvis Robert Lighthizer un finanšu ministrs Steven Mnuchin. Uz šīm sarunām tika liktas lielas cerības, ņemot vērā arvien krītošo preču tirdzniecības apgrozījumu starp ASV un Ķīnu, kas turpina samazināties notiekošā tirdzniecības kara kontekstā. Turklāt saskaņā ar februārī publiskotajiem datiem par 2019.gada janvāra mēnesi, preču tirdzniecības apgrozījums veidoja 45,8 miljardus ASV dolāru, kas ir par 13,9% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2018. gadā. Tajā pašā laikā abu valstu tirdzniecības bilances nelīdzsvarotība, kuras dēļ ASV arī uzsāka tirdzniecības karu ar Ķīnu, pakāpeniski samazinās un šā gada janvārī sastādīja $ 27.3 miljardus ASV dolāru pretstatā $ 29.9 miljardiem ASV dolāru, 2019.gada decembra mēnesī.

Neskatoties uz to, ka sarunas par tirdzniecības kara izbeigšanu beidzās bez jūtamiem panākumiem un gala paziņojuma, abas puses to atzina par produktīvu, un ASV prezidents Donalds Tramps uzsvēra, ka puses ir satuvinājušās un ir tuvāk kā jebkad tirdzniecības līguma noslēgšanai. Nākamā sarunu kārta starp Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas Tautas Republikas pārstāvjiem sākās 19. februārī Vašingtonā, un 23. februārī atkārtoti tikās ASV finanšu ministrs Stephen Mnuchin un Ķīnas Tautas Republikas premjerministra vietnieks Liu He. Pēc sanāksmes ASV ministrijas vadītājs paziņoja, ka puses ir vienojušās stabilizēt Ķīnas nacionālās valūtas Juaņa kursu kā arī ievērojami progresējušas sarunas par vairāku būtisku tirdzniecības jautājumu risinājumu.

Šo sarunu noslēgumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV atliks šā gada martā plānoto muitas nodevu palielinājumu Ķīnas preču importam. Turklāt ASV prezidents paziņoja par plānoto tikšanos ar Ķīnas līderi Xi Jinping šā gada martā Amerikas pilsētā Mar-a-Lago, Floridas štatā, kur “papildus progresa” gadījumā puses tiksies atkārtoti, lai jau noslēgtu pilntiesīgu tirdzniecības līgumu.

Avots: Leonīds Aļšanskis, Dr. Math. Finanšu tirgus vecākais analītiķis

Renesource Capital AS IBS

,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv