Arī Zviedrija vēlas savu kriptovalūtu, taču ne viss ir tik vienkārši

Treideri.lv | 21. aprīlis 2018 08:14
Iesaki:
Arī Zviedrija vēlas savu kriptovalūtu, taču ne viss ir tik vienkārši

Finanšu nozares attieksmi pret automatizāciju un tehnoloģiskām inovācijām var raksturot ar senu sakāmvārdu: “visi grib nokļūt debesīs, taču neviens nevēlas mirt”.

Banku vadošajiem menedžeriem patīk brīdināt, ka drīz vien roboti izspiedīs cilvēkus no šīs nozares, taču IT-tehnoloģijas pārvaldošais personāls šajā ziņā domā plašāk. Daudzi saka, ka blokķēdēm un digitālajām valūtām pieder nākotne, taču neviens patiesībā nav pārliecināts, ko ar tām darīt un vai viņiem tās vispār nepieciešamas.

Nav nekāds pārsteigums, ka centrālās bankas nolēmušas pievienoties šīm kriptovalūtu sacensībām. Vai, vismaz, sola to darīt. Monetārās varas no Zviedrijas līdz pat Lielbritānijai iekarsušas par ideju izlaist savas digitālās valūtas. Un šī tendence sāk uztraukt privāto banku īpašniekus, kuri, kā izrādās, ir pat ļoti apmierināti ar to, kā viss darbojas līdz šim.

No vienas puses publiski pieejami e-mārciņa un e-krona var novērst uzmanību no “neuzraudzītajām” kriptovalūtām, tajā skaitā Bitcoin, taču banku pārvaldnieki saprot, ka tajā pašā laikā klienti pārstās nest naudu pie viņiem un noguldīt kontos. Tas katrā ziņā uztrauc zviedrus, kur baņķieri aktīvi pretojas centrālās bankas idejai, kas izlēmusi ielauzties privātajā tirgū pati ar savu digitālo valūtu. Zviedru finansistiem tas kļūs par vēl vienu potenciālu triecienu biznesam un konkurences pieaugumu no Silikona ielejas kompāniju puses.

Nevajadzīgs uztraukums?

Patiesībā var izrādīties, ka bažām nav pamata. Diez vai ir pamats uzskatīt, ka centrālās bankas radikālu izmaiņu ziņā izrādīsies labākas par kreditoriem, kurus tās uzrauga.

Pirmais jautājums attiecas uz kriptovalūtas lomu: kādu problēmu tā risinās. Pirmajā brīdī var šķist, ka Zviedrija par savu galveno uzdevumu noteikusi iedzīvotāju atradināšanu no banknotēm un monētām par labu plastikāta karšu un elektronisko maksājumu izmantošanai. Taču, ja cilvēkus jau apmierina šāds maksājumu veids, un viņi paši atsakās no skaidras naudas, kāpēc tērēt spēkus digitālas alternatīvas radīšanai?

Vairs nekādas skaidras naudas

Otrkārt, jāizlemj, vai tā dēļ ir vērts riskēt ar finanšu stabilitāti. Ja suverēnas digitālās monētas palaišana noritēs veiksmīgi, tad kā tas viss izskatīsies krīzes laikā? Patērētāji bēgs no bankām uz drudžaini pirks digitālos aktīvus? Izklausās pēc katras centrālās bankas ļaunākā murga, jo īpaši, ņemot vērā kredītu krīzes un kolosālo finanšu zaudējumu risku. Starptautisko norēķinu banka jau brīdinājusi par šāda scenārija draudiem un aicinājusi rūpīgi visu pārdomāt, pirms palaist digitālos projektus.

Un pēdējā grūtība: centrālās bankas kļūs līdzīgas parastajām bankām ar visiem izrietošajiem riskiem. Tām būs nepieciešams vairāk departamentu, darbinieku un resursu cīņā ar naudas atmazgāšanu un kiberuzbrukumiem. Publiskai digitālajai valūtai būs nepieciešamas filiāles un informācijas centri. Var pat rasties nepieciešamība pēc atsevišķas jaunas pieejas iedzīvotāju aplikšanā ar nodokļiem. Tas ne tikai sasmīdinās parastās bankas, bet arī kļūs par īstu operacionālu un finanšu murgu visiem šī procesa dalībniekiem.

Visi vēlas efektīvāku banku sistēmu, kura aizsargās sabiedrību. Taču cerēt uz centrālajām bankām ir muļķīgi.

, ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv