Amerikāņi var kļūt par pašu valūtu agresijas upuriem

Treideri.lv | 5. jūlijs 2019 12:26
Amerikāņi var kļūt par pašu valūtu agresijas upuriem

Bijušais ASV Finanšu ministrijas darbinieks, šobrīd analītiskā centra OMFIF priekšsēdētājs Marks Sobels apgalvo, ka Savienoto Valstu administrācijas tieksme kā ieroci izmantot valūtu tirgus kaitēs gan pašai Amerikai, gan starptautiskajai valūtu sistēmai.

Ja ar tirdzniecības un finanšu sankcijām nepietiek, tad Trampa administrācija pastiprina agresiju dolāra un citu valūtu tirgos. Patiesībā viņa pat tiecas padarīt šo agresiju par daļu no amerikāņu valūtas politikas. Kļūdainā administrācijas pieeja radīs kaitējumu Amerikai un vājinās starptautisko valūtu sistēmu.

Atsakoties no divdesmitgadīgās “spēcīgā dolāra” politikas, šī administrācija tagad veic apšaubāmas neoficiālas operācijas ar nozīmīgākajām ārvalstu valūtām. Nepieciešama izlēmīga cīņa ar šādām kaitnieciskām valūtu praksēm.  Taču administrācija neņem vērā, ka valūtas vājums var atspoguļot reālo spēku samēru tirgos, un rīkojas tā, it kā galveno valūtu vājums būtu destruktīva valūtu prakse.

Cīņa bez konkurences

Piemēram, prezidenta kritika ECB vadītāja Mario Dragi virzienā saistībā ar viņa paziņojumu par monetāro stimulu paplašināšanu Eirozonā. Šī soļa iemesli ir pilnībā acīmredzami – vājā ekonomiskā aktivitāte Eirozonā un nespēja sasniegt ECB inflācijas mērķa līmeni. Monetāro stimulu paplašināšana pilnībā atbilst ECB mandātam, pat ja tas novedīs pie eiro kursa lejupslīdes.

Kā tiek ziņots, nesenajā G20 finanšu ministru sanāksmē ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins norādīja, ka tirgi pieraduši pie Ķīnas intervencēm valūtas atbalstam, un pieļāva, ka intervences neesamība var signalizēt par nodomu vājināt juaņu.

Acīmredzot, administrācija vēlas, lai Ķīna novērstu jebkādu kursa lejupslīdi zem 7 juaņām par dolāru, pat ja vājāka valūta atspoguļo situāciju tirgū. Amerikāņu tarifu paaugstināšana Ķīnas precēm grauj Pekinas konkurētspēju un rada triecienu juaņai.

Ķīnai nav sevišķu iemeslu, lai šobrīd normalizēt monetāro politiku valūtas aizsardzībai, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, ko daļēji izraisījis tirdzniecības karš starp Ameriku un Ķīnu.

Šķiet, ka administrācija nepievērš uzmanību tam, ka, neskatoties uz daudzajām ekonomiskajām problēmām ASV, ir pamats dolāra nostiprināšanai. Augstie izaugsmes rādītāji ASV ir labvēlīgi investīcijām valstī, salīdzinot ar vājo Eiropas un Japānas ekonomiku.

Augstākas oficiālās procentu likmes pavada nepārdomāta procikliska ASV budžeta politika deficīta samazināšanai, lai atbalstītu pieprasījumu pēc dolāra. Pretēji ilggadīgajām valūtu saistībām G20 – galvenokārt ASV rakstītām – administrācija, šķiet, tiecas pēc dolāra konkurējošas vērtības samazināšanas vai nekonkurējošas citu valūtu vērtības paaugstināšanas.

Valūtu manipulācijas

Šajā nolūkā Finanšu ministrija nepamatoti pastiprināja iespējamo valūtas “manipulāciju” novērtēšanas kritērijus savā pēdējā “valūtu pārskatā”.

Ministrija paplašinājusi “galveno tirdzniecības partneru” tīklu, lai noteiktu lielus tekošā konta proficītus daudzās ASEAN valstīs. Tomēr tas samazināja tekošā konta proficīta slieksni rūpīgākai izskatīšanai no 3% līdz 2% no IKP. Tas ir pārāk zems slieksnis, kas tagad ietekmēs daudzas valstis.

Tas neņem vērā iespējamos svarīgos vai cikliskos iemeslus mērenam proficītam dažās valstīs. Finanšu ministrijas pēdējā atskaite arī paredz aktīvu divpusējo bilanču izmantošanu, lai ietekmētu viedokli attiecībā uz Ķīnu, neskatoties uz valsts tekošās bilances nelielo proficītu, kurš pamazām izzūd. Turklāt Tautas banka neveic intervenci valūtas vājināšanai.

Vēl viens administrācijas izmantots instruments – ietvert tirdzniecības nolīgumos noteikumus par maiņas kursiem – process, kas uzsākts jau Obamas laikā.

ASV tirdzniecības līgumi ar Meksiku un Kanādu (USMCA) ietver dažus valūtu noteikumus, kas nosaka, kad valūtas politikas saistības būs juridiski spēkā, risinot strīdus tirdzniecības darījumā. Lai gan tas, iespējams, nav praktisks (Ziemeļamerikas valūtu peldošā kursa dēļ), tiek radīts svarīgs precedents turpmākajiem darījumiem. Turklāt pirms vairākiem mēnešiem apspriestais ASV tirdzniecības līgums ietvēra valūtai veltītu pantu.

Visbeidzot, Tirdzniecības ministrija tikko piedāvāja – ar administrācijas svētību – regulēšanas procedūru, kas “valūtas kursa pazemināšanu” pārvērstu kompensācijas subsīdijā, proti, noteikta valsts sniedz “netaisnīgu” finansiālu palīdzību sava eksporta sektora interesēs.

Gandrīz visi tirdzniecības eksperti un juristi apgalvo, ka tas būs pretrunā ar STO noteikumiem. Turklāt nav precīza veida, kā noteikt pazeminātu valūtas kursu. Monetārā politika būtiski ietekmē valūtu kursus, un tai jābūt orientētai uz maksimālu iedzīvotāju nodarbinātību un cenu stabilitāti, nevis konkrētu tirdzniecības bilanci, kā vienojušies G-7 un G-20. Monetārā politika ir FRS. Tā nekādi nav saistīta ar Tirdzniecības ministrijas kompetenci.

Ja Amerikas Savienotās Valstis nosaka dolāra-juaņas līdzsvara kursu, tad tas būs atkarīgs no tā, vai ASV uzskata, ka vēlamai divpusējai bilancei ir jābūt vairākiem simtiem miljardiem dolāru vai jābūt vienādam ar nulli.

Tomēr lielākā daļa ekonomistu noraida divpusējo bilanču aktualitāti. Ja vienas valūtas pazeminātais kurss ir spēcīga dolāra un tā paaugstinātā vērtējuma otra puse ASV politikas vai darbības dēļ, vai būtu jāpiemēro sankcijas nenovērtētajai valūtai?

Nav ko rādīt uz spoguli

Administrācijai ir taisnība, norādot uz postošajām valūtu praksēm. Tomēr viņa maldās, pirmām kārtām apsūdzot citu valstu valūtu prakses un vienkārši uzskatot tās par vainīgām visās nelaimēs.

Tieši otrādi, vispirms jāpaskatās spogulī uz sevi un savu pašu politiku. Tas viss var izprovocēt protekcionistisku “kaimiņa izputināšanas” politiku. Un tas nenāks par labu Amerikai. Starptautiskā valūtas sistēma kļūs vājāka, ja ASV papildinās savus tirdzniecības karus, nepamatotas vienpusējās sankcijas, un turpinās ignorēt starptautiskos noteikumus ar nevajadzīgiem valūtu konfliktiem.

, , , ,

Patika raksts!?
Padalies!

Saistītie raksti

Reklāma

Cenas un standarti
Tālrunis +37126443969
E-pasts: administracija@treideri.lv

Treideri.lv